Ekonomika
Darbs un nauda

Aizdevums valstij – uzņēmumiem dīkstāvē0

Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Pagājušonedēļ trešdien Eiropas Komisija nāca klajā ar vēl trim jauniem finanšu instrumentiem koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai, no kuriem tas, kas likās uzņēmējiem visvairāk domāts, patiesībā ir vecs instruments, kuru var saņemt ij bez Eiropas Komisijas starpniecības.

 

Trīs labas lietas

Pirmais ir CRII (Coronavirus Response Investment Initiative) pakete, no kuras tūlītējai izmantošanai aptuveni astoņi miljardi eiro – tā ir nauda sejas maskām, elpošanas aparātiem un citai nepieciešamai tūlītējai pretdarbībai koronavīrusam. No šīs naudas vēl trīs miljardi esot palikuši neizmantoti.

Kā jaunu Eiropas Komisija ierosinājusi izveidot solidaritātes instrumentu ar nosaukumu SURE 100 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu darba ņēmējiem saglabāt ienākumus un uzņēmumiem turpināt darbību.

Trešā lieta ir mazāk afišēta, bet vislabākā – lielāka elastība attiecībā uz ES fondu izmantošanu.

Tā arī ierosina novirzīt visus pieejamos struktūrfondus reaģēšanai uz koronavīrusu – gan veselības aprūpes finansēšanai, gan uzņēmumu atbalstam, gan sociālajām programmām. Atbalstu saņems arī lauksaimnieki un zvejnieki, kā arī vistrūcīgākie iedzīvotāji.

Šī nauda jau ir ES budžetā, tā ir pieejama un granta saņemšanai vairs nebūs vajadzīgs līdzfinansējums. Piemēram, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda dalībvalstis varēs sniegt atbalstu zvejniekiem par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, dīķsaimniekiem par ražošanas apturēšanu, ražotāju organizācijām – par zivju produktu pagaidu uzglabāšanu.

 

Kurš aizdevējs labāks?

“Jaunā SURE programma paredz atbalstu pagaidu nodarbinātības pasākumiem dalībvalstīs. Kopumā šim mērķim ES būs pieejami aizdevumi līdz 100 miljardiem eiro, ko dalībvalstis varēs piesaistīt ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Latvijas gadījumā šāda programma varētu būt tā sauktie dīkstāves pabalsti. Dalībvalstīm, piesakoties šai programmai, būs jāpiekrīt piešķirt garantijas šī instrumenta īstenošanai,” tā to pieteica EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Šis kā instruments nav jauns –18. martā par aizdevumu programmu 750 miljardu apmērā ES dalībvalstīm paziņoja Eiropas Centrālā banka. To tā veiktu, uzpērkot valstu obligācijas. Tagad aizdevēja lomā uzstājas arī Eiropas Komisija.

Dalībvalstu valdībām tik vien kā jāizšķiras – no kura aizņemties. Abām institūcijām ir AAA reitingi, abas piedāvā ne savu naudu, un grūti pateikt, kurai kurā brīdī izdosies lētāk aizņemties starptautiskajos tirgos.

Tieši par finanšu instrumentu izvēli šodien notiek ES Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), kurā dalībvalstīm jāizvēlas, kurus no tiem izmantos, un attiecīgi jāapstiprina un jānoraida EK piedāvājums.

No uzņēmēju viedokļa tas nav izšķiroši, kur valsts aizņemas naudu, – tā nonāks Valsts kasē, bet tā savukārt pārskaitīs līdzekļus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dīkstāves pabalstu izmaksai. Uzņēmējiem, kas iestaigājuši virtuālo ceļu uz VID EDS, tas nemainīsies. Līdz piektdienai 95 darba devēji saņēmuši dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem. Ja to skaits palielināsies ģeometriski, valstij būs jāaizņemas.

SURE aizdevums atbalstīs saīsināta darba laika shēmas un tamlīdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darba vietas, darba ņēmējus un pašnodarbinātos pret atlaišanas un ienākumu zaudēšanas risku. Uzņēmumi varēs uz laiku samazināt darbinieku darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu, saņemot ienākumu atbalstu no valsts par nenostrādātajām stundām. Pašnodarbinātais saņems ienākumu kompensāciju par šo ārkārtas situāciju.

 

Aizmirstais ESM

Ja atceramies iepriekšējo krīzi, tad Latvijai nācās aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem 4,5 miljardus eiro, bet ar dažādiem nosacījumiem.

Tikai pēc tam – 2012. gadā – izveidoja finansiālās palīdzības fondu eirozonas valstīm – Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM).

Saistītie raksti

Tas lepojas ar iespēju aizdot 700 miljardus eiro, bet to krietni patukšoja palīdzība Grieķijai (tagad tajā esot 400 miljardi).

Taču lielākais atturošais motīvs dalībvalstīm ir skarbie ESM nosacījumi: gan budžeta deficītam, gan nodokļu un tēriņu jomā. Tāpēc ECB un EK aizdevumi šobrīd ir pievilcīgāki par stabilitātes mehānismu, kurš tika radīts speciāli šādām krīzes situācijām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Levits un pārējā elite varētu atrotīt piedurknes un doties uz lauka palīgā lauksaimniekiem 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
2 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Deg atkritumi un traktori! Liesmas aprij kādu plastmasas pārstrādes uzņēmumu Salaspilī
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Vīrusa izplatība neaprobežojas tikai Pierīgā. Covid-19 “ielauzies” jaunā novadā
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!”
49 minūtes
LE
LETA
Dabā
Jauni karstuma rekordi, bet vietām gaidāms arī lietus! Laika prognoze svētdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Kā rīdzinieki bauda sestdienu “Pastaigu tirgū” Vērmanes dārzā
54 minūtes