Kad “eksperta” viedoklis kļūst par demagoģiju 0
Biedrība “Tiesiskums” ir iepazinusies ar vairākiem bijušā enerģētikas ministra Jura Ozoliņa publiskiem izteikumiem par biedrības iniciatīvu, kas vērsta uz pārmaksāto OIK līdzekļu atgūšanu, tiražējot vairākus pēc būtības absurdus un savstarpēji pretrunīgus apgalvojumus.
Vai bijušais ministrs Ozoliņš kaut ko saprot no jurisprudences?
Pateicamies bijušajam enerģētikas ministram Ozoliņam par biedrības iniciatīvas popularizēšanu, tomēr viņa izteikumos jūtama ne tikai faktu neprecizitāte un to ignorēšana, bet arī sabiedrības maldināšana un pārsteidzoša neobjektivitāte.
Lai arī Ozoliņa kungs tiek dēvēts par enerģētikas ekspertu, savos komentāros par OIK iniciatīvu viņš arvien biežāk izvēlas runāt nevis par enerģētiku, bet par tiesībām. Viņš apgalvo, ka OIK shēma bijusi likumīga un biedrības “Tiesiskums” juristi – zvērināti advokāti – kļūdījušies, norādot uz tās prettiesiskumu.
Šāds apgalvojums no viņa puses raisa jautājumu: kāda ir bijušā enerģētikas ministra Ozoliņa juridiskā kvalifikācija? Ja Ozoliņš uzskata, ka OIK bijis tiesisks un taisnīgs mehānisms, kādēļ Valsts kontrole, Saeimas komisija un valdības darba grupa norādīja uz tiesiskuma problēmām šajā sistēmā un valdība to atcēla? Vai Ozoliņa kungs sabiedrībai saprotamā valodā varētu paskaidrot, kāpēc “lieliskais” OIK tika atcelts?
Par Eiropas Komisijas ziņojumā konstatēto OIK nelikumīgumu
Bijušais ministrs Ozoliņš apgalvo, ka Eiropas Komisijas ziņojumā “nav ne vārda par to, ka atbalsts bijis prettiesisks vai nelikumīgs”. Šāds apgalvojums ir, maigi sakot, selektīva lasīšana.
Vēlamies vēlreiz atgādināt, ka Padomes Regula 2015/1589 par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai 1.panta f) punkts nosaka: “nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.
No Eiropas Komisijas atzinuma lietā SA.43140 izriet, ka “Komisija pauž nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktu.
Salīdzinot Regulas 2015/1589 1.f punktu ar Eiropas Komisijas atzinumu lietā SA.43140, ir acīmredzams, ka Eiropas Komisijas secinājums vārds vārdā atbilst Regulas 2015/1589 1.f punktā minētajai nelikumīga atbalsta definīcijai.
Gan Eiropas Komisijas paziņojumi, gan Eiropas Savienības Tiesas prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāks apstiprinājums nerada atpakaļēju spēku un nepadara valsts sniegto atbalstu par likumīgu. Turklāt Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu izpildi valstu tiesās (2021/C 305/01) paredz, ka:
(47) Ar Komisijas galīgo lēmumu, ar kuru nelikumīga atbalsta saderību atzīst pēc tā piešķiršanas, netiek ex post facto legalizēti atbalsta īstenošanas pasākumi, kas veikti, pārkāpjot LESD paredzēto nogaidīšanas pienākumu.
(48) Šajā kontekstā valstu tiesām ir jāļauj personām paļauties, ka tiks izdarīti visi atbilstošie secinājumi saistībā ar nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, tostarp uzdodot atgūt procentus par nelikumības periodu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
(49) No tā izriet, ka tad, ja trešā persona valsts tiesā lūdz atcelt priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta priekšlaicīgu īstenošanu, tiesai būtu jāapmierina tās prasība, pat ja Komisija attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu. Jebkāda cita interpretācija faktiski ļautu dalībvalstīm neievērot LESD noteikumus, un tādējādi tie zaudētu to paredzēto iedarbību”.
No Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, varētu būt tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība par atbalsta piešķiršanas likumību (spriedumi, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 104. punkts, un 2015. gada 19. marts, OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 77. punkts).
Būtiski ir atzīmēt, ka līdz šim neviens jurists nav publiski apstrīdējis biedrības iepriekš norādīto OIK nelikumīguma pamatojumu.
Kāpēc bijušais ministrs Ozoliņš nerunā par šiem lietas aspektiem?
Interešu konflikts – vai tikai nejaušība?
2021. gada 3. jūnijā “Latvijas Avīze” savā “Facebook” ierakstā ziņoja, ka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Amatas novada Zaubes pagastā saņēmis būvatļauju un plāno būvēt lielāko saules parku Latvijā – “Roči Solar”. Turklāt nevis pašpatēriņam, bet elektroenerģijas pārdošanai. Tātad cilvēks, kurš pats plānoja gūt ienākumus no valsts atbalstītās “zaļās” enerģijas, publiski uzbrūk tiem, kas vēlas izvērtēt šī atbalsta likumību. Ja tas nav interešu konflikts, tad kā to nosaukt – par nejaušību?
Par “naudas pelnīšanu”
Biedrība “Tiesiskums” neiekasē nekādu samaksu par pieteikšanos vai līguma noslēgšanu. Dalība iniciatīvā ir pilnībā brīvprātīga un bez maksas. Biedrība iniciatīvas īstenošanā iegulda savus privātos līdzekļus un atlīdzību saņems tikai tad, ja būs panākts reāls rezultāts — prettiesiski iekasētā OIK atmaksa iedzīvotājiem. Šis darbības modelis ir skaidrs un saprotams — atlīdzība pienākas tikai par faktiski sasniegtu rezultātu, nevis par solījumiem, tādējādi izslēdzot jebkādas spekulācijas par peļņas gūšanu bez pamata. Bijušais ministrs Ozoliņš savos izteikumos acīmredzami ignorē šo faktu vai arī nav iepazinies ar biedrības darbības pamatprincipiem. Biedrība “Tiesiskums” uzsver, ka līguma noslēgšana ar biedrību ir un paliks bez maksas, un biedrības darbība neparedz nekādus izdevumus vai maksājumus no iedzīvotāju puses.
Turklāt Ozoliņa kunga izteikumi ir arī pretrunīgi no loģikas viedokļa, jo – ja OIK bija likumīgs, tad biedrība neko neatgūs un līdz ar to arī neko nenopelnīs.
Atbildība par saviem vārdiem
Ozoliņa kunga publiski paustie pārmetumi biedrībai un nepamatotie aicinājumi cilvēkiem nemaz necensties atgūt savu naudu, ir izskanējuši aizskarošā formā, kas robežojas ar reputācijas aizskārumu. Tāda valoda varbūt iederas krogā, bet ne publiskā intervijā, kur persona runā kā eksperts.
Ir patiesi žēl, ka cilvēks ar 83 gadu dzīves pieredzi komunisma ideoloģiskajos apstākļos ir izvēlējies propagandas un demagoģijas retoriku, nevis faktos balstītu analīzi. Tiesu prakse Latvijā ir skaidra – pārmērīgi aizskarošs viedoklis un nepatiesu faktu izplatīšana rada civiltiesisku atbildību. Tomēr sūdzēt tiesā bijušo ministru Ozoliņu, cilvēku cienījamos gados būtu, iespējams, lieki – un pārlieku nežēlīgi.
No vārdiem pie darbiem
Biedrība “Tiesiskums” aicina bijušo ministru Juri Ozoliņu precizēt vai atsaukt savus apgalvojumus un turpmāk atturēties no apmelojošas un sabiedrību maldinošas retorikas. Biedrība piedāvā Ozoliņa kungam savās diskusijās balstīties nevis emocijās, bet dokumentos un faktos. Tiesiskums nerodas no skaļas bļaušanas vai apmelošanas – tas rodas no faktiem un krietnas rīcības.
Jura Ozoliņa pausto viedokli varat lasīt LA.LV portālā.
