Tiesībsargs Juris Jansons
Tiesībsargs Juris Jansons
Foto: Paula Čurkste/LETA

Arvien biežāk ir pamats vērtēt iedzīvotāju vārda brīvības ierobežojumu pārkāpumus 74

Pērn būtiski pieaudzis Valsts drošības dienesta (VDD) lūgumu skaits tiesībsargam vērtēt materiālus, kas saistīti ar vārda brīvības robežu noteikšanu iedzīvotāju izteikumos, liecina tiesībsarga ziņojums par 2022.gadu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Tik vienkārši tomēr nebūs – “makaronu krīze” Ukrainā. Graudu trūkums radīs maizes deficītu vai pat badu? 28
Lasīt citas ziņas

Ziņojumā uzsvērts, ka milzīgs trieciens civilizētajai pasaulei 2022.gada 24.februārī bija ziņa par to, ka Krievija, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ir iebrukusi Ukrainā. Lai arī ik dienu medijos varēja iepazīties ar šausminošām kara ainām un Krievijas pastrādātiem kara noziegumiem pret Ukrainas iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, bija cilvēki, kas izteica un joprojām pauž atbalstu Krievijai un tās pastrādātajiem kara noziegumiem, akcentē tiesībsargs.

2022.gadā tiesībsargs no VDD saņēma 44 materiālus ar lūgumu izvērtēt, vai izteikumi ietilpst vārda brīvības robežās. Tikmēr 2021.gadā no VDD izvērtēšanai tika saņemti astoņi, bet 2020.gadā – trīs materiāli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepazīstoties ar materiāliem, tika novērots, ka cilvēki ilgstoši bija patērējuši Krievijas propagandas mediju saturu. Tika izteikts atbalsts Kremļa propagandai un Krievijas iebrukumam Ukrainā. Daļa komentētāju izteica neticību Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, apgalvojot, ka, piemēram, zvērības Bučā pastrādājuši paši ukraiņi. Savukārt citi ņirgājās un trivializēja notikumus Ukrainā, minot, ka tāda ukraiņu valoda un tauta vispār nepastāv.

Bijuši arī komentētāji, kas pauda skaidru atbalstu Krievijas iebrukumam un armijas nežēlastībai, apgalvojot, ka tas bijis nepieciešams, lai likvidētu Ukrainā fašismu.

Daļa iedzīvotāju, neraugoties uz valdības norādījumiem, 10.maijā Rīgā bija pulcējušies pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa, lai noliktu ziedus un izteiktu atbalstu Krievijai. Neapmierinātība tika pausta arī saistībā ar šī pieminekļa demontāžu.

Netrūka arī verbāli izteiktas agresijas pret latviešiem, uzsverot, ka latvieši ir fašisti un pelnījuši līdzīgu likteni kā ukraiņi.

Atsevišķas personas ilgstoši internetā ievietoja saturu, kas atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, izplatīja dezinformējošus vēstījumus par Latviju, vienlaikus iekļaujot tajā naida runu. Tika atskaņots jau ilgstoši no Kremļa dzirdētais naratīvs par Latviju kā neizdevušos valsti.

Tiesībsargs atgādina, ka Latvijas normatīvajā regulējumā ir noteikta kriminālatbildība par naida runu. Tomēr publiskajā telpā nereti sastopami izteikumi, kas būtu uzskatāmi par naida runu, bet par kuriem nebūtu piemērojama kriminālatbildība. Dažādu diskusiju gaitā tiesībsargs uzsvēra administratīvās atbildības nepieciešamību par naida runu.

Tāpat jau 2019.gadā tiesībsargs sāka diskusiju, uzskatot, ka nepieciešams grozīt Krimināllikuma 150.pantu, no tā izslēdzot noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmi – nepieciešamību identificēt būtisku kaitējumu sociālā naida kurināšanas lietās. Arī 2022.gadā tika turpināts aktualizēt šo jautājumu, piemēram, uzstājoties ar priekšlasījumu Rīgas Stradiņa universitātes konferencē, kurā vērsa uzmanību, ka personai ir tiesības paļauties, ka viņa tiks pasargāta ne vien nepamatota tiesību uz īpašumu aizskāruma gadījumā, bet arī tad, ja kaitējums nodarīts citām pamattiesībām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.