Foto: SHUTTERSTOCK

Medus – mūžīga vērtība 8

Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Lasīt citas ziņas

Medus ir vienīgais produkts, kas satur visas dzīvībai nepieciešamās vielas, ieskaitot ūdeni. Tā vien šķiet, ka cilvēks medu iepazinis līdz ar saviem pirmajiem soļiem uz Zemes, – pastāv uzskats, ka cilvēka sencis medu medījis jau tad, kad tikko kā sācis no pērtiķa pārtapt par cilvēku. Jau pavisam drošas ir liecības, ka medu pazinis akmens laikmeta cilvēks pirms vairāk nekā 8000 gadu – par to liecina zīmējumi uz alu sienām. Savukārt liecības, ka medus izmantots rētu dziedēšanai, ir ap 3000 gadu senas.

Tā sastāvā ir 100–455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), saliktie ogļhidrāti: 11 dažādu disaharīdu un 12 polisaharīdu, organiskās skābes (ābolskābe, pienskābe, vīnskābe, citronskābe u.c.), ap 20 aminoskābju, vitamīni: B1, B2, B3, B5, B6, E, K, C, E, karotīns, folijskābe. Liela nozīme ir medū esošajiem 15 fermentiem jeb enzīmiem – tie neskaitāmas reizes paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus. Medū ir arī daudz makro- un mikroelementu, daudzi no kuriem ir līdzīgās attiecībās kā cilvēka asinīs. Medus ir dabisks konservants.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārstniecībai medu vislabāk lietot izšķīdinātu: tējkarote medus uz pusglāzi silta ūdens.

Medu uzglabā sausā vietā stikla, koka, māla vai pārtikai paredzētā plastmasas traukā. Pēdējā medu nav ieteicams uzglabāt ilgāk par gadu, jo tad medus sāk iesūkt plastmasā esošos ķīmiskos piemaisījumus. Ideāla temperatūra uzglabāšanai ir 5–20 grādu.

Tas ir vienīgais pārtikas produkts, kas nebojājas – var glabāties simtiem gadu, nezaudējot visas vērtīgās vielas un dziednieciskās īpašības, turklāt neatkarīgi no tā, tiek glabāts vaļējā vai slēgtā traukā. Tas iespējams tāpēc, ka medus sastāvā ir inhibīns, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Medus sastāvā ir arī pretmikrobu peptīds defensīns, kas iznīcina baktērijas, piedevām medum piemīt audus atjaunojošas īpašības.

Tātad tas ir ideāls salikums, ko izmantot brūču, apdegumu, rētu apstrādāšanai. Turklāt plāna medus kārta rada mitru vidi, kas aizsargā ādu un neļauj veidoties cietai krevelei. Medus veicina jaunu asins kapilāru attīstīšanos, palielināšanos un iedarbojas uz šūnām, no kurām veidojas jauna āda. Turklāt antioksidantiem, ko satur medus, ir pretiekaisuma īpašības, tie mazina pietūkumu, uzlabo asinsriti un novērš brūču sulošanos.

Kā atšķirt īstu medu no viltota

• Karoti īsta medus izšķīdinot glāzē ūdens, tas kļūs nedzidrs, bet nosēdumu nebūs. Ja medum pievienotas nevēlamas vielas, paliks nosēdumi.

• Nobriedis dabīgs medus, paņemot ar karoti, vīsies tai apkārt kā lente. Ja medus no karotes pil nost, tas nav dabīgs.

Reklāma
Reklāma

• Ja medusūdens, tam piepilinot pilienu joda, kļūst zils, medum ir pievienoti milti vai ciete.

• Ja medus, tam pievienojot nedaudz etiķa esences, sāk putot, tam ir piejaukts krīts.

• Vecmodīgs veids, kā ātri pārbaudīt, vai medum nav piemaisījumu, – sērkociņa galu mazliet iemērc medū un aizdedzina. Ja medus ir dabīgs, sērkociņš sadeg, ja nav, tad medus uz sērkociņa kūst.

Dažādu ziedu medus

Foto: SHUTTERSTOCK

• Gaišajā medū ir vairāk fruktozes, tas ir maigāks, un organisms to ātrāk uzsūc. Toties tumšais medus ir spēcīgāks – tajā ir vairāk mikroelementu.

