Kaspars Dubra – pēdējā spēle “Oleksandrija” sastāvā 18. februārī.
Kaspars Dubra – pēdējā spēle “Oleksandrija” sastāvā 18. februārī.
Foto: FC “OLEKSANDRIJA”

Ukraiņu futbolisti nakšņo pagrabos, sāk trūkt pārtikas rezerves 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Sportisti Krievijā ir autoritātes un viņiem jārunā, tas var dot grūdienu un lielu iespēju, ka kaut kas mainīsies, teic Latvijas futbola izlases aizsargs Kaspars Dubra, vienlaikus gan atzīstot, ka tas nenotiek, jo acīmredzot baidās – redzēja, ka Baltkrievijā varas ie­stādes vērsās arī pret sportistiem.

Dubra divarpus sezonas pārstāvēja Ukrainas vienību “Oleksandrija”. Iepriekšējās nedēļas nogalē pēc ziemas pauzes bija jāatsākas nacionālajam čempionātam, taču sekoja Krievijas iebrukums. “Gulēju, sapratu, ka kāds laužas manā dzīvoklī, tas bija komandas biedrs,” 24. februāra rītu atceras Kaspars Dubra. “Devāmies uz kluba bāzi un tad ar autobusu mūs veda uz Ļvovu, pa ceļam redzējām tankus, helikopterus, iznīcinātājus, bet, paldies Dievam, ne šaušanu vai spridzināšanu. Braucām 23 stundas, parasti tās ir 13, 14 stundas. Ļvovā par maksu nolīgām mašīnas šoferi, rinda līdz robežai bija 25 kilometri. Bijām ar argentīnieti Klaudi Spinelli, nolēmām tālāk iet kājām. Teicu, lai ņem tikai svarīgāko, bet īsti mani nesaprata – paņēma divus lielos čemodānus, divas somas. Tur kalnains apgabals, pēc desmit kilometriem jau sāka panikot, 20 minūtes vajadzēja viņam skaidrot.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc nepilnu septiņu stundu iešanas sasnieguši robežu, kur gaidījuši vairāki tūkstoši cilvēku, haoss, agresīvāk noskaņotie tiek uz priekšu, mammas ar bērniem, atvadās no tēviem un raud. “Nostāvējām septiņas stundas, ārā mīnus trīs, mīnus četri grādi, tad sākām zvanīt uz vēstniecībām. Argentīnas vēstniecība sazvanīja poļu brīvprātīgos, kas atsūtīja uz Ukrainu mašīnu. Bijām saaukstējušies. Ļoti paveicās – citi vadītāji bija aizmiguši, un tikām rindā, pēc trīs stundām jau bijām uz robežas.”

Vairāki nu jau bijušie komandas biedri Oleksandrijā dzīvo kluba bāzē, tur nav bijušas nopietnas kaujas. Ir gan arī spēlētāji, kas citviet nakšņo pagrabos, dažiem sāk beigties pārtikas produkti. Dubra piedāvājis palīdzību viņu ģimenēm – sievām, bērniem. “Tas nav normāli, ceru, ka (kara) organizētājs tiks maksimāli sodīts, īpaši tagad, kad pavēršas pret bērniem un civiliedzīvotājiem,” teic Kaspars.

“Oleksandrija” sākotnēji nevēlējās lauzt līgumu, bet Kaspars norādījis, ka tuvākajā laikā negribēs atgriezties Ukrainā, jo jebkurā gadījumā būs ļoti grūti spēlēt futbolu, nedomājot par notikušo. Tagad viņš ir brīvais aģents un līdz nākamajai nedēļai gaidīs piedāvājumus no ārzemēm, kur gan šobrīd atrast darbu būs ļoti sarežģīti. Ja nesanāks, spēlēs Latvijā. Virslīgas turnīrs sāksies 11. martā.

SAISTĪTIE RAKSTI