Aleksejs Grigorjevs
Aleksejs Grigorjevs
Foto: Karīna Miezāja

Aleksejs Grigorjevs: Vilki avju ādās jeb Krievijas “miera uzturētāji” 10

Aleksejs Grigorjevs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Lasīt citas ziņas

 

Tas beidzās ar krasu Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanos Dienvidkaukāzā: Krievijas karavīri izmitināti armēņu Kalna Karabahas daļā, Lačinas koridorā (ceļš, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju, bet neietilpst ne vienā, ne otrā), tāpat Krievija kontrolēs arī vēl izveidojamo koridoru cauri Armēnijas teritorijai no Azerbaidžānas daļas (Nahčivanas Autonomās republikas) uz Azerbaidžānas pamatteritoriju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to ceļš, kas savienos Azerbaidžānu un tās sabiedroto Turciju, arī nonāk Krievijas militārajā kontrolē. Pastiprinās jau tā milzīgā Krievijas ietekme Armēnijā, un Krievijas militārās vienības sāk spēlēt nozīmīgu lomu Azerbaidžānā. Runa nav tikai par piecu gadu periodu, pieredze rāda, ka Krievijas tā sauktie miera uzturētāji vēl nav aizgājuši ne no vienas valsts, kur viņi atradušies bijušās PSRS teritorijā.

Krievija zina, kā, izmantojot karaspēku, pastiprināt ietekmi kādā valstī. Viss sākas ar īsto vai šķietamo konfliktu uzkurināšanu, saasināšanu. Ja īsta konflikta nav (kā nebija konflikta Krimā un Donbasā), pietiek ar tā bildi masu medijos. Mērķus vieglāk sasniegt, ja teritorijā jau iepriekš ir Krievijas karaspēks, kā tas bija Krimā, Moldovas Piedņestrā, Armēnijā un Azerbaidžānā (90. gadu sākumā), Tadžikistānā.

Galvenais, ka līdz kādam kritiskam brīdim Krievija nevēlas, lai tās militārā un nemilitārā darbība tiktu pamanīta. Kad izdodas panākt bruņota konflikta izcelšanos, Krievija vispirms slēpti militāri atbalsta vienu no konfliktējošām pusēm, bet pēc tam pasludina sevi par vidutāju un miera uzturētāju. Turklāt tās karaspēks paliek tās valsts teritorijā, kuru Krievija vēlas ietekmēt (pakļaut), bet jau it kā izlīguma rezultātā, kuru ar savu klātbūtni un parakstiem apstiprina un legalizē konflikta it kā puses un arī starptautiskās organizācijas (NVS, EDSO, ANO), Krievija un vēl kāda Minskas (Normandijas, Ženēvas utt.) grupa.

Krievijai labvēlīgs taktiskais rezultāts panākts: konflikts iesaldēts, Krievijas karaspēks paliek jau uz starptautiski atzītiem pamatiem, pakļaujamo valsti (Krievijas stratēģiskais mērķis ir tieši pakļaut apkārtējās valstis un atjaunot Krievijas impēriju tādā vai citā veidā) var mānīt un pievilināt ar galīgā miera izlīguma plāniem, turpinot uzdoties par vidutāju un miera uzturētāju.

Kā pēc grāmatas, punktu pēc punkta, šo politiku Krievija īstenoja Moldovas Republikā. Tās austrumu rajonos deviņdesmito gadu sākumā bija dislocēta PSRS 14. armija un kara noliktavās Kobasnas sādžā bija (un atrodas joprojām) milzīgi PSRS munīcijas krājumi.

Tieši Dņestras kreisā krasta rajonos, kuri neietilpa Rumānijā pirms padomju okupācijas 1940. gada jūnijā (kāda sakritība ar Latviju!), bija visrusificētākie iedzīvotāji, no kuriem trešdaļa bija krievi, trešdaļa moldāvi un trešdaļa ukraiņi. Tur tika izveidota Interfronte (to mēs pazīstam), tad Darba kolektīvu padome (bija arī Latvijā kaut kas līdzīgs) un pasludināta Piedņestras Autonomā republika.

Kad Moldova mēģināja ieviest kārtību savos austrumu rajonos, tur pēkšņi parādījās labi apbruņotas it kā vietējo iedzīvotāju grupas un izcēlās asiņains konflikts, kuru it kā apspieda miera uzturētāja – PSRS 14. armija ar ģenerāli Ļebedu priekšgalā. Pēc konflikta Moldova un Krievija 1992. gadā parakstīja Maskavā vienošanos “Par bruņotā konflikta Moldovas Republikas Piedņestras reģionā noregulēšanās principiem”.

14. armija joprojām Moldovā it kā apsargājot munīcijas noliktavas, Krievijas tanki stāv uz robežām starp dažādiem Moldovas rajoniem un pie svarīgākajiem tiltiem. Krievija finansē un citādi atbalsta no dažiem rajoniem izveidoto separātistu republiku ar autoritāru režīmu. Turpinās sarunas par miera izlīgumu, kuras nekur nenoved.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tieši tas pats notika Gruzijā līdz 2008. gadam, tikai tur Krievija nolēma sodīt šo valsti un tās vadību par sekmīgām reformām un vēlēšanos iestāties NATO. Pēc vairāku mēnešu ilgām provokācijām Krievija sāka pret Gruziju karu, kuru liekulīgi nosauca par Piespiešanu mieram.

Cik viegli iedomāties, kā kaut ko līdzīgu Moldovas Piedņestrai Krievija mēģinātu izveidot mūsu Latgalē! Mums nav konfliktu? Ukrainā arī nebija. Nekāda liela konflikta nebija arī Moldovā, vienkārši tur bija Krievijas karaspēks. Tomēr gatavībai izlēmīgi un nekavējoties dot spēcīgu pretsparu arī ir noteicoša nozīme.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Lasīt citas ziņas
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 49
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
Paši dzen sevi stūrī: amatieru bokss pasaulē pārdzīvo grūtus laikus
21:35
Pirms 100 gadiem šajā dienā Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas
21:02
Šī diena tevi var pārsteigt! Horoskopi 8.oktobrim 1
20:29
Iemīlējuši Latvijas skaņu: “Grammy” balvas ieguvēji atgriežas Rīgā ar jaunu projektu
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas? 1
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 6
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas 73
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Kāda ir bibliotēku loma mūsdienu apstākļos?
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs