Ceļu būves inženieriem sasietas rokas 0
Savukārt biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (“LCB”) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš “LA” atklāja, ka ceļu būves inženieri Latvijā ir ļoti ierobežoti tehnoloģisko lēmumu pieņemšanā. “Viņu pienākums ir precīzi realizēt pasūtītāju projektus, un viņi ir atbildīgi par to, lai materiālu lietošana simtprocentīgi atbilstu projektam un specifikācijām, ko izdod pasūtītājs,” saka A. Bērziņš, norādot, ka šobrīd ģeotekstils Latvijas ceļu būvniekiem netiek bieži iekļauts projektos. “Nezinu – to nevēlas pasūtītājs vai projektu autoriem trūkst zināšanu.”
Viņš atšķirībā no S. Jankova uzskata, ka ģeotekstils krietni sadārdzina projekta izmaksas. “Tajā pašā laikā gadījumos, kad nepieciešams atjaunot ceļa seguma virskārtu, jo ir novecojis asfalts un ir perpendikulāras plaisas, ģeotekstila lietošana vidējā termiņā ļautu ietaupīt līdzekļus, jo palielinātos remontēto ceļu ekspluatācijas laiks. Uzskatu, ka ceļu būves nozares zinātniekiem vajadzētu sagatavot ekonomisko pamatojumu un rekomendācijas pasūtītājiem un projektētājiem ģeotekstila izmantošanā. Latvijas ceļu būvnieku kvalifikācija jau pašlaik ir atbilstoša un nerada šķēršļus krietni plašākai materiāla izmantošanai ceļu būvē un remontēšanā.”
Arī “Latvijas valsts ceļu” Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norāda, ka viss ir atkarīgs no projektētājiem – ja viņi projektā paredz ģeotekstila izmantošanu, tad tas arī uz ceļa būs. “Ģeotekstila jēga ir ilgāk saglabāt konstruktīvo slāņu īpašības un aizkavēt piesārņojumu, kas nāk no zemes klātnes un nosedzošajiem slāņiem. Svarīgi, lai ceļa konstrukcija labi izvada ūdeni. Precīza Eiropas standarta, kad ģeotekstils jāizmanto, nav. Tas ir pašu izvēles jautājums. Ja ir labi drenējoša grunts, tad ģeotekstils nav vajadzīgs. Ja ir purvi un māli, tad vajag,” skaidro G. Alberiņš. Viņš, līdzīgi kā A. Bērziņš, uzskata, ka materiāls palielina izmaksas, taču līdz ar to ceļu konstrukcija ilgāk saglabā kvalitāti.