• Kastaņu medus ir labs locītavu ārstēšanai, pie kaulu vainām.

• Āboliņa medus ir gaišs, gandrīz balts, ar ļoti maigu garšu. Lieto elpceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.

• Liepu medu raksturo gaiši dzeltena krāsa un maiga garša – to lieto aknu un nieru slimību ārstēšanai, arī angīnas un klepus gadījumā.

• Griķu medus ir tumši sarkanbrūnā krāsā, ar spēcīgu aromātu. Tas satur dzelzi un olbaltumvielas, tāpēc labi palīdz anēmijas un neirožu ārstēšanā, stiprina imunitāti.

• Viršu medus ir tumšdzeltenā krāsā, tam piemīt asa, rūgtena garša. Palīdz dziedēt nieru, prostatas un urīnpūšļa slimības.

• Amoliņa medu lieto sirds-asinsvadu sistēmas slimību gadījumā, tas normalizē asinsspiedienu.

• Rapšu medum ir dzeltenīgi balta krāsa un viegla sinepju smarža. Tam ir zems skābuma līmenis, tāpēc to lieto kuņģa slimību ārstēšanai.

Medus pirtī

Foto: SHUTTERSTOCK

Dziednieks, pirtnieks Juris Kraucis: “Pirtī medu, kurš jau kļuvis nedaudz graudains, izmanto kā skrubi. Kad pirts procedūra tuvojas nobeigumam, iznāk no pirts un pirms skrubēšanās nosusina ķermeni – ja medus jauksies kopā ar ūdeni, tas nedos vēlamo efektu. Medus skrubis ne tikai noņem ādai raupjumu, bet arī sašaurina pirtošanās laikā atvērušās poras, padarot ādu zīdaini maigu, gludu. Līdztekus medus dziedē dažādus sīkus ādas iekaisumus, sasitumus, noņem zilumus. Tas arī izvelk uzkrājušās negācijas, harmonizē enerģētiku, stiprina aizsardzību. Kad medus jau daļēji uzsūcies ādā, iet pirtī pasildīties uz 5–10 minūtēm. Iznākot noskalojas ar vēsu ūdeni. Karsts ūdens, kaut kādu citu mazgāšanās līdzekļu lietošana medus labumu aizmēzīs prom.

Ja grib pastiprināt medus kā skrubja berzi, tam var piejaukt, piemēram, sasmalcinātas egļu, priežu vai kadiķu skujas. Sevišķi laba piedeva tā būs ziemā. Medu nevajag jaukt kopā ar sāli, jo tiem ir pretēja iedarbība, – sāls paplašina poras, tā veicinot svīšanu, bet medus poras taisa ciet. Tātad, ja negribam uz ādas uztaisīt aramlauku, šādu kombināciju skrubī nelietojam. Cita lieta, ja vispirms noberžas ar sāls skrubi un pēc laika ķermeni ieziež ar medu.

Ir, kas medu ieziež arī matos, lai stiprinātu matu saknes, bet bez silta ūdens to no matiem neizskalot. Tātad tas tiks arī ķermenim, kas nav vēlams. Turklāt matu sakņu stiprināšanai un matu zīdainumam labāks ir tumšais alus.”

No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra

Foto: SHUTTERSTOCK

• Medu nedrīkst karsēt augstāk par 40 °C, jo tad tas zaudē savas vērtīgās īpašības.

• Vielmaiņas uzlabošanai no rīta tukšā dūšā izdzer glāzi silta ūdens ar citrona sulu un medu. Jo labāka vielmaiņa, jo vieglāk nomest liekos kilogramus.

• Pie aterosklerozes medu samaisa ar sīpolu sulu attiecībā 1:1, uzglabā slēgtā traukā ledusskapī. Lieto 2–4 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei stundu pirms vai 2 stundas pēc ēšanas. Ārstniecības kurss – 2 mēneši.

• Pret ateresklerozi, hipertoniju, galvas asinsvadu sklerozi un sirds-asinsvadu slimībām glāzi sīpolu sulas sajauc ar glāzi medus un pievieno 50 g samaltas citrona miziņas. Lieto 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei stundu pirms ēšanas.

