Apstrīd atsevišķu Rimšēviča pirts sarunu izmantošanu tiesā kā pierādījumu 17
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri 2013.gadā likumīgi noklausījās uzņēmēja Māra Martinsona sarunas atpūtas kompleksā “Taureņi”, nebija saņēmuši atsevišķu Augstākās tiesas atļauju Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sarunu ierakstīšanai, un, apelējot pie šī apstākļa, tagad tiesā tiek mēģināts apstrīdēt atsevišķu sarunu fragmentu izmantošanu kā pierādījumus, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Martinsons un Rimšēvičs gan kopā, gan atsevišķi 2013.gadā pirtī sarunājās ar tā laika “Trasta komercbankas” valdes locekli Viktoru Ziemeli. No prokuratūras apsūdzībām izriet, Ziemelis ar Martinsona starpniecību Rimšēvičam devis kukuļus. Kriminālprocesu pret Rimšēviču KNAB sāka vien 2018.gada februārī, kad pret Rimšēviču liecināja “Trasta komercbankas” pārstāvji. Viņu teikto pastiprināja 2013.gada pavasarī noklausītās sarunas, jo svaigāku lietā nav.
Bijušie biroja darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs toreiz skaidroja, ka izmeklēšanu pret Rimšēviču nesāka ātrāk, jo KNAB turpināja vākt pierādījumus. Ģenerālprokuratūrā stāsta, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa, kurā uzrauga operatīvo darbību likumību, par KNAB pasākumiem un rezultātiem neesot bijusi informēta līdz 2013.gada decembrim.
KNAB bija saņēmis Augstākās tiesas atļauju uzņēmēja Martinsona sarunu ierakstīšanai, bet netika prasīts un iegūts saskaņojums Rimšēviča un Ziemeļa sarunu ierakstīšanai, tādēļ tiesā šos fragmentus, kuros Martinsona nav klāt, kā pierādījumu mēģinot apstrīdēt. Lietas prokurors nevēlas komentēt, vai KNAB darbiniekiem vajadzēja, izdzirdot Rimšēviča un Ziemeļa sarunu, īpaši doties uz Augstāko tiesu pēc atsevišķas atļaujas, savukārt Rimšēvičs uzsverot, ka viņa sarunas ar Ziemeli bijušas privātas un lietā tiekot izmantotas prettiesiski.
2019.gadā prokuratūra nopratināja KNAB darbinieku Jāni Miķelsonu, kura lietvedībā 2013.gadā atradās operatīvās izstrādes lieta pret Martinsonu. Viņš pratināšanā neesot varējis atcerēties, kāpēc toreiz netika paprasīta Augstākajai tiesai atļauja ierakstīt Rimšēviča sarunas.
“Jau pēc pirmās sarunas iegūšanas tika piesaistīti papildus KNAB un citu dienestu resursi, lai iegūtu turpmākus pierādījumus. Ar izmeklētājiem tika saskaņota rīcība un pat pārrunāta šo personu aizturēšana gadījumā, ja izdosies iegūt būtiskus pierādījumus, papildus esošajai sarunai. Paredzēt, ka nākamajā tikšanās reizē vienam no šiem, iespējams, korumpantiem (kurš arī bija šo tikšanos organizētājs un pirts īrētājs/maksātājs) nesanāks ierasties laikā un atlikušie divi sēdīsies pie sarunu galda bez viņa (un ir nepieciešamas kādas papildu Augstākās tiesas atļaujas), ar tā brīža informāciju bija neiespējami. Ir jāsaprot, ka sankcijas uz sarunu noklausīšanos nevar vienkārši “paprasīt” Augstākai tiesai. Ir jābūt motivētam lēmumam ar pierādījumiem, kas ir sarunas dalībnieki. Nevar Augstākās tiesas senatoram atskaņot sarunu un likt atpazīt, ka runātājs ir augsta valsts amatpersona, – šos faktus jāspēj nešaubīgi pierādīt un tam savukārt ir nepieciešams laiks,” tagad situāciju skaidrojis bijušais KNAB darbinieks Miķelsons.
Pratināšanā prokuratūrai Miķelsons skaidrojis, ka vēlāk ar lietu beidzis strādāt interešu konflikta dēļ, jo “biju iepazinies ar meiteni, kura presē tika saistīta ar Martinsonu”, proti, runa ir par Miķelsona attiecībām ar Antu Dišereiti, kuras vārds 2014.gadā izskanēja tā sauktajā “būvnieku lietā”.
