Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka arī uz reliģisko organizāciju kā uz nodokļu maksātāju attiecas vispārīgās normatīvo aktu prasības, kas reglamentē grāmatvedības un nodokļu jomu.
Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka arī uz reliģisko organizāciju kā uz nodokļu maksātāju attiecas vispārīgās normatīvo aktu prasības, kas reglamentē grāmatvedības un nodokļu jomu.
Foto: Grzegorz Zdziarski/SHUTTERSTOCK

Baznīca no VID nav šķirta: garīdzniekiem nodokļi jāmaksā 9

Autori: Dace Kokarēviča, LA.lv

Šodien Tieslietu ministrijā plānota Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēde, kurā diskutēs par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem, kā arī izskatīs ar reliģisko organizāciju grāmatvedības noteikumiem saistītos jautājumus, informē Latvijas Romas Katoļu baznīcas informācijas centrs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
VIDEO. “Vai nu runājiet latviešu valodā, vai es nesaprotu!” Stingrs autobusa šoferis izpelnās pretrunīgu reakciju, atsakoties apkalpot sievieti ar bērnu
Lasīt citas ziņas

Pagājšnedēļ Rīgas Metropolijas kūrijā pēc arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzaicinājuma reliģisko konfesiju pārstāvji tikušies, lai apspriestu reliģisko organizāciju līdzšinējo pieredzi grāmatvedības jautājumu kārtošanā, kā arī kopīgi uzsāktu darbu pie ierosinājumu izstrādes grozījumiem likumos. “Ieteikumi būtu viens no soļiem dialogā ar valsti, skaidrāk definējot valsts un Baznīcas attiecības,” vēsta Latvijas Romas Katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Baznīcai šovasar nācās vairāk pievērsties grāmatvedības problēmām, pēc tam kad jūnija sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu.

Aizdomas par PVN shēmām

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne VID, ne baznīca nav ļoti runīgas par šo konkrēto lietu un detaļas neklāsta. Taču aptuveno priekšstatu var gūt no amatpersonu un garīdznieku izteikumiem medijos. Raidījums LNT ziņoja, ka kratīšanas Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās. Kāds katoļu baznīcas priesteris turēts aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Aizdomas par šīm nelikumībām baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš LNT minēja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti arī vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.

Tikmēr katoļu bīskaps Andris Kravalis LNT sacīja: ”Cilvēki, apliecinot ticību, atstāj ziedojumus, dāvina. Šajā gadījumā, konfiscējot naudas līdzekļus, nav ņemts vērā, kura ir bijusi privāta garīdznieka nauda, kura – draudzes nauda. Šīs kratīšanas pierāda to, cik ”falši” ir cilvēku pieņēmumi, domājot par milzīgiem uzkrājumiem, ja no garīdznieka dzīvokļa tiek paņemta visa nauda, nešķirojot, vai privātais, baznīcas, varbūt vecāku dāvinājums. Tā nav pārāk kompetenta rīcība!’

Katoļu bīskaps arī noliedza dokumentu viltošanu un teica, ka katru gadu draudze iesniegusi grāmatvedības pārskatus un līdz šim VID nav bijušas pretenzijas.

VID gan apgalvoja, ka katoļu draudzi esot brīdinājuši jau pirms pusgada. “Šajā gadījumā, tā kā iesaistīti baznīcas pārstāvji, jau pusgadu iepriekš izmeklētāji vairākkārt brīdināja gan mācītāja kungu, gan grāmatvedi, kādā veidā būtu pareizi reģistrējama un vedama uzskaite attiecīgiem naudas līdzekļiem. Tas netika ņemts vērā,” LNT teica Podiņš.

Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pagājšnedēļ “Latvijas Radio 4” raidījumā “Darbojošās personas”, runājot par VID veikto izmeklēšanu, stāstīja, ka pratināts piecarpus stundas, taču sīkāk informāciju nesniedza, sakot, ka parakstījis dokumentu par to, ka ziņas neizpaudīs.

Kopumā vairākās draudzēs VID esot izņēmis ap 36 000 eiro.

Vienlaikus Z. Stankevičs bija neizpratnē, kāpēc VID, ja reiz kratīšanas varētu būt veicis aizdomās par PVN izkrāpšanas shēmām, vērsies nevis pret šo shēmu autoriem, bet gan pret parastiem baznīcas darbiniekiem un garīdznieku, kurš iegādājies automašīnu.

Jāskaidro par ziedojumiem

Reaģējot uz ziņām par kratīšanām, tieslietu ministrs Jānis Bordāns 13. jūnijā pēc tikšanās ar Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču solīja aicināt VID Garīgo lietu padomē skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību. “Visām pusēm nepieciešams vienoties par pareizāko risinājumu reliģiskajās organizācijās saņemto ziedojumu uzskaitei grāmatvedības dokumentos, tostarp par caurspīdīguma principa nodrošināšanu,” teica J. Bordāns.

Reklāma
Reklāma

“Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,” aģentūrai LETA 25. jūnijā savukārt pauda Stankevičs.

Gan no garīdzniekiem, gan ticīgajiem dažkārt izskan šāds viedoklis: “Cilvēki, kas ziedo naudu baznīcai no savas algas, par to taču jau vienreiz ir samaksājuši ienākuma nodokli!” Portāla “Tuvumā.lv” rīkotajā diskusijā pērn toreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai tas arī tika jautāts, uz ko ministre atbildēja: “Baznīcai tas ir jauns ieņēmums, tāpēc jāmaksā.”