• Pret stenokardiju 100 ml alvejas sulas (augam jābūt vismaz 3 gadus vecam, pirms griešanas 5 dienas nelaista, nogrieztās lapas 7 dienas notur ledusskapī) sajauc ar 500 g sasmalcinātu valriekstu, 300 g medus un 2 citronu sulu. Lieto 3 reizes dienā pa ēdamkarotei 30 minūtes pirms ēšanas.

• Hipertoniju sākumstadijā var izārstēt, ja ilgstoši 3 reizes dienā apēd pa 1 tējkarotei medu, kurā iemaisīts ar visu mizu sarīvēts citrons (maisījumam jābūt bieza krējuma konsistences).

• Pie hipertonijas palīdz medus, kurā iemaisīti samalti valrieksti (60 g medus, 100 g maltu valriekstu). Šāda deva 1,5 mēnešus katru dienu nesteidzīgi jāapēd pirms pusdienām.

• Pie paaugstināta asinsspiediena 1 glāzi medus samaisa ar 1 glāzi burkānu, 1 glāzi mārrutku sulas un 1 citrona sulu. Lieto pa 1 tējkarotei stundu pirms ēšanas. Ārstēšanas kurss – 2 mēneši.

• Sirds muskuli stiprina medus ar žeņšeņu: 1 kg medus iemaisa 6–7 g žeņšeņa pulvera. Pieaugušajiem jālieto pa 1 ēdamkarotei, bērniem pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā.

• Saaukstēšanā gadījumā ēdamkaroti liepziedu un ēdamkaroti kaltētu aveņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, 5 minūtes pavāra uz lēnas uguns, nostādina, nokāš. Kad novārījums padzisis, tajā izšķīdina 2 ēdamkarotes medus. Dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā.

• Saaukstēšanās slimību profilaksei 500 g medus samaisa ar 300 g smalki sasmalcinātu ķiploku un 1 litru sastampātu dzērveņu. Lieto pa 1 ēdamkarotei pirms ēdienreizēm 2–3 reizes dienā kopā ar siltu pienu.

• Ja iekaisušas mandeles, kaklu skalo ar siltu ūdeni, kurā iemaisīta 1 ēdamkarote medus.

• Pie angīnas 1 ēdamkaroti ārstniecības kumelītes aplej ar 250 ml verdoša ūdens, vismaz pusstundu ļauj nostāties, tad pieliek 1 ēdamkaroti medus. Ar iegūto šķidrumu 3 reizes dienā skalo kaklu.

• Ja moka radikulīts vai reimatiskas sāpes, rutkā izgriež dobumu, piepilda to ar medu, un atstāj vismaz uz 4 stundām – kamēr rutka dobumā izveidojas šķidrums. Ar to regulāri ierīvē sāpošo vietu.

• Pie locītavu sāpēm ņem glāzi medus, 1,5 glāzes rutku sulas un pusglāzi degvīna. Visu rūpīgi samaisa un ierīvē sāpošajās vietās.

• Mugurkaula sāpju gadījumā līdzēs alvejas un medus apliekamie: 100 g medus sajauc ar 50 ml alvejas sulas un 150 ml ūdens. Liek kā kompresi uz nakti.

• Pie kuņģa gļotādas čūlas, bezmiega, diatēzes, hemoroīdiem, elpceļu kaitēm palīdz balto galviņkāpostu sula ar medu: glāzē sulas izšķīdina ēdamkaroti medus, lieto 2 reizes dienā – no rīta tukšā dūšā un pirms gulētiešanas.

• Pie kuņģa sāpēm, sliktas dūšas, atraugu novēršanai, kuņģa skābes līmeņa pazemināšanai lieto medu ar kartupeļu sulu: glāzē sulas izšķīdina ēdamkaroti medus, lieto 2 reizes dienā – no rīta tukšā dūšā un pirms gulētiešanas.

• Pret astmu iesaka 3 reizes dienā ēdienreižu laikā apēst ēdamkaroti griķu vai liepziedu medus. Ārstēšanās kurss – mēnesis.

• Ja moka bezmiegs, pusstundu pirms gulētiešanas izdzer glāzi ūdens, kurā izšķīdināta ēdamkarote medus.

