”Apzināti patriotiska grāmata” 0
Valstssvētku nedēļā Kara muzejā notika mācītāja Gunta Kalmes grāmatas “Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” atvēršanas svētki. Ļaužu pilnā zāle liecināja par autora ideju popularitāti ne tikai viņa draudzē.
Grāmatas pieteikumā šis jau trešais Gunta Kalmes darbs raksturots kā grāmata, kas pievēršas Latvijai šodienas globalizētās pasaules apstākļos un galvenokārt runā par ”latviešu izturētspēju, pretestības un gara spēku un to avotiem Dievā”, nevis tikai par grūtību, ciešanu un apspiestības ceļu. Pats Kalme auditorijai savu grāmatu raksturoja kā ”patriotiska kristieša pārdomas, secinājumus un vēsti mūsu valsts pamattautai latviešiem”. Klausītāju vidū bija represētie, tostarp Ilmārs Knaģis un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, kā arī Latvijas Ordeņa brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožkalns, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (NA) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA).
Grāmatas atvēršana sākās ar Tēvreizi arhibīskapa Vanaga vadībā un klusuma brīdi vēsturnieka Heinriha Stroda piemiņai, kuru Kalme nosauca par vienu no saviem iedvesmotājiem grāmatas radīšanā.
Uzrunā autors uzsvēra, ka Latvijas vēsture pēc būtības ir uzvaru vēsture, un ”tieši tāpēc, ka tā ir uzvaras vēsture, mēs nedrīkstam šo valsti pazaudēt vai ļaut mums to izkrāpt”.
Runātājs aizrādīja, ka pienācis laiks definēt Latvijas valsts galveno mērķi – latviešu tautas uzplaukumu, paturot prātā, ka nacionāla valsts ir mūsu pamatvērtība: ”Būt patriotam tikai nozīmē būt cilvēkam ar savu pašcieņu.”
Grāmata satur autora pēdējos četros gados teiktās uzrunas dievnamos, dažādos piemiņas brīžos, konferencēs. Saturiski tā dalīta vairākās daļās. ”Pirmā daļa ir ”Cēlonis” – divu diktatoru vienošanās par Eiropas sadalīšanu; otrā ”Sekas” – mūsu dzimtenes Latvijas okupācija un sovjetizācija; trešā – ”Pretošanās” – gan bruņotā, gan nevardarbīgā; ceturtā – ”Baznīcas stāja”, proti, baznīcas nostāja šajā laikā, un nākamā ”Mēs un Eiropa” – kā mēs šajā laikā iederamies Eiropā,” stāstīja Kalme.
Bijušais pretošanās kustības dalībnieks Jānis Rožkalns uzsvēra: ”Viss šīs grāmatas saturs pamato un atgādina mums, latviešiem, galveno valstisko patiesību – to, ka Latvija ir latviešu valsts. Daļa latviešu to sāk jau aizmirst. Latvija, kas nav vairs latviešu valsts, mūs maz interesē.” Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosināja dot Kalmes grāmatu lasīt arī jaunajai paaudzei, jo tā ”palīdz radīt jēgpilnu dzīvi”.
