Militārā budžeta apdraudējums 3
Krievijas militārie tēriņi, kas veido aptuveni 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), ir tieši atkarīgi no naftas ieņēmumiem. Karš Ukrainā prasa milzīgus resursus, un jebkura ienākumu samazināšanās apgrūtina šīs kampaņas turpināšanu. Kā norāda Financial Times,
budžeta deficīts var piespiest Kremli izdarīt sarežģītas izvēles:
vai nu samazināt militāros izdevumus, vai arī meklēt citus finansējuma avotus, piemēram, palielinot nodokļus vai aizņemoties.
Citi avoti, tostarp aģentūra Bloomberg, lēš, ka zemas naftas cenas var izmaksāt Krievijai desmitiem miljardu dolāru 2025. gadā. Tas rada risku ne tikai armijai, bet arī citām jomām, piemēram, veselības aprūpei un infrastruktūrai, kur samazinājumi var izraisīt sabiedrības neapmierinātību.
Arī citi mediji un platformas apspriež naftas cenu ietekmi. Krievija jau iepriekš saskārusies ar budžeta problēmām, un pašreizējais kritums padziļina šīs grūtības. Sociālajos medijos, piemēram, platformā X, analītiķi spekulē, ka cenu kritums var būt
daļa no ASV stratēģijas vājināt Krievijas ekonomiku, lai piespiestu to uz sarunām par Ukrainu, taču šie apgalvojumi nav apstiprināti.
The Guardian un Reuters ziņo, ka zemas naftas cenas ietekmē ne tikai Krieviju, bet arī citas naftas eksportētājvalstis, piemēram, Saūda Arābiju, radot plašākas sekas globālajai ekonomikai. Krievija cenšas kompensēt zaudējumus, paplašinot tirdzniecību ar tādām valstīm kā Indija un Turcija, taču Rietumu sankcijas apgrūtina šos centienus.
