Kad nevērtē budžeta deficītu. Svītra zem tēriņiem vēl nav pavilkta 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš iepriekšējās krīzes (un precīzāk no 2011. gada) Eiropas Komisija (EK) tās pārvarēšanai visām dalībvalstīm kopā un katrai atsevišķi katru gadu maijā iesaka veicamos reformas darbus septiņās jomās – budžeta veidošanā, nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā un izglītībā un zinātnē.
Šis gads ir atšķirīgs. Šis gads ir izņēmums, kad nevērtē budžeta deficītu un valdības parādu. Otrā plānā palikušas tās reformas, kas neattiecas tieši uz atgriešanos uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Tā, piemēram, Latvijai gājuši secen gaidītie ieteikumi administratīvi teritoriālajai reformai. Ieteikumi ir četri.
Četri ieteikumi
1. rekomendācija – ieguldīt veselības aprūpē. Tā kā Latvijas veselības aprūpes sistēma ES ekspertu vērtējumā ir trausla, valdība tiek aicināta stiprināt tās noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus.
Eiropas Komisija konstatējusi, ka pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu un ka daudzas vajadzības nav apmierinātas. Izplatīti pacientu maksājumi no savas kabatas, kas vairo nevienlīdzību aprūpes pieejamībā.
EK norāda arī uz neveselīgo dzīvesveidu – alkoholismu, smēķēšanu, mazkustīgumu. Veselības aprūpē hroniski trūkst speciālistu, īpaši – ārpus Rīgas. Ļoti nepieciešamas investīcijas sabiedrības veselībā, aprīkojumā, e-veselības sistēmā, telpās un cilvēkresursos, konstatējuši EK eksperti.
2. rekomendācija – stiprināt sociālās drošības tīklu.
Bezdarba un ienākumu pabalsti ir nepietiekami pēc apjoma un tvēruma, secina Eiropas Komisija. Zemie nodokļu ieņēmumi ierobežo sociālo programmu finansēšanu, izplatīta nereģistrētā nodarbinātība un aplokšņu algas. Tāpēc bezdarbnieku vidū ir augsts nabadzības risks.
Tamdēļ EK iesaka Latvijai nodrošināt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes visvairāk skartajām grupām. Savukārt nodarbinātībā aicināti izmantot elastīgus darba noteikumus (piemēram, attālināto darbu, kurš juridiski vēl nav nostiprināts).
Plašākus un aktīvākus darba tirgus pasākumus sagaida, lai bez darba palikušie varētu atgriezties darbā – ar pārkvalifikāciju, ar mūžizglītības apmācībām. Jāuzlabo digitālās prasmes, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju tās ir pietiekamas.
3. rekomendācija – ieguldīt uzņēmējdarbībā. Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtē Attīstības finanšu institūcija “Altum” ieviestās krīzes laika uzņēmumu atbalsta programmas (kredītus, garantijas), tomēr norāda – tā kā noteikumi ir strikti, atbalsts aizsniedz tikai finansiāli spēcīgākos uzņēmumus, un daudzi vājāki MVU paliek bez nepieciešamā finansējuma.
Izskanējuši arī neoficiāli pārmetumi par šonedēļ nesniegto atbalstu viesnīcām un restorāniem, kas vissmagāk cietuši šajā krīzē.
EK aicina ieguldīt publisko investīciju projektos un veicināt privātos ieguldījumus, visvairāk uz videi nekaitīgu un digitālu pāreju, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālajām infrastruktūrām.
4. rekomendācija – turpināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Jāturpina strādāt pie risku pārvaldības, tieslietu sistēmas efektivitātes un lietu iztiesāšanas, norāda EK eksperti.
Taču tie ir tikai “ārsta” uz lapiņas uzrakstīti ieteikumi ārstēšanās kursam. Jāatveseļojas ir pašiem.
L, U vai V veida attīstība?
Balstoties uz jau maija sākumā izteiktajiem pieņēmumiem, ka krīzes ietekmē mūsu valsts ekonomikas lejupslīde šogad sagaidāma 7% apmērā un bezdarbs līdz gada beigām pieaugs līdz 8,6%, Eiropas Komisijas ekonomisti paredz, ka, īstenojot rekomendācijas, Latvija iespējami ātri un gludi tiks ārā no recesijas – kā pingponga bumbiņa nākamgad tikpat strauji atlēks atpakaļ ar +6,6% IKP pieaugumu.
