“Suņi tika nošauti 10. datumā, šodien ir 13…” Vai tiešām trīs dienu laikā nevar atrast vainīgo? 14
Tas nav tikai viena saimnieka pārdzīvojums – šis stāsts skar ikvienu, kuram dzīvnieks ir kā ģimenes loceklis. Bauskas novada Brunavas pagastā traģiski tika pārrauta saikne starp cilvēku un viņa uzticamākajiem draugiem: trīs suņi, kas piederēja zemnieku saimniecības īpašniekam un plaši pazīstamai sociālo tīklu personībai Modrim Konovalovam, tika nošauti. Šajā kontekstā sociālo mediju platformā “Facebook” Marta Mackeviča raksta…
Par Bauskas novadā nošautajiem suņiem jeb kā pašvaldībai nevajadzētu komunicēt ar sabiedrību
Šobrīd jau laikam tikai retais nav dzirdējis par to, ka piektdien, 10. oktobrī, Bauskas novadā tika nošauti trīs suņi, kuri piederēja “Modra olas” saimniekam Modrim Konovalovam. Patiesībā jau nav tik būtiski, kam suņi piederēja, bet tomēr ir liela varbūtība, ka, ja suņu saimnieks būtu bijis kāds cilvēks, kurš nav sabiedrībā pazīstams vai ar salīdzinoši lielu sekotāju skaitu sociālajos medijos, situācija vienkārši tiktu “paslaucīta zem paklāja”.
Šoreiz nevienam neizdevās “paslēpt” notikušo un ir iesaistījusies gan liela daļa sabiedrības, gan mediji. Un viedokļi, protams, dalās. Šajā jautājumā mulsina daudz kas, bet, jo īpaši – pašvaldības pārstāvju komunikācija, tās veids un saturs. Neesmu kinologs un nevaru spriest par suņu uzvedību, bet par to, kā pašvaldībai nevajadzētu komunicēt ar sabiedrību – gan.
Piemēram, Pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka joprojām nav skaidrs, kas pieņēma lēmumu dzīvniekus nošaut. Suņi tika nošauti 10. datumā, šodien ir 13. datums. Visticamāk situācijā jau nebija klāt visi 1200 Brunavas pagasta iedzīvotāji, tāpēc rodas šaubas, vai tiešām 3 dienu laikā nav iespējams atrast atbildi uz šādu jautājumu? Un, ja valstī kopumā ir noteikta kārtība, kā rīkoties šādās situācijās, vai Bauskas novads pastāv “ārpus likuma”?
Novada mājaslapā šodien publicēta ziņa, ka “Pašvaldība noskaidro Brunavas pagastā notikušā dzīvnieku uzbrukuma apstākļus”, kur citēts domes priekšsēdētājs “Nosodām šajā situācijā pārsteidzīgi pieņemto lēmumu un pārspīlēto rīcību, suņus nošaujot.”. Tātad – dome nosoda lēmumu, bet, kurš to pieņēmis – joprojām nezina.
Ikvienam komunikācijas studentam jau 1. studiju gadā māca, ka tik sensitīvos jautājumos, ko var dēvēt par krīzes komunikāciju, ir jābūt skaidrai, caurspīdīgai, saprotamai komunikācijai. Un ir jābūt empātijai, izpratnei par sabiedrības sašutumu, līdzjūtībai pret cilvēku emocijām. Ikviens students, kurš mācījies par krīzes komunikāciju, zina, ka atbildīgai organizācijai (tas attiecas arī uz pašvaldības iestādēm) ir jāspēj uzņemties atbildību, atvainoties cietušajai pusei vai sabiedrībai daļai. Ja pašvaldībai vietā būtu kāds privātā sektora uzņēmums, ir liela varbūtība, ka tieši pašvaldības pārstāvji pieprasītu nekavējoties sniegt skaidrojumu, pieprasītu atvainošanos un atbildības uzņemšanos. Kad situācija skar jautājumu par sabiedrības uzticēšanos pašvaldībai kopumā, policijai un citām institūcijām, atbilstoša komunikācija ir kritiski svarīga.
Visbeidzot domes mājaslapā publicētais, ka “Tikai sadarbojoties – pašvaldībai, iedzīvotājiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām – mēs varam efektīvi risināt klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku problēmu, uzlabot dzīvnieku labturību un nodrošināt sakārtotu, drošu vidi visiem novada iedzīvotājiem.” šoreiz jau nu ir pilnīgi lieks. Ir skaidrs, ka situācija beidzās tik traģiski tieši dēļ nespējas atbilstoši komunicēt un sadarboties, tāpēc šādus, šķietami ar mākslīgo intelektu ģenerētus teikumus, vērts pietaupīt citai reizei.