• Pret matu izkrišanu regulāri liek sīpolu un medus kompreses. Sarīvētam sīpolam pievieno nedaudz medus, rūpīgi samaisa un uz 30 minūtēm ierīvē galvas ādā. Pēc tam matus rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni.

• Pie anēmijas tējkaroti griķu medus izšķīdina glāzē piena. Lieto 3 reizes dienā. Ārstēšanās kurss – 20–30 dienu.

• Pret acs apvalka iekaisumu, radzenes čūlu medu izšķīdina siltā ūdenī attiecībā 1:2. Šķīdumu pilina acīs un izmanto kompresēm. Medus uzlabo redzes asumu, tāpēc to ieteicams lietot uzturā kopā ar mellenēm, pīlādžu ogām, smiltsērkšķu sulu, svaigiem burkāniem.

• Līdzeklis pret klepu: ņem 2 ēdamkarotes sviesta, 2 olu dzeltenumus, tējkaroti miltu, 2 tējkarotes medus. Visu samaisa un pa tējkarotei lieto 4–5 reizes dienā pirms ēšanas.

• Tuberkulozes slimniekiem ieteicamā medus deva dienā ir 100–150 gramu.

• Medus palīdz paātrināt alkohola oksidāciju aknās. Lai pēc balles no rīta atgūtu labu pašsajūtu, iesaka izdzert medus un jogurta vai apelsīnu sulas kokteili.

• Medus ir neaizvietojams aknu slimību ārstēšanā, jo tam piemīt spēcīgas dezintoksikācijas īpašības.

• Aknu un žults slimību gadījumā medu iesaka lietot kopā ar olīveļļu un citrona sulu. Pie nierakmeņiem šo maisījumu lieto 3 reizes dienā pa ēdamkarotei.

• Medus labvēlīgi ietekmē smadzeņu funkciju – tas baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas, tādējādi uzlabojot reakciju un atmiņu. Medus sastāvā esošā fruktoze uzkrājas aknās – tā ir kā degvielas rezerve smadzeņu barošanai.

• Medus ar kanēli ir līdzeklis pret teju visām slimībām. Regulāri lietots, šāds maisījums attīra vēnas un artērijas, pozitīvi ietekmē sirdsdarbību, ārstē artrītu un citas locītavu slimības.

• Par supermedu sauc medu, ko iegūst, 1 glāzi medus sajaucot ar pusglāzi nātru sēklu, – tas satur ļoti daudz vitamīnu.

• Medus ieteicams arī cukura diabēta, īpaši II tipa, slimniekiem, taču nelielos daudzumos. Pirms lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu!

Interesanti

Foto: SHUTTERSTOCK

• Medus minēts gan šumeru un ēģiptiešu, gan babiloniešu un ķīniešu senajos rakstos. Senajā Ēģiptē medū balzamēja līķus, to lietoja mumificēšanai, produktu konservēšanai.

• Kleopatras seja jauneklīgu izskatu saglabājusi, pateicoties medus un piena maisījumam, ko viņa regulāri lietojusi sejas kopšanai.

• Pitagors jau pirms aptuveni 2500 gadiem uzsvēris, ka ilga mūža nodrošināšanai regulāri jāēd medus.

• Aristotelis (384 – 322 g. p.m.ē.) minējis medus labo iedarbību acu iekaisumu gadījumos un rētu dziedēšanā. Seni raksti vēsta, ka filozofam bijis savs biškopis.

• Savulaik, lai Maķedonijas Aleksandra līķi no Malaizijas veiksmīgi pārvestu uz Maķedoniju, tas ielikts medus mucā.

• Pierādīts, ka tīfa baktērijas medū iet bojā 48 stundās, dizentērijas – 10 stundās.

Zināšanai

Siltā ūdenī izšķīdināts medus kuņģa skābes līmeni samazina, bet auksts medusūdens to paaugstina. Pieaugušam cilvēkam ieteicamā medus deva dienā ir 3 ēdamkarotes, bērnam – 1 tējkarote. Medus ļoti viegli uzsūcas organismā, atjauno spēkus, nomierina nervus, baro sirds muskuli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.