Garīdzniekiem nodokļi jāmaksā

“LA” vērsās Valsts ieņēmumu dienestā un Latvijas Romas Katoļu baznīcā ar jautājumiem, lai noskaidrotu, kāda ir pašreizējā lietu kārtība reliģisko organizāciju un nodokļu iekasētāju sadarbībā. Kādi nodokļi jāmaksā baznīcām un garīgajām personām? Cik katoļu baznīca gadā samaksā nodokļos? Kā notiek ziedojumu uzskaite?

Latvijas Romas Katoļu baznīca detalizēti neatbildēja uz “LA” jautājumiem, vienīgi informēja, ka daudzus jautājumus plānots izrunāt 30. jūlija Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdē.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests rakstiski sniedza atbildes (publicējam saīsināti) atbilstoši savai kompetencei. Par garīgā personāla atalgojuma aplikšanu ar nodokļiem VID informē: “Nodokļu likumos darba ņēmējs ir arī persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tādējādi garīgais personāls, neslēdzot darba līgumu, bet saņemot atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu, ir darba ņēmējs nodokļu maksāšanas nolūkiem. Ja garīgajam personālam ir noteikta atlīdzība vai ir noslēgts darba līgums, tad to ienākumi ir apliekami gan ar algas nodokli, gan ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Jāņem vērā, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami jebkuri ienākumi, kas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav minēti kā neapliekami ienākumi.

Garīgā personāla ienākums, ko tas saņem no reliģiskās organizācijas, piemēram, arī automašīnas veidā, nav minēts starp šiem izņēmumiem.

Ja garīgais personāls saņem dāvinājumā naudu no fiziskās personas, ar kuru to nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, no saņemtā dāvinājuma vērtības, kura pārsniedz 1425 eiro gadā, ir jāaprēķina un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, aizpildot un iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un ienākumam piemēro progresīvo (20 vai 23% vai 31,4%) nodokļa likmi.”

Par ziedojumu var prasīt kvīti

Par ziedojumu uzskaiti VID sniedz šādu viedokli: “Uz reliģisko organizāciju kā uz nodokļu maksātāju attiecas vispārīgās normatīvo aktu prasības, kas reglamentē grāmatvedības un nodokļu jomu, kā arī Ministru kabineta noteikumu par reliģisko organizāciju gada pārskatiem prasības.

Saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka par biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un politisko organizāciju (partiju) saņemtajiem ziedojumiem darījumu apliecina ar atbilstoši noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma. Tātad ziedojumu vākšanas nodrošināšanai reliģiskai organizācijai jāno­drošina ziedojumu vākšanas vieta un, pēc ziedotāja pieprasījuma, reliģiskai organizācijai par saņemto ziedojumu jāizsniedz VID reģistrēta kvīts.

Ziedojumu vākšanas organizēšana jāveic saskaņā ar reliģiskās organizācijas vadītāja apstiprināto grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto kārtību (piemēram, kā tiek nodrošināta ziedojumu kastīšu vai aplokšņu uzraudzība un skaidrās naudas izņemšanas kārtība no tās) un saņemtie ziedojumi, ziedojuma kastītēs vai aploksnēs, jāuzskaita reliģiskās organizācijas ieņēmumos saskaņā ar noformēto kases ieņēmumu orderi, kura noformēšanas kartību reglamentē Ministru kabineta noteikumi “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Postenī “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi” jānorāda pārskata gadā reliģiskās organizācijas kasē vai bankas kontā saņemtie naudas ziedojumi vai dāvinājumi, kā arī saņemtie kustamas vai nekustamas mantas (mantiskos) ziedojumi vai dāvinājumi, kuri novērtēti naudā, pamatojoties uz ziedojumu vai dāvinājumu apliecinošos dokumentos norādīto vērtību.

Ja reliģiskā organizācija saņem mantisku ziedojumu vai dāvinājumu, tad reliģiskā organizācija kā darījuma partneris noformē attaisnojuma dokumentu, kas apliecina veikto ziedojumu vai dāvinājumu, piemēram, pieņemšanas-nodošanas aktu.”

Reliģiskās organizācijas kontrolē reti

Vai VID bieži kontrolē reliģiskās organizācijas? “VID nodokļu kontroles pasākumus plāno un veic tiem nodokļu maksātājiem, kuriem riska analīzes rezultātā tiek konstatēts visaug­stākais nodokļu nemaksāšanas risks,” skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. “Taču vispirms ar nodokļu maksātājiem tiek strādāts preventīvi. Un tikai nepieciešamības gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav atsaucies uz VID aicinājumu dialogam un nodokļu maksātājam joprojām tiek konstatēti riski, tiek veikti arī nodokļu kontroles pasākumi.”

Reliģiskajām organizācijām 2018. gadā VID veicis divas tematiskās pārbaudes.

Vienā pārbaudē ir konstatēti pārkāpumi saņemto ziedojumu izlietojumā un pārskatu iesniegšanā. Naudas sods neesot piemērots. Šogad pirmajos piecos mēnešos ir veikta viena tematiskās pārbaude, kurā pārkāpumi nav konstatēti.

Reliģisko organizāciju iemaksas valsts budžetā gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 583 363,76 eiro

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 1 490 275,33 eiro

Pievienotās vērtības nodoklis – 370 748,49 eiro

Dabas resursu nodoklis  –  20 603,66 eiro

VID norāda, ka reliģiskās organizācijas nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Tātad tās nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli arī tādā gadījumā, ja gūst ienākumu no saimnieciskās darbības (nekustamā īpašuma nomas, tirdzniecības utt.). Ieņēmumi no saimnieciskās darbības un no uzņēmējdarbības gūtā peļņa ir izlietojama reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Dati: VID

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.