Balva latviskuma kopējiem: Valsts valodas centrs izsludinājis ikgadējo akciju “Latviešu valodai draudzīga vide” 0

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Latviešu valoda vienmēr ir svarīga un lolojama, taču šobrīd, iespējams, ir viens no izšķirošiem vēsturiskiem brīžiem, kad varam to vēl papildus nostiprināt. Tādēļ, ja jums šīsvasaras ceļojumos gadās nokļūt viesnīcā, krodziņā, dabas parkā, mini zoo vai citā vietā, kurā, pēc jūsu domām, valoda tiek īpaši godāta un kopta, neskopojieties un līdz 1. oktobrim piesakiet savu pamanījumu Valsts valodas centra (VVC) izveidotajā akcijā.

Dibināta 2003. gadā pēc tābrīža tieslietu ministra Aivara Aksenoka iniciatīvas, akcija, kuru tobrīd sauca “Noķeriet gimalajiešu lāci!”, sākotnēji bija, kā liecina nosaukums, vērsta uz kļūdaina valodas lietojuma izskaušanu uzņēmumos. Pirmās akcijas rīkotāji aicināja sūtīt konkrētas liecības par valodas kropļošanu, labāko sūtījumu autoriem solot dažādas balvas katru mēnesi, kā arī galveno balvu – firmas “Impro ceļojumi” dāvanu karti divām personām. Te vērts atgādināt, ka par “gimalajiešu lāčiem” žurnālistikā dēvē tiešus, latviešu valodu kropļojošus pārcēlumus no krievu valodas, tomēr pēdējos gados VVC inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar pārmērīgu anglicismu lietojumu.

No gimalajiešu lāča līdz…

CITI ŠOBRĪD LASA

Laikā no 2009. līdz 2011. gadam balvas pasniegšana nenotika, tomēr pēc šī pārtraukuma akcija nevis izsīka, bet gan pārdzima jaunā kvalitātē. Nu tās mērķis vairs nebija pieķert pārkāpējus, ar ko Valsts valodas centra inspektori tik vai tā nodarbojas katru dienu, bet gan apbalvot tos uzņēmējus, kuri latviešu valodu un kultūru mīl un tur godā. Turklāt sākotnēji akcijā lūdza sūtīt pamanītos labos piemērus tikai apkalpojošajā sfērā, bet gadu gaitā paplašinājies iespējamo dalībnieku skaits un daudzveidība. Nu akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” nosaka, izvērtē un apbalvo preču ražotājus un apkalpojošās sfēras uzņēmumus visdažādākajās jomās – veikalus, viesnīcas, kafejnīcas, restorānus, aptiekas, frizētavas, arī tūrisma, interneta un pasažieru pārvadāšanas uzņēmumus un citus, kuri vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas izmantošanu.

Tāpat akcija palīdz atrast un izcelt dažādu valstu un tautību pārstāvju uzņēmumus, kuri veiksmīgi kopj latviskās tradīcijas un uzņēmējdarbības vidi. To lieliski var pamanīt, piemēram, tādu uzņēmumu kā Siguldas viesnīca un krodziņš “Bucefāls” gadījumā – daudzviet tīmeklī tiek slavēts to iekārtojums, un pat garāmbraucēju acis ar jauko, latvisko vidi piesaista krodziņa guļbūve un koptais pagalms. Tāpat zīmīgi, ka daudzi no uzņēmumiem, kuri saņēmuši atzinību Valsts valodas centra akcijā, kļuvuši par laureātiem arī savā tiešajā darbības sfērā.

Lai neiet mazumā

Ikviens preču ražotājs vai apkalpojošās sfēras uzņēmums akcijai var pieteikties pats, taču dalībniekus var pieteikt arī jebkurš sabiedrības loceklis un Valsts valodas centra vecākie inspektori. Uz apbalvošanas pasākumu tiks uzaicināti arī attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Tāpēc Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Kovids diemžēl devis triecienu arī šai jaukajai akcijai – 2020. gadā balvai tika pieteikti 56 uzņēmēji, bet pērn tieši divas reizes mazāk, tikai 28, “Latvijas Avīzei” pauda VVC komunikācijas speciālists Agris Timuška. Un, lai gan žurnālistiem īpaši interesants šķistu pamatojums, kādēļ viens vai otrs uzņēmums izpelnījies šādu uzmanību, lielākoties pieteicēji nekādu pamatojumu nemin, aprobežojoties tikai ar kandidāta nosaukumu.Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs Valsts valodas centra ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Reklāma
Reklāma

Pārāk mazi lielām valodām

Kopš akcijas sākuma balvu saņēmuši jau aptuveni simts uzņēmumu, starp kuriem gan transporta pakalpojumu, viesmīlības un ēdināšanas pārstāvji, gan veikali, pat skolas. 2021. gadā akcijas “Latviešu valodai draudzīga vide” laureātu godā nonāca veikals “Raunas ķiploks” un viesu nams “Donas” (abi – Smiltenes novadā), pārtikas ražotājs “MārLapiņi” (Mārupes novads), veikals “Manas garšas” (Ogre), krodziņš “Bucefāls” (Sigulda), restorāns “Vecpuisis” (Valmiera), veikals “Burka” un kafejnīca “Annas dārzs” (abi Rīgā).

Uzņēmuma “Manas garšas” dibinātāja Baiba Grīnberga par to, ka pieteikta akcijā, uzzinājusi tikai tad, kad saņēmusi apbalvojumu. Jutusies patīkami pārsteigta. Tiesa gan, pie latviešu valodas veikala mājaslapā esot piedomāts vienmēr: “Mūsu mājaslapā visos aprakstos par eksotiskajām garšvielām esam ieguldījuši laiku un rūpes, meklēdami informāciju angļu valodā, tulkojot, cenšoties to padarīt pieejamu lasītājiem latviešu valodā. Vienmēr esam centušies sniegt iespējami plašu informāciju tieši latviešu valodā, mums ir mazāk materiālu, bukletu svešvalodās.”

Jautāju, vai tulkošanas procesā nācies meklēt arī valodas speciālistu palīdzību, jo ir gana daudz jomu – un garšvielas, īpaši eksotiskās, viena no tām –, kurās atrast precīzos latviskos apzīmējumus ir gana piņķerīgi. Tomēr Baiba Grīnberga atbild, ka pārsvarā tulkojusi pati no dažādiem internetā atrodamiem informācijas avotiem, vācot kopā gan garšvielu aprakstus, gan receptes un citu svarīgu informāciju. Liels paldies gan esot jāsaka pazīstamajai kulinārijas un gastronomijas speciālistei, tulkotājai, grāmatu autorei un radiožurnālistei Ivetai Galējai, kura veidojusi vairākus aprakstus. “Viņa ir arī ļoti daudz ceļojusi, arī uz vietām, kur aug dažādas eksotiskas garš­vielas, viņa pašā sākumā zināja daudz vairāk nekā es. Tāpat reizēm informāciju atsūta mūsu veikala klienti, kuri pabijuši vietā, kur aug kāda neparastāka garšviela, – par to esam ļoti pateicīgas, jo mēs pašas nemaz neesam tik daudz ceļojušas, kā klienti reizēm mēdz domāt.”

Kaut arī līdz atzinības saņemšanai Baiba Grīnberga to nebija sev vārdos formulējusi, viņa atzīst – latviskā vide viņai šķiet tiešām svarīga: “Man ir ļoti, ļoti būtiski, lai, Latvijā ieejot veikalā vai kafejnīcā, jūti, ka esi Latvijā un vari sarunāties tīrā valodā. Varbūt daļēji tā domāju arī tāpēc, ka pati tik labi nepārvaldu krievu valodu, labāk runāju angliski, taču arī tad, ja vide šeit būtu angliska, man tas nešķistu pareizi. Esam pārāk mazi, lai kāda lielā valoda šeit būtu nospiedošā pārsvarā.”

Akcija “Latviešu valodai draudzīga vide”

* Pieteikt kandidātus iespējams sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, pa tālruņiem 67334616, 67334269, pa e-pastu “[email protected]” vai “[email protected]”, pa pastu: Eksporta ielā 6, Rīgā, LV-1010, kā arī nosūtot uzslavu mobilajā lietotnē “Valodas draugs”.

SAISTĪTIE RAKSTI