– Kāda ir jūsu alga, salīdzinot ar Latvijas rezidentiem, kuri uz rokas saņem nedaudz virs 400 eiro? Tiesa, piemaksā par dežūrām, darbu svētku dienās, bet vidēji šis skaitlis svārstās ap šiem četriem simtiem. 34
– No šā gada Vācijā pirmā gada rezidenta alga uz papīra ir 4407 eiro. Atkarībā no klīnikas specifikas alga var nedaudz atšķirties. Ja ārstam nav sievas un bērnu, tad nodokļos jāsamaksā apmēram puse no šīs summas. Jo rezidents ilgāk strādā, jo viņa alga lielāka – sestajā darba gadā tā jau sasniedz vairāk nekā piecarpus tūkstošus eiro pirms nodokļu nomaksas.
Esmu ievērojis, ka Vācijas iedzīvotājiem atbildība par savu veselību tomēr atšķiras no Latvijas iedzīvotājiem. Ja Latvijā pacientam pajautā, kādas zāles jūs lietojat, viņš stāsta, ka dzer sarkano, balto un zilo tabletīti. Turpretī Vācijā lielākā daļa pacientu uz šo jautājumu atbild, izstāstot visu informāciju par medikamentu devām, nosaukumiem un pat iedarbību. Latvijā cilvēki diemžēl ļoti maz piedomā pie savas veselības saglabāšanas. Varbūt ir kādi pieci, desmit procenti, kas atbildību par savu veselību izjūt, tomēr lielai daļai tās trūkst. To var saprast, jo, mainot katru gadu veselības ministrus, nevar izveidoties ilgtspējīga veselības aprūpes politika – katrs nākamais ministrs nāk ar citiem mērķiem un uzstādījumiem, līdz ar to jau sākti darbi var tikt pamesti novārtā. Tāpēc ir ļoti grūti panākt būtiskus uzlabojumus profilaktiskajā darbā primārajā veselības aprūpes līmenī.
– Vai arī Vācijā ārstiem ir noteikti kādi finansiāli ierobežojumi?
– Kvotu Vācijā pēc būtības nav. Jebkurš cilvēks dodas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtē, kādi izmeklējumi pacientam būtu nepieciešami, un rindas pie ārsta speciālista, kā arī uz izmeklējumiem nav samērā garas, bet pastāv. Piemēram, pacientam ar galvas smadzeņu audzēju no ģimenes ārsta pirmā apmeklējuma līdz brīdim, kad viņš atrodas uz operāciju galda, aizrit apmēram divas nedēļas. Tātad divās nedēļās viņš ir saņēmis visus nepieciešamos izmeklējumus, kas šādas patoloģijas gadījumā iekļauj arī magnētisko rezonansi un ārsta speciālista, proti, neiroķirurga, konsultāciju. Katrs cilvēks var pajautāt sev, cik ilgs laiks Latvijā paies no pirmās ģimenes ārsta vizītes brīža līdz operācijai, ja visus izmeklējumus saņems valsts apmaksātās rindas kārtībā. Runājot par rindām pie ārstiem Vācijā, šobrīd gan ir jāņem vērā arī tas, ka visi imigranti, kas ieguvuši bēgļa statusu, ir saņēmuši valsts obligāto veselības apdrošināšanu un veido rindas.
Vācijā patvēruma meklētājus varētu sadalīt divās daļās – vieni ir tie, kas ieguvuši bēgļa statusu, jo ieradušies no kara reģioniem, bet otri to saņēmuši tāpēc, ka skaitās ekonomiskie bēgļi, kas ieradušies labākas dzīves meklējumos. Slimnīcā ir gadījies ārstēt patvēruma meklētājus, kas atbraukuši no Kazahstānas, no Ukrainas reģioniem, kas nav kara skarti… Profesionālās darbības laikā ir gadījies sniegt palīdzību cilvēkiem tā sauktajās bēgļu nometnēs, kurās var novērot to, ka tie cilvēki, kas aizbēguši no kara, priecājas par jebkura veida palīdzību, ko viņi saņem. Savukārt ekonomiskie imigranti izvirza noteiktas prasības, piemēram, kurā slimnīcā viņi vēlas ārstēties.
