Solovjovs Krievijas iedzīvotājiem pateicis Kremlim neērtu patiesību 0
Kremļa propagandas rupors Vladimirs Solovjovs negaidīti sāka runāt par nopietnām ekonomiskām problēmām Krievijā, vēsta medijs “Dialog.ua”.
Viens no galvenajiem Krievijas režīma propagandistiem Vladimirs Solovjovs pēkšņi atzina Krievijas ekonomiskās problēmas un publiski par to runāja vienā no saviem raidījumiem.
Propagandists pauda visai Krievijas sabiedrībai neērtu patiesību par valsts ekonomisko situāciju. Konkrēti, viņš pieskārās banku sektoram un norādīja uz milzīgo parādu slogu, ar ko saskaras iedzīvotāji.
“Es nesaprotu, ko bankas iesaka – ņemt kredītus ar tādām procentu likmēm, ka, tos ņemot, uzreiz jāpārdod niere. Ko mēs cenšamies panākt? Rīkot 156. nevajadzīgo konferenci ar megaregulatora (acīmredzot, ar to domāta Centrālā banka – red.) piedalīšanos, kurš cilvēkiem pateiks, ka tas, ko viņi redz, nav balts, bet gan melns. Tikai neejiet uz veikalu. Visa megaregulatora darbība atgādina filmu “Neskaties augšup”,” sacīja propagandists.
Solovjovs arī prātoja, ko pēc kara darīs krievu okupanti, kuriem paveiksies atgriezties no Ukrainas, jo viņi ir pieraduši par dalību karā saņemt 200 000 rubļu mēnesī, un šādas algas Krievijā nav pieejamas.
“Cilvēki atgriezīsies mājās no frontes, un kas viņus sagaida? Ekonomika, kas ir gatava radīt darbavietas pusmiljonam cilvēku, lai cilvēki, kas pieraduši pie algas virs divsimt tūkstošiem rubļu, piekristu vismaz 150 000? Protams. Vai varat parādīt, kur ir šīs algas?” jautāja propagandists.
Viņš piebilda, ka pat Maskavā iedzīvotāju naudas trūkuma dēļ pašlaik tiek slēgti mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp veikali un restorāni.
“Tu ej un redzi – šie restorāni tiek slēgti, šie mazie veikaliņi tiek slēgti. Kāpēc? Cilvēkiem ir problēmas ar naudu. Tukši jaunbūves visā valstī. Jo kurš gan to var nopirkt, kurš to var atļauties?” atzīmēja propagandists.
Solovjovs arī kritizēja varas iestādes par mēģinājumiem uzlabot ekonomisko ainu.
“Un kāds ir viņu mērķis? Galvenais ir izvairīties no tādu gudru vārdu kā “stagflācija” lietošanas. Vai, ja mēs nevaram cīnīties ar šiem muļķīgajiem rādītājiem, tad sauksim to par “tehnisku” – mums nav recesija, bet gan tehniska recesija. Un kas tajā ir tehnisks?” jautāja propagandists.
