Ķīnas oficiālajos medijos publicētajā kartē iezīmēti seši apvidi Taivānas tiešā tuvumā, kur šonedēļ paredzētas militārās mācības, kā arī kaujas munīcijas lietošana Taivānas šaurumā.
Ķīnas oficiālajos medijos publicētajā kartē iezīmēti seši apvidi Taivānas tiešā tuvumā, kur šonedēļ paredzētas militārās mācības, kā arī kaujas munīcijas lietošana Taivānas šaurumā.
Publicitātes foto

Ķīnas pusē ir milzīgs militārais pārsvars, taču Taivāna ir apņēmusies īstenot dzeloņcūkas stratēģiju 28

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Kokteilis
ĀTRAIS TESTS. Ko ieraudzīji pirmo – jaunu dāmu vai padzīvojušu kungu? Aplūko zīmējumu un uzzini par sevi ko jaunu!
Lasīt citas ziņas

Tūlīt pēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vadītās delegācijas ierašanās Taivānā otrdienas vakarā Ķīna paziņoja par trīs dienu militāru mācību rīkošanu ar kaujas munīcijas lietošanu Taivānas šaurumā.

Pelosi vizīti Āzijā sāka ar Singapūras un Malaizijas apmeklējumu, bet no Taivānas devās uz Japānu un Dienvidkoreju. Sākotnēji Taivāna nebija iekļauta viņas oficiālajā vizīšu plānā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taivāna notur demokrātijas aizsardzības līniju

Nensijas Pelosi, trešās amatpersonas ASV varas hierarhijā, vizīte Taivānā izraisījusi milzīgu Pekinas sašutumu. Tūlīt pēc viņas vadītās delegācijas ierašanās Taivānā uz Ķīnas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks, kuram tika izteikts protests, bet Ķīnas bruņotie spēki sāka militārās mācības ap Taivānu. Tiekoties ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu, Pelosi paziņoja, ka ASV apņēmība saglabāt demokrātiju Taivānā un citur pasaulē ir dzelžaina.

Spīkere uzsvēra, ka viņas vadītā Kongresa delegācija “ieradusies Taivānā, lai vienprātīgi un skaidri paziņotu, ka mēs neatteiksimies no apņēmības atbalstīt Taivānas drošību, lai Taivāna visiedarbīgākajā veidā spētu sevi aizstāvēt”.

Taivānas prezidente uzsvēra, ka “Taivāna neatkāpsies apzināti paaugstinātu militāro draudu priekšā”. “Mēs turpināsim noturēt demokrātijas aizsardzības līniju,” teica Cai.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Komunistu Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu, lai gan nekad nav to pārvaldījusi.

Pēc gandrīz pusgadsimtu ilgušas militāras diktatūras Taivānā tika izveidota demokrātiska daudzpartiju politiskā sistēma, kas veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, politiķiem visos līmeņos nomainot vienam otru brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Komunistu Ķīnas vadonim Sji Dzjiņpinam, kurš šoruden paredzētajā kompartijas kongresā plāno pretendēt uz trešo valsts prezidenta amatu, Taivānas politiskā sistēma ir viņa nīstās Rietumu demokrātijas īstenojums, tāpēc būtu sagraujama.

Reklāma
Reklāma

Ķīnas uzbrukums Taivānai būtu “katastrofāla pārrēķināšanās”

Taivānas valdība paziņojusi, ka bruņotajos spēkos ir izsludināta paaugstināta kaujas gatavība un varas iestādes ir gatavas īstenot civilās aizsardzības plānus.

Ķīnas pusē ir milzīgs militārais pārsvars, taču Taivāna ir apņēmusies īstenot tā dēvēto dzeloņcūkas stratēģiju, lai padarītu varbūtēju Ķīnas uzbrukumu pēc iespējas grūtāk īstenojamu un saistītu ar milzīgiem zaudējumiem. Analītiķi uzskata, ka Pekinas varbūtējs mēģinājums pievienot Taivānu Ķīnai ar bruņotu spēku būtu “katastrofāla pārrēķināšanās”, kas novestu pie graujošām ekonomiskām sekām.

Tiktu bloķēts starptautiskajai tirdzniecībai ļoti svarīgais ūdensceļš Dienvidaustrumāzijā, iedragājot stratēģisku preču piegādes. “De facto” neatkarīgā salu valsts Taivāna ar 23 miljoniem iedzīvotāju ir viena no pasaules līderēm pusvadītāju ražošanā, bez kuriem nav iedomājamas modernās tehnoloģijas un mūsdienu ekonomika.

Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos. Pēdējos gados Ķīnas kara lidmašīnas regulāri veic demonstratīvus lidojumus Taivānas gaisa telpas tiešā tuvumā. Ķīnas oficiālajos medijos publicētajā kartē iezīmēti seši apvidi Taivānas tiešā tuvumā, kur šonedēļ paredzētas militārās mācības, kā arī kaujas munīcijas lietošana Taivānas šaurumā.

ASV, kas ir Taivānas lielākais militāro preču piegādātājs, ir apliecinājušas atbalstu Taivānai. Pekina vaino spriedzes pieaugumā Vašingtonas politiku, tostarp ieroču piegādes Taivānai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.