Johens Oltmers
Johens Oltmers
Johens Oltmers

“Bēgļu loterija” neies gludi . Saruna ar migrācijas pētnieku Johenu Oltmeru 8

Bēgļu pārdale Eiropas Savienībā ir sākusies. Pirmie bēgļi – 19 eritrejiešu imigranti no Itālijas – saskaņā ar sadales mehānismu nogādāti Zviedrijā. Kā veiksies ar pārējo gandrīz 160 000 bēgļu sadali ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros? Izskatās, ka skaidras atbildes uz šo jautājumu nav ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu amatpersonām. Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepriekš izteikusies, ka neviens no bēgļiem ar varu uz Latviju netiks vests. Vaicāta par iespējamo situāciju, ja bēgļi pēc informācijas saņemšanas par Latvijas sociālās dzīves aspektiem tomēr atteiksies doties uz Latviju, ministrijas pārstāve atzina, ka viņai nav atbildes uz “tik retorisku jautājumu, kas notiks”.

“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Lasīt citas ziņas

Osnabrukas (Vācija) universitātes migrācijas pētnieks, jaunāko laiku migrācijas vēstures profesors Johens Oltmers intervijā “LA” žurnālistam Tomam Ancītim stāsta, ka Eiropas Savienībai konkrēta praktiska plāna bēgļu sadalei nav, mehānisms balstās uz Itālijas un Grieķijas priekšlikumiem. Viņš arī uzsver, ka radinieku un paziņu tīkli nosaka to, kurās valstīs bēgļi cenšas nokļūt. “Taču bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti un vai vispār doties, un ES var nosūtīt viņus piespiedu kārtā.” Tāpēc var izveidoties situācija – ja patvēruma meklētāji uz kādu valsti tiek aizvesti pret viņu gribu un turklāt šajā valstī ir naidīga attieksme pret imigrantiem, tad neizbēgami ir konflikti, secina pētnieks. Sarunu ar J. Oltmeru lasiet u 6

Saruna ar Osnabrukas universitātes migrācijas pētnieku, jaunāko laiku migrācijas vēstures profesoru JOHENU OLTMERU.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai mēs zinām, vai paši bēgļi vispār vēlas tikt pārdalīti?

– To mēs nezinām. Taču šāds jautājums šīs diskusijas kontekstā nekad arī nav ticis uzdots. Vienošanās paredz, ka bēgļi no Grieķijas un Itālijas ir jāpārdala un jārada struktūras, kas noteiks, kuri būs tie bēgļi, kurus pārdalīs. Sadalē jāņem vērā, kādas ir bēgļu radnieciskās saites konkrētajās valstīs, arī valodas zināšanas un profesionālās kvalifikācijas. Šiem aspektiem jāpievērš uzmanība. Taču sadales mehānisms neparedz, ka bēgļi paši varēs izlemt, uz kurieni doties.

– Sagaidāms, ka bēgļi noteikti nelabprāt dosies uz zemēm, kurās valda naidīga attieksme pret svešajiem, kuras nav piekritušas sadales mehānismam vai arī vienkārši ir nabadzīgas. Ja neviens nevēlēsies braukt, piemēram, uz Rumāniju, vai tomēr varēs cilvēkus piespiest?

– Principā tas ir iespējams. Patvēruma meklētāji Eiropas Savienībā nebauda pārvietošanās brīvību. Saskaņā ar Šengenas un Dublinas noteikumiem viņi ir piesaistīti konkrētai valstij. Un to sadales mehānisms arī pasaka skaidri: patvēruma meklētāji, kas nosūtīti uz noteiktu valsti, būs šai valstij piederīgi. Ja kāds ir nosūtīts uz Rumāniju un to patvaļīgi pamet, tad viņš atkal ir jāsūta atpakaļ. Uz cik ilgu laiku saglabājas piesaiste, nav skaidri noregulēts. Kurā brīdī katra valsts bēgļiem piešķirs tādu statusu, kas ļaus tiem izceļot arī uz citām valstīm, acīmredzot būs pašu valstu ziņā. Taču vismaz sākumā ir paredzēta piesaiste bēgļu uzņēmējvalstij.

– Cik augsts ir risks, ka cilvēki, kas kaut kur aizvesti pret viņu pašu gribu, būs grūti integrējami un mēģinās doties prom nelegāli?

– Tāds risks pastāv. Tieši tādēļ ir tik svarīgi, lai sadalē tiktu ņemtas vērā radnieciskās, jelkādas iespējamās saites ar kādu no ES valstīm. Ir skaidrs, ka migrācija vispār kā process – toskait arī bēgšanas kontekstā – ir lielā mērā balstīta uz radnieciskām un pazīšanās attiecībām. Radinieku un paziņu tīkli nosaka to, kurās valstīs bēgļi cenšas nokļūt. Turklāt šādu tīklu esamība ir būtiska, lai varētu notikt integrācija. Ja ir tīkli, tad uz vietas būs arī cilvēki, kas varēs iebraucējiem palīdzēt darba, dzīvesvietas un citos meklējumos: radinieki, tautieši, paziņas. Tādēļ man šķiet ļoti svarīgi, ka šis aspekts sadales mehānismā ir iestrādāts. Vai to ievēros arī praksē, nav zināms. Tā ir problēma, un norāda uz kopējo problēmu ar šo mehānismu. Proti, īsta procedūra, kā notiks bēgļu pārdale, nav izstrādāta. Itālijai, Grieķijai un Ungārijai ir jāsniedz savi priekšlikumi, kā lai to paveic. Šīs valstis ir, tā teikt, “atbildīgās”. Taču praktiska plāna nav. Paliek jautājums, vai nebūtu bijis jēdzīgāk sadalīt nevis cilvēkus, bet naudu. Valstīm varētu dot iespēju samaksāt naudu tā vietā, lai uzņemtu bēgļus. Naudu ir vieglāk pārskaitīt. Cilvēkus vadāt šurpu turpu daudz grūtāk.

– Tad ir jautājums, vai valstis, kurās šobrīd ir visvairāk bēgļu, ar tādu risinājumu būtu mierā.

– Protams. Taču kā papildu elements šajā modelī tas būtu bijis vērtīgs. Vai par to būtu iespēja vienoties, būtu atkarīgs pirmkārt no naudas summas lieluma. Taču tad mehānismā būtu mazāk cietsirdības. Protams, vienošanās paredz, ka tiek ņemtas vērā bēgļu saiknes ar noteiktām zemēm. Tomēr virsuzdevums ir izpildīt kvotas. Tāpēc nav izslēgts, ka tie beigās paliks tikai vārdi uz papīra.

– Baltijas valstis un, vēl konkrētāk, Latvija, negribīgi piekritusi uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Ir skaidrs, ka radniecisko tīklu bēgļiem no Sīrijas vai Eritrejas šajā zemē nav. Tā ir arī samērā nabadzīga. Ko jūs teiktu – kas ir gaidāms?

– Tā kā bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti un vai vispār doties, jo tā darbojas mehānisms, tad no ES puses ir iespējams nosūtīt šos 700 cilvēkus turp piespiedu kārtā. Ja viņi valsti pamet, tad tas ir noteikumu pārkāpums. Bēgļu viedoklis šeit netiek prasīts. Taču problēmas ir skaidras. Vienošanās procesā vairākas valstis izrādīja pretestību. Mēs arī zinām, ka valstīs ir ļoti atšķirīgi dzīves standarti. Pastāv gan minimālie standarti, kurus regulē ES, taču tie ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc gaidāms, ka cilvēki, kuri kaut kur negribot tiks nosūtīti, nebūs ar to apmierināti. Tas ir līdzīgi kā loterijā. Daži, nonākot valstī, kas piedāvā samērā labus nosacījumus, sacīs: “Jauki, esmu izvilcis laimīgo lozi.” Citiem loterijā nebūs paveicies. Un, protams, tas var novest pie konfliktiem.

Vairākās valstīs vienošanās par bēgļu pārvietošanu uztverta ļoti negatīvi, un šī negatīvā attieksme var tikt pārnesta arī uz bēgļiem. Beigās noskaņojums var būt tāds: ak tā, šie cilvēki brauc, bet mēs nepiekritām, ka viņi brauc. Tad kāpēc mums viņu labā kaut kas jādara? Kāpēc jābūt viesmīlīgiem? Turpmākajos mēnešos mēs droši vien redzēsim šādus konfliktus. Jau līdz šim esam redzējuši, ka vairākās zemēs arī paši bēgļi nav ievērojuši noteikumus. Viņi vienkārši ir braukuši tālāk. Viņi ir protestējuši. Nav izslēgts, ka sadales procesā var izraisīties līdzīgas sadursmes, kas tādā gadījumā visu mehānismu noliek zem jautājuma zīmes.

– No politiķu izteikumiem Latvijā dažkārt rodas iespaids, it kā Grieķijā un Itālijā gaidītu cilvēku pūