Publicitātes foto.

25 minūtes dienā velti kustībai! Kā stiprināt imunitāti vīrusu sezonā? 3

Rudens viltīgie laikapstākļi, kad saulainas dienas mijas ar lietu un stipru vēju, nereti iet roku rokā ar saaukstēšanos, tāpēc ir būtiski izprast, kādi apstākļi un līdzekļi stiprina imūnsistēmu, kā arī, kādi paradumi to var negatīvi ietekmēt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Lai sagatavotos gada aukstākajam laikam, kā arī periodam, kad ir lielāks risks sevi pakļaut dažādām vīrusu saslimšanām, “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga portālam LA.LV” pastāstīja, kā visefektīvāk uzņemt vitamīnus rudenī, kā arī, kas noteikti jāņem vērā vīrusu sezonā?

Kas ir imūnsistēma un kas to ietekmē?

Farmaceite Melberga skaidro, ka cilvēka imūnsistēmu var salīdzināt ar vairogu. Tā ir dažādu orgānu, šūnu un vielu kopums, kas rūpējas par to, lai organismu pasargātu no saslimšanām. Cilvēka organisms veido labvēlīgu vidi mikrobiem un vīrusiem, taču tieši imūnsistēma gādā par to atvairīšanu, kā arī rūpējas par kopējo ķermeņa veselības stāvokli. Lai arī imūnsistēmas galvenais uzdevums ir pasargāt no saslimšanām un iekaisuma procesiem, nodrošinot tūlītēju aizsardzību pret mikrobiem, tai vienlaikus ir jārūpējas par organisma atjaunošanu gadījumā, ja inficēšanās ar vīrusu tomēr ir notikusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Imūnsistēmu ietekmē dažādi apstākļi, pirmkārt – iedzimtība, kas nozīmē, ka imūnsistēmas kvalitāte tiek arī mantota no paaudzes paaudzē, taču to ietekmē arī sadzīves paradumi, piemēram, fiziskā slodze, stresa līmenis, uztura izvēles, tostarp liekais svars. Gadījumā, ja organisms ilgstoši tiek pakļauts augstam stresam, arī imūnsistēma uz to reaģē, kas var rezultēties alerģiskās reakcijās, biežākās saslimšanās, izsitumu veidā vai pat pārtapt hroniskās kaitēs.

Pirmo reizi sastopoties ar vīrusu, imūnsistēma ar to var cīnīties ilgāku laiku, tomēr, ja cilvēks saslimst ar šo pašu vīrusu atkārtoti, baktērijas tiek atpazītas, vēl pirms tās inficē organismu, tādējādi novēršot nopietnu un ilgstošu saslimšanu atkārtoti. Tomēr, lai imūnsistēma spētu pildīt nepieciešamo aizsargfunkciju, ikvienam no mums ir jāņem vērā apstākļi, kas ietekmē imūnsistēmas darbību, tāpēc Zane Melberga uzsver, ka pie imūnsistēmas stiprināšanas ir apzināti jāstrādā, uzturā uzņemot nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

Jāapēd pusotrs citrons dienā: C vitamīna nozīme

C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas nozīmē, ka tas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, ko izraisa brīvie radikāļi. Neitralizējot brīvos radikāļus, C vitamīns palīdz uzturēt imūnsistēmas šūnu veselību. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka ikdienā tiek īpaši piedomāts, vai un kā tiek uzņemts C vitamīns. Farmaceite uzsver, ka īpaši rudenī, kad dabas veltes lutina ar sezonas ogām, augļiem un dārzeņiem, ir jāizmanto iespēja un jāuzņem vitamīni svaigā veidā.

Dzērvenes un citrons ir labs C vitamīna avots, tādēļ tos viennozīmīgi ir vērts lietot uzturā, piemēram, svaigi spiestu sulu veidā. Tomēr, lai uzņemtu nepieciešamo C vitamīna dienas devu, katru dienu būtu jāizdzer vairākas krūzes dzērveņu sulas un jāapēd vismaz pusotrs citrons. Melberga atgādina, ka ikdienas lietošanai vēlamais C vitamīna daudzums sievietēm ir 75 mg, bet vīriešiem – 90 mg. Šādu apjomu visērtāk ir uzņemt, piemēram, ūdenī šķīstošu tablešu formā, ko vienreiz dienā izdzert pēc maltītes.

Par D vitamīnu jāatceras visu gadu

D vitamīns regulē imūnsistēmas darbību, tādēļ tā līmenis asinīs ir kritiski svarīgs, lai imūnsistēma varētu pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Farmaceite skaidro, ka par D vitamīnu jādomā kā neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, jo atkarībā no tā, kāds ir D līmenis asinīs, ir lielā mērā atkarīga cilvēka kopējā pašsajūta.

Reklāma
Reklāma

D vitamīnu iespējams uzņemt, uzturā lietojot treknas zivis, piemēram, lasi. Lai Latvijas platuma grādos nodrošinātu ikdienā nepieciešamo D vitamīna daudzumu, katru dienu būtu nepieciešams apēst 250 gramus laša filejas vai 40 olas, kas krietni ierobežo ēdienkartes iespējas, tādēļ vēlams konsultēties ar farmaceitu par aptiekā pieejamiem līdzekļiem un to pareizu lietošanu, lai D vitamīnu uzņemtu pēc iespējas efektīvāk.

Farmaceite atgādina, ka gadījumā, ja D vitamīna rādītāji asinīs ir labi jeb virs 45 līdz 50 ng/ml, bērniem no 1 līdz 10 gadu vecumam nepieciešamā dienas deva ir 1000 SV, savukārt pusaudžiem no 11 gadu vecuma un pieaugušajiem deva ir 4000 SV dienā, lai vēlamo D vitamīna līmeni uzturētu arī ilgtermiņā.

Nereti vitamīnu regulāra lietošana sagādā bažas tieši mazu bērnu vecākiem, jo bērni atsakās tos lietot, tomēr arī maziem bērniem ir ļoti svarīgi uzņemt D vitamīnu. Tagad tie ir pieejami visdažādākajos veidos – pūšami, kapsulu formātā, kā arī pat želejkonfekšu veidā, tāpēc noteikti ir iespējams atrast veidu, kā bērnu ieinteresēt vitamīnu lietošanā. Šķidra veida D vitamīnu var uzpilināt, piemēram, uz maizītes vai bērna iecienītā cepuma, tomēr viennozīmīgi kā labākais paraugs bērnam kalpos vecāku piemērs.

Gadījumā, ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu organismā, ir noteikti jāvēršas pie ārsta, lai izvērtētu nepieciešamās D vitamīna devas, kas var atšķirties no dienas ieteicamās devas un būt lielākas.

Rudens vīrusu laikā pastiprināti jāpievērš uzmanība imunitātei

Publicitātes foto.

Zane Melberga skaidro, ka ne velti aptiekās ir atsevišķa līdzekļu kategorija, kas paredzēta imūnsistēmas stiprināšanai, jo tā vistiešākajā mērā ir saistīta ar potenciālu vīrusinfekciju attīstību vai attiecīgi – to novēršanu.

Ja ir aizdomas, ka organisms sāk “padodies” kādam vīrusam, jāizvēlas līdzekļi, kas paredzēti tieši imunitātes stiprināšanai. Parasti šādu līdzekļu sastāvā ir cinks un selēns, kas palīdz cīņā ar brīvajiem radikāļiem un mazina oksidatīvo stresu, kā arī C vitamīns lielākā koncentrācijā (2000 mg). Tomēr farmaceite atgādina, ka augstākā koncentrācijā vitamīnus var lietot noteiktā laika posmā jeb kursa veidā, ne ilgāk par trim mēnešiem.

Gadījumā, ja saaukstēšanās jau ir konstatēta un starp pirmajiem simptomiem parādās aizlikts deguns, kas apgrūtina elpošanu, kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem, kas ir drošs lietošanā gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem, farmaceite min jūras ūdeni. Aptiekās iegādājamais speciālais sāls šķīdums tūlītēji mazina deguna aizlikumu un krietni atvieglo elpošanu.

Tāpat arī farmaceite atgādina, ka līdz ar skolas atsākšanos un lielāku sabiedrības pulcēšanos, rudenī ir atkal saasinājies arī Covid-19 saslimšanas risks, tāpēc jo īpaši rūpīgi nepieciešams ievērot higiēnu.

Ņemot vērā, ka vīrusi un baktērijas mēdz vairākas dienas nogulsnēties uz virsmām, ir jārūpējas par pareizu dezinfekciju un roku mazgāšanu. Rūpīga higiēna attiecas ne tikai uz roku, bet arī augļu un dārzeņu mazgāšanu. Jo īpaši svaigie produkti ir jāmazgā tad, ja tie stāvējuši koplietošanas telpā, piemēram, biroja virtuvē, kur, iespējams, augļi ir vairākkārt aiztikti. Tāpat arī nedrīkst aizmirst par regulāru telpu vēdināšanu, lai veicinātu regulāru svaiga gaisa apmaiņu.

Par veselību jārūpējas arī pēc vīrusa izslimošanas

Lai ķermenis atkoptos pēc slimošanas, par imūnsistēmu ir jārūpējas ne tikai slimošanas laikā, bet arī pēc tam, kad saslimšanas simptomi jau ir beigušies. “Euroaptieka” farmaceite Melberga dalās ar padomiem, kas palīdz pēc slimošanas ātrāk atveseļoties, kā arī palīdz stiprināt imūnsistēmu ilgtermiņā.

Uzņemt probiotikas. Jo īpaši pēc antibiotiku vai citu zāļu lietošanas, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu ir vēlams lietot probiotikas, kas pēc ilgstošākas slimošanas var palīdzēt gremošanas sistēmai.

150 minūtes nedēļā veltīt kustībai. Fiziska aktivitāte veicina asins cirkulāciju organismā, tādējādi ļaujot imūnsistēmas šūnām efektīvāk veikt savu darbu. Farmaceite aicina veltīt vismaz 25 minūtes dienā, lai raitā solī dotos pastaigā – arī šāda nodarbe pozitīvi ietekmēs veselību.

Mazināt stresu. Gadījumā, ja ķermenis ir pakļauts pastāvīgam stresam, organismam ir krietni grūtāk cīnīties ar vīrusiem, tādēļ ir svarīgi balansēt stresa līmeni un atcerēties par regulāru magnija un B6 vitamīnu lietošanu, kas palīdz regulēt un stabilizēt nervu sistēmu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.