Sāls konservēšanai. Rupjais, smalkais, Himalaju? 3
Konservēšanai vislabāk izmantot rupjo galda sāli. Dažas saimnieces iebilst, ka viņām nepatīk nosēdumi, kas paliek pēc sāls izšķīdināšanas ūdenī, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar risku, ja izmanto smalko, aromatizēto, jūras u.c. sāli.
Ja rupjais galda sāls ir stipri netīrs, to izkausē mazākā ūdens daudzumā un filtrē caur četrās kārtās saliktu marlīti.
Sāls ar pretsalipes piedevām konserviem var dot rūgtu piegaršu, turklāt attīrītais sāls ir ar atšķirīgu stiprumu, līdz ar to konservi var neglabāties, jo receptēs dotais daudzums atbilst rupjajam galda sālim.
Himalaju sāls izceļas ar labu sastāvu (daudz vērtīgu minerālvielu), taču arī tā izmantošana konservēšanā ir riskanta, turklāt stiprums atšķiras vēl vairāk.
Praksē novērots: jo sāls izteiktākā rozā krāsā, jo mazāk sāļuma. Savukārt ar jūras sāli (ar un bez piedevām) ir līdzīgi kā ar attīrīto sāli un pretsalipes piedevām – reizēm tas piešķir specifisku piegaršu, kas var nepatikt.
! Nereti konservēšanas receptēs sāls daudzums dots ēdamkarotēs. Zināšanai: vienā ēdamkarotē ir 30 gramu sāls, tējkarotē – 10 gramu.
