“Mēnešiem gaidīsim rindā pie vēl viena ārsta, lai bērns tiktu uz rehabilitāciju,” mamma Laila satraucas par 2026. gada reformu
0
Lai uzlabotu esošo sistēmu, kā bērni saņem ambulatoros rehabilitācijas pakalpojumus, Nacionālais veselības dienests (NVD) ir izstrādājis reformu, kur galvenās izmaiņas ir tās, ka no 1. janvāra ģimenes ārsts vairs nebūs tas, kurš izsniegs, piemēram, nosūtījumu uz masāžu vai baseina apmeklējumu, bet tā vietā viņš nosūtīs pie funkcionālā speciālista, kurš tālāk izvērtēs, kāds terapijas veids bērnam ir piemērotākais.
LA.LV uzrakstīja kāda māmiņa, kura uztraucas par to, ka šī reforma, nevis uzlabos sistēmu, bet atkal pacientus iedzīs garās rindās, jo ķēdītē līdz pakalpojuma saņemšanai tagad pa vidu būs vēl viens speciālists, pie kura jātiek. “Līdz šim viss bija saprotams, ka katram bērnam ir savs ģimenes ārsts, kurš pacientu zina, ir informēts par veselības stāvokli un tālāk nozīmē pie speciālista.
Es domāju, ka šī funkcionālā speciālista iekļaušana procesā visu tikai apgrūtinās, jo tagad jāgaida ne tikai mēnešiem ilgi pie fizioterapeita, bet pirms tam arī pie funkcionālā speciālista. Labi, Rīgā tādu noteikti ir daudz, bet kā citviet? Cik šādu funkcionālo speciālistu ir mazās pilsētās?
Saprotams, ka smagākos gadījumos, kad bērniņam nepieciešama rehabilitācija ilgstoši, šis varētu būt piemērots variants, jo nepieciešama sadarbība ar zinošu ārstu, bet nereti pie fizioterapeita vai uz baseina nodarbībā bērnam jādodas nekavējoties, lai, piemēram, uzlabotu stāju vai veicinātu rāpošanu vai citu attīstības posmu, tur svarīgs ir laiks, vai par šo ir padomāts?” Laila satraucas.
Kāda cita mamma šo ziņu sociālajos tīklos komentējusi šādi: “Meitai ir dažāds kāju garums. Katru gadu vedu pie rehabilitologa, lai tas tālāk nosūtītu pie fizioterapeita, masiera utt. uz 10 bezmaksas nodarbībām.
Bet, lai tiktu pie rehabilitologa, jāgaida pāris mēneši, tad pēc tam jāgaida pāris mēneši pie fizioterapeita. Kamēr gaidīju, ģimenes ārsts iedeva nosūtījumu piecām reizēm ar domu, lai to sešu mēnešu garumā bērns vispār šķībs nepaliktu. Tagad ģimenes ārstiem šo iespēju atņems!”
Kāds tētis komentē: “Un stacionārā…Man jābrauc divas nedēļas dzīvot Vaivaros, lai saņemtu pakalpojumu? Tas valstij būs lētāk?
Vai valsts apmaksāti pakalpojumi bērniem būs pieejami tikai pavisam bēdīgos gadījumos?”
Sazinājos ar NVD, lai noskaidrotu vairāk.
“Izmaiņas valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā plānots ieviest, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas ziņojumu. Izmaiņas ir rehabilitācijas nozares profesionālo asociāciju un ekspertu iniciētas. Darbs pie izmaiņu plāna izstrādes un ieviešanas notiek sadarbībā ar Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību, Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, Latvijas Ārstu rehabilitologu asociāciju u.c.
Reforma ir viens no mērķtiecīgiem soļiem, lai modernizētu esošo sistēmu un risinātu tās problēmas.
Mērķi: 1) nodrošināt, lai katrs pacients saņemtu individualizētus ambulatorās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kas balstīti pacienta vajadzībās un funkcionēšanas novērtējumā un vērsti uz konkrētu rehabilitācijas mērķu sasniegšanu;
2) veidot caurspīdīgu apmaksas modeli, līdzvērtīga apmaksa visiem speciālistiem;
3) novērst sistēmas sadrumstalotību.
Vienlaikus šīs izmaiņas saskaņo Latvijas praksi ar starptautiskām vadlīnijām un citu valstu (piemēram, Igaunijas, Zviedrijas) pieredzi.
Rehabilitācijas pakalpojuma mērķis ir novērst funkcionālos traucējumus un tam ir jābūt sniegtam ar definētu mērķi, “neatrauti” jeb kopā ar citiem rehabilitācijas pakalpojumiem un procesam, rezultāta sasniegšanai jānotiek speciālista uzraudzībā (jānodrošina terapijas rezultāta novērtējums).
Kā uzsver nozares speciālisti, svarīgi, lai pakalpojums netiek sniegts izolēti jeb “atrauti” no citiem rehabilitācijas pakalpojumiem un bez konkrēta rezultāta sasniegšanas (piemēram, ģimenes ārsta/speciālists nosūtījums –> masāža vai cits viens pakalpojums –> pēc pakalpojuma saņemšanas nekas neseko, līdz ar to ir apšaubāma efektivitāte un ieguvums).
Pašreiz spēkā esošā kārtība ar daudziem “atrautiem pakalpojumiem” caur ģimenes ārsta vai cita ārsta nosūtījumu, kurš neuzrauga rehabilitācijas procesu, neuzstāda mērķus un nevērtē tarapijas rezultātus un efektivitāti, kā arī neveic novērošanu dinamikā, nav efektīva.
Ieviešot izmaiņas pakalpojuma saņemšanas kārtībā, tiek sagaidīts, ka turpmāk – tāpat kā tas jau ilgstoši notiek pieaugušo rehabilitācijā – atbildīgais speciālists izvērtēs konkrētā pacienta gadījumu, vajadzības, sagatavos individuālu rehabilitācijas plānu, noteiks mērķi un dokumentēs sasniegtos rezultātus, tajā skaitā šo informāciju būs jānodod Nacionālajam veselības dienestam.
Vienlaikus, veicot gaidīšanas rindu datu analīzi, secināms, ka jaunās kārtības ieviešana būtiski nepagarinās pakalpojuma saņemšanas laiku,
atbild NVD.
Kādas ir pašu fizioterapeitu domas?
“Ņemot vērā, ka lēmums un detalizētie īstenošanas nosacījumi ir valsts pārvaldes kompetencē, šobrīd fizioterapeitu profesionālajai kopienai ir grūti viennozīmīgi prognozēt praktiskos iznākumus. Vienlaikus ir cerība, ka izmaiņas veidos skaidrāku un efektīvāku pacienta ceļu uz rehabilitāciju, ar pārskatāmāku pakalpojumu uzskaiti un apmaksas sistēmu.
Atzinīgi vērtējams plānotais virziens uz mērķorientētu rehabilitāciju, kas balstīta funkcionēšanas novērtējumā un pacienta individuālajās vajadzībās. Tāpat novērtējams skaidrāks uzskaites un apmaksas modelis, kurā uzsvars likts uz speciālista darbu un tiešo kontaktlaiku ar pacientu, nevis uz atsevišķu metožu “atzīmēšanu” talonā vai konkrētu pacientu grupu, ar kurām speciālists strādā.
Fizioterapeitu ieskatā pārskatāma uzskaite un vienoti apmaksas principi var mazināt neskaidrības gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pacientiem, un ilgtermiņā palīdzēt salīdzināt rezultātus un plānot resursus.
Esošā sistēmā ģimenes ārsta nosutīšanā pie fizioterapeita konceptuāli nemainās – joprojām gan ģimenes ārsts, gan arī cits ārsts speciālists varēs nosūtīt pacientu pie fizioterapeita vai cita funkcionālā speciālista.
Tomēr praksē bieži veidojas situācijas, kad nosūtījums tiek uztverts kā nosūtījums uz konkrētu “procedūru” un nodarbību skaitu (ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients var saņemt līdz piecām valsts apmaksātām vizītēm pie funkcionālā speciālista) nevis uz pacienta izvērtēšanu un mērķtiecīgu rehabilitācijas plāna izveidi. Tas var radīt nevienmērīgus rezultātus un fragmentētu pieeju.
Mainīsies tas, ka ģimenes ārsts nenosūta bērnu uz kādu fizikālās medicīnas procedūru vai masāžu valsts apmaksāta pakalpojuma ietvaros kā atsevišķu terapiju, tāpat kā tas šobrīd ir pieaugušajiem.
Plānotā pieeja paredz, ka pacients vispirms nonāk pie funkcionālā speciālista, kurš izvērtē funkcionēšanas līmeni, vienojas par terapijas mērķiem, sagatavo plānu un to realizē, nepieciešamības gadījumā kontaktējoties ar ģimenes ārstu ar ieteikumu virzīt pacientu tālāk multiprofesionāla rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai.
Ja pacientam ir multipli funkcionēšanas traucējumi, tad ģimenes ārsts jau sākotnēji var nosūtīt pacientu pie fizikālās un rehabiltācijas medicīnas ārsta.
Fizioterapeitu skatījumā reforma var dot ieguvumu, ja tā reāli sakārto pacienta plūsmu un samazina sadrumstalotību. Taču vienlaikus ir saprotamas pacientu bažas, jo jebkuras sistēmiskas pārmaiņas pārejas posmā var radīt īslaicīgus sarežģījumus.
Tāpēc būtiska būs skaidra komunikācija pacientiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī regulāra datu analīze par pieejamību un rindām pēc reformas ieviešanas,” atbild Latvijas Fizioterapeitu asociācijas valde.
