Publicitātes foto

Aicina nekavējoties rast risinājumu papildus finansējumam pašvaldībām ceļu seguma bojājumu novēršanai 19

Saeimas deputāts Uģis Mitrevics aicina VARAM ministri I.Bērziņu nekavējoties meklēt risinājumu un lūgt valdībai finansējumu ceļu segumu bojājumu novēršanai pašvaldībās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Šī ziema ir bijusi postoša Latvijas autoceļiem, jo sniegs ļoti biezā kārtā uzsniga vairākas reizes un arī sasalums neiestājās vienu reizi pa ziemu, bet gan vairākas reizes ziemas sezonā, kas nozīmē arī intensīvāku ceļu kaisīšanu ar sāli. Rezultātā bedres uz brauktuvēm ir no vienas vietas.

Ņemot vērā katastrofālo brauktuvju stāvokli Latvijas pašvaldībās pēc šīs ziemas,
kā arī pašvaldību kritisko finansiālo stāvokli, kur dažas pašvaldības ir spiestas pat samazināt darbadienu skaitu un atalgojumu, ir tikai loģiski, ka savus saimnieciskos darbus, tajā skaitā ielu un ceļu remontus, pašvaldības šogad nespēs veikt vajadzīgā apjomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Situācijas pasliktināšanos raksturo arī apdrošināšanas uzņēmumu publiskotie dati par pieaugušo negadījumu skaits saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu šajā ziemas sezonā, kas ir ievērojami palielinājis apdrošinātāju izmaksāto kompensāciju apjomu iedzīvotājiem par sabojātajiem transportlīdzekļiem. Situācija dažviet ir kritiska, kā piemēram, šajā ziemā autopārvadātāji Dobeles novadā atteicās veikt pasažieru pārvadājumus, jo autoceļu kvalitāte neatbilda satiksmes drošībai.

Jau 2024. gada budžeta plānošanā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūdza Ministru kabinetu (MK) izprast pašvaldību problemātiku finansējuma jautājumā, kas procentuāli pret valsts kopējo finansējumu pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies. Pašvaldības lūdza palielināt mērķdotāciju pašvaldību ielām un ceļiem no iestagnējušiem 59,9 miljoniem eiro uz 67,61 miljoniem eiro. Tomēr Ministru kabinets to nesadzirdēja un neatrada nepieciešamos septiņus ar pusi miljonus eiro.

“ Ir sen zināms, ka to, ko nevar izdarīt valsts, mēģina paveikt pašvaldības, bet ar to, ko netiek galā pašvaldības, ir spiesti tikt galā iedzīvotāji, maksājot no saviem maciņiem. Ja 2008. gadā mērķdotācija pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai bija aptuveni 100 miljoni eiro, kas bija atbilstošs finansējuma apjoms, lai uzturētu un attīstītu pašvaldību atbildībā esošo autoceļu tīklu, tad, ņemot vērā cenu pieaugumu inflācijas rezultātā, valsts mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām uz šodienu būtu jābūt vairāk nekā 150 miljoniem eiro gadā. Bet ir tikai aptuveni sešdesmit miljonu eiro. Kurš samaksā šo starpību, kas iztrūkst? Daļēji pašvaldības to ir mēģinājušas darīt, bet pārējo samaksā iedzīvotāji ar saviem maciņiem, apmaksājot savu personīgo automašīnu remontdarbus servisos par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ,” norāda U.Mitrevics.

Vēstulē VARAM ministrei deputāts aicina nekavējoties sadarbībā ar LPS un Satiksmes ministriju apkopot informāciju par nepieciešamo finansējumu asfalta bedrīšu un grantēto ceļu segumu bojājumu novēršanai pašvaldībās un pēc informācijas apkopošanas vērsties valdībā un rast risinājumu šai problēmai. U.Mitrevics kā vienu no risinājumiem norāda finansējuma piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.