Šāda ekonomiskās izaugsmes līkne, grafiski to parādot burta formā, iesaukta par V veida izaugsmes scenāriju.
Finanšu ministrija ir skeptiskāka un zīmē U veida attīstību: nākamajos gados ekonomikas izaugsme atjaunosies tikai pakāpeniski, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%.
Fiskālās disciplīnas padome savā 30. aprīļa uzraudzības ziņojumā arī sliecās tai piekrist: “Nenoteiktības apstākļos [..] arvien ticamāks kļūst U veida atgūšanās scenārijs.
Ir izskanējušas bažas, ka Eiropā recesija vissmagāk varētu skart Centrālās un Austrumeiropas valstis, jo šo valstu ekonomikās dominē darbietilpīgas ražošanas nozares un pakalpojumi.”
Kāpēc Eiropas Komisija ir optimistiskāka par Finanšu ministriju? Norādot, ka Latvija ir maza atvērta ekonomika, kuras 60% saražotā tiek eksportēts, šī atkarība nozīmē, ka, stimulētajam ES vienotajam tirgum atgriežoties iepriekšējā “normālībā”, atdzīvosies arī mūsu valsts eksporta tirgi.
L veida attīstības scenāriju – recesiju, kurai neseko attīstība, pagaidām paredz tikai “vissirslikti” sludinātāji.
Budžeta deficītu neviens neuzmana
Tā kā Latvijas valdības jau līdz šim īstenotie atbalsta pasākumi ir pārsnieguši 3% no IKP jeb vienu miljardu eiro, budžeta deficīts šogad neizbēgami sasniegs 7,3%, lēš EK ekonomisti.
Turklāt Latvija nolēmusi pievienoties SURE mehānismam – lētākiem Eiropas Komisijas aizdevumiem nodarbinātības saglabāšanai. Un nav vēl pavilkta svītra zem tēriņiem.
Spriežot pēc pašreizējiem, valdības parāds varot pieaugt līdz 43,7%. Kaut arī tas tik un tā joprojām būs zem “Māstrihtas griestiem” (60%), Eiropas Komisija norāda, ka jau tagad jādomā par sabalansētu budžetu, par valdības parāda ilgtspēju un investīcijas veicināšanu.
Šajā frāzē iekodēts atbalsts Krišjāņa Kariņa trešdien LTV “Rīta panorāmā” izteiktajai domai par ieguldījumu atdalīšanu no budžeta.
“Kā mēs varam labi stimulēt ekonomiku, neizpostot valsts budžetu?” jautāja premjers un nāca klajā ar līdz šim nedzirdētu budžeta traktējumu: “Mēs investīcijas ekonomikas attīstībai atdalīsim no valsts pamatbudžeta.
Mēs varam iet lielākā deficītā, ja palīdzam uzņēmumiem. Mēs palielinām investīcijas, bet budžets jau nevar izplesties, jo ienākumi nākotnē būs pat nedaudz mazāki.”
Šis ir iepriekšējā krīzē nesaklausīts uzņēmēju aicinājums , nevis tikai griezt un taupīt. Šoreiz tam ir visplašākais atbalsts Eiropā, arī no Latvijas taupības “veiksmes stāsta” īstenotāja Valda Dombrovska.
Viedokļi
Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā: “Koronavīruss ir skāris mūs kā asteroīds un atstājis krāteri Eiropas ekonomikā. Pavasara pusgada pakete ir pārstrādāta un racionalizēta, lai sniegtu norādes mūsu dalībvalstīm, tām meklējot ceļu cauri vētrai. Šajā nākamajā posmā mūsu uzmanība ir pievērsta ieguldījumiem sabiedrības veselībā un darbvietu un uzņēmumu aizsardzībai.”
Nikolā Šmits, EK darba un sociālo tiesību komisārs: “Atbalstīt darba ņēmējus, pastiprināt sociālo aizsardzību, apkarot nevienlīdzību un garantēt cilvēkiem tiesības pilnveidot savas prasmes – tās būs galvenās prioritātes mūsu ekonomiskajā reakcijā uz krīzi, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšana.”
