Latvijā
Sabiedrība

ANO Spīdzināšanas komiteja pauž bažas par atlikto Liepājas cietuma būvniecību0


Liepājas cietuma vizualizācija
Liepājas cietuma vizualizācija
Foto no LA arhīva

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Spīdzināšanas izskaušanas komiteja paudusi bažas par Latvijas valdības lēmumu atlikt Liepājas cietuma būvniecību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.

Komiteja arī rosinājusi apsvērt Grīvas cietuma slēgšanu, kurā ieslodzījuma apstākļi neesot atbilstoši mūsdienu prasībām, rakstīts komitejas noslēguma secinājumos par Latvijas kārtējo ziņojumu par konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem izpildi Latvijā laika posmā no 2014. līdz 2016.gadam. Latvijas ziņojumu komiteja izskatīja šī gada 20. un 21.novembrī.

ANO komiteja aicina Latvijas iestādes precizēt tiesību aktus atbilstoši konvencijas prasībām, kā arī vairāk uzmanības veltīt atsevišķiem spīdzināšanas izskaušanas jautājumiem.

Tāpat komitejā rekomendējusi Latvijai noteikt, ka noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar spīdzināšanu, nav noilguma, savukārt Krimināllikumā paredzētie sodi novērtēti kā pietiekami bargi.

Komiteja aicinājusi Latviju nodrošināt, ka aizturētās personas, īpaši no sociāli mazaizsargātām grupām, nekavējoties tiek informētas par aizturēšanas iemeslu un tiesībām saņemt aizstāvja palīdzību. Latvija tikusi aicināta turpināt stiprināt tiesu sistēmas efektivitāti, lai nodrošinātu, ka apsūdzētās personas, kam piemērots apcietinājums, ilgstoši neuzturas policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās.

ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja rosinājusi Latviju stiprināt mehānismus, lai ieslodzījuma vietās varētu iesniegt sūdzības par vardarbību ieslodzījuma vietās un tās izskatīt, kā arī turpināt meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās pietiekamu apsargu un medicīnas personāla skaitu.

Komiteju uztraucot fakts, ka Latvija ir cilvēktirdzniecības izcelsmes valsts, tādēļ tā aicina veikt efektīvus pasākumus, lai izskaustu cilvēktirdzniecību, kā arī mudina organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas par šādas rīcības sodāmību.

Tāpat komiteja paudusi bažas, ka vardarbības un sliktas izturēšanās upuriem tiesību aktos nav noteikta atbilstīga kompensācija, tajā skaitā pasākumi pēc iespējas pilnīgākai rehabilitācijai, tostarp kritizēti zemie valsts kompensāciju apmēri cietušajiem.

Komiteja atzinīgi novērtējusi Latvijas paveikto cīņā ar vardarbību ģimenē un aicinājusi nodrošināt visiem upuriem pieeju medicīniskai un juridiskai palīdzībai, rehabilitācijai un konsultācijām.

Komisijas secinājumos iekļauts aicinājums stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti, it īpaši saistībā ar pārbaudes vizīšu veikšanu ieslodzījuma vietās un psihiatriskajās iestādēs.

Tāpat Latvija aicināta ratificēt Konvencijas papildprotokolu, kas paredz nodrošināt nacionālu iestādi, kas veic neatkarīgu kontroli slēgtā tipa iestādēs. Komiteja paudusi bažas, ka juridiskās aizsardzības mehānisms personām, kas piespiedu kārtā ievietotas psihiatriskajās iestādēs un kurām piemēroti ierobežojoši līdzekļi, ir nepietiekams.

ANO struktūras secinājumos pausts aicinājums pilnveidot nacionālo regulējumu, lai nodrošinātu tiesību aizsardzības mehānismus personām ar garīga un psihosociāla rakstura traucējumiem, kā arī veicināt deinstitucionalizāciju – pakalpojumu sistēmu, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

Atzīmējot, ka 2015.gadā ir izveidots Iekšējās drošības birojs, komiteja aicināja Latviju stiprināt tā neatkarību, kā arī nodrošināt visu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītošanu par pilnīgu spīdzināšanas aizliegumu.

Komitejas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas īstenotās likumdošanas iniciatīvas konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, nosakot spīdzināšanu kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu, kā arī grozījumus Sodu izpildes kodeksā, palielinot līdz četriem kvadrātmetriem personīgās telpas minimālo lielumu vienam ieslodzītajam.

Komiteja uzteikusi Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020.gada 1.janvāra paredz piešķirt Latvijas pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Saistītie raksti

Kā ziņots, 20. un 21.novembrī Ženēvā ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas 68. sesijā tika skatīts Latvijas kārtējais ziņojums par ANO 1984.gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem izpildi Latvijā laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

Ziņojumā Latvija sniegusi atbildes uz komitejas iepriekš uzdotajiem jautājumiem par spīdzināšanas izskaušanu Latvijā, tostarp par pieeju juridiskai palīdzībai pēc aizturēšanas, pirmstiesas apcietinājumu, amatpersonu nesamērīga spēka pielietošanu, vardarbību ģimenē, cilvēku tirdzniecību, patvēruma meklētājiem, ieslodzījuma apstākļiem, vardarbību ieslodzīto starpā, personām ar invaliditāti.

LA.lv
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Skrienot pakaļ projektiem un naudai, kļūstam pavirši.” Saruna ar zinātnieci Ieviņu Stūrīti, kas salīdzina Latviju un Norvēģiju
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Deputātu bloks “Rīgai” izklāsta savu versiju par “GKR”
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Robežsargi aiztur šogad pirmo nelegālo imigrantu grupu 1
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Ekonomika
Lielākais nodokļu parādnieks gada sākumā – “Vexoil Bunkering” ar 39,3 miljonu eiro parādu
22 minūtes
IM
Ingrīda Mičāne
Pasaulē
“Frontex”: Pērn ievērojami pieaudzis Eiropā no Turcijas iekļuvušo migrantu skaits
2 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Skrienot pakaļ projektiem un naudai, kļūstam pavirši.” Saruna ar zinātnieci Ieviņu Stūrīti, kas salīdzina Latviju un Norvēģiju
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Būs pieejams nolēmums “Dienas Bizness” strīdā ar KNAB par izdevumam piemēroto sodu priekšvēlēšanu aģitācijas lietā
20 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Par spiegošanu Krievijas labā notiesātam Lietuvas pilsonim atstāj spēkā septiņu gadu cietumsodu
29 minūtes