Fiziķiem izdevies īstenot alķīmiķu sapni — pārvērst svinu zeltā. Vai rotaslietas tagad maksās kapeikas? 0
Fiziķiem izdevies īstenot viduslaiku alķīmiķu sapni — pārvērst svinu zeltā. Tiesa, tikai uz īsu brīdi, raksta “The Independent”.
Zelta iegūšana no svina gadsimtiem ilgi bijis alķīmiķu lolots sapnis. Tomēr zinātnei attīstoties kļuva skaidrs, ka svins un zelts ir pilnīgi atšķirīgi ķīmiskie elementi, un ar parastām ķīmiskām reakcijām viens otrā nepārvēršas.
Tagad fiziķiem kontrolēta eksperimenta apstākļos, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, pirmo reizi izdevies pārvērst svinu zeltā.
Svina kodolu veido 82 protoni un 126 neitroni. Savukārt zelta kodolā ir 79 protoni. Tātad, lai svins pārvērstos zeltā, transmutācijas procesā no katra svina atoma jāatdala trīs protoni.
Kad svina atomu kodoliem Lielajā hadronu paātrinātāja saduroties ar gandrīz gaismas ātrumu, notiek ļoti spēcīgas elektromagnētiskās mijiedarbības. Šo sadursmju laikā izdalās īslaicīgi, bet ļoti intensīvi gaismas impulsi, kas var izraut no svina kodola trīs protonus.
Tā rezultātā svins pārvēršas zeltā. Tieši šādu procesu fiziķi ir novēroja eksperimenta gaitā.
Zinātnieki vienlaikus pētīja augstas enerģijas gaismas daļiņu (fotonu) mijiedarbību ar svina kodoliem, lai novērotu protonu izraušanu — vienu, divu vai trīs protonu zudumu —, ko bieži pavada arī neitrona izmešana.
Rezultātā tika iegūtas svina izotopu formas ar mazāku neitronu skaitu, kā arī citi ķīmiskie elementi – tostarp tallijs, dzīvsudrabs un zelts.
Zelts gan veidojas ļoti reti.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka sekundē izveidojas aptuveni 89 000 zelta kodolu no kopumā 174 miljardiem svina atomu.
Taču tas pastāv tikai niecīgu sekundes daļu, jo atomi ļoti ātri sabrūk. Turklāt iegūtais zelta daudzums ir niecīgs – vien 2,9 × 10⁻¹¹ gramu, kas ir triljoniem reižu mazāk nekā vajadzīgs kaut vai vienas juvelierizstrādājuma detaļas izgatavošanai. –
Tādējādi, lai gan senais alķīmiķu sapnis ir īstenojies — svins patiešām var pārvērsties zeltā —, praktiskas vai ekonomiskas nozīmes šim atklājumam pagaidām nav.
Zinātnieki lēš, ka Zemes dzīlēs joprojām atrodas vairāk nekā 50 000 tonnu zelta, taču tas nozīmē arī to, ka cilvēce jau ir ieguvusi vairāk nekā 70% no visiem pieejamajiem zelta krājumiem.
