“Pieredze rāda, ka parasti, veicot dažādas prettiesiskas rīcības ar dokumentiem īpašumtiesību jomā, iesaistītās personas parūpējas par to, lai vismaz no formālā viedokļa nerastos jautājumi. Turpretī šajā gadījumā rodas iespaids, ka vai nu dokumenti ir kārtoti milzīgā steigā, vai arī iespējamās noziedzīgajās darbībās iesaistītie nav uztraukušies par to, ka apkrāptā persona kādreiz varētu izteikt viņiem pretenzijas,” tā šos faktus vispārīgi komentēja kāds jau pensionēts Kriminālpolicijas darbinieks.

Lasītākie

Kokteilis

Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai

TV24

Tavars: “Bailēs no militāriem draudiem pietiekoši situētas ģimenes pieņem lēmumu pārcelties tālāk no iespējamās frontes līnijas”

“Neviens nezina, kā viņu ārstēt…” izmisusi ģimene lūdz sabiedrības atbalstu mazā Roberta ārstēšanai

Lasīt citas ziņas

Atklātībā jau nonākuši fakti liek domāt, ka ticama varētu būt arī otrā versija. Pašlaik apelācijas instancē tiek izskatīta krimināllieta, kuras ietvaros tiesa pagājušā gada augustā bijušajai Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai piesprieda 10 gadu un divu mēnešu cietumsodu par I. Ivanova slepkavības mēģinājuma organizēšanu.

Organizēšana gan nebija veiksmīga, taču izdošanās gadījumā tā nebūtu pirmā īpatnā nāve Centrālcietuma 365. kamerā, kur mita I. Ivanovs: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

FOTO. Pašmāju slavenības pulcējas izrādes „Bezkaunīgais vecis” pirmizrādē

Militāro mācību laikā ceļu satiksmes negadījumā gājis bojā NBS karavīrs

Jūlija atkal pārtop par Romānu: Krievijas pirmais transseksuālais politiķis atvainojas tautai un kļūst atkal par vīrieti

“Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā,” šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens. Tas, vai ir tikusi veikta ekspertīze un kas to veicis, gan netiek atklāts.

Taču nāve “sirds slimības rezultātā” ieslodzītajam iestājās pēc tam, kad A. Dudkins izdzēris I. Ivanovam paredzētu buljona krūzīti. “Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35 – 40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris,” šāda ir versija I. Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību – buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam.

Jau 2011. gada 9. februārī, “pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību”, tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski – slepkavības organizēšanu).

T. Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt S. Ļebedevs savulaik ir bijis I. Ivanova biznesa partnera, jau pieminētā G. Bondarika apsardzes vadītājs. G. Bondarika māja Balt­ezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no Ivanovu ģimenes mājas, kur 2008. gadā notika E. Ivanovas slepkavība.

Jebkāda informācija par prāvu bija noslepenota, tiesa notika aiz slēgtām durvīm, taču “LA” rīcībā ir T. Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: “Sarunas laikā Ļebedevs pateica, ka ir lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā, es neatceros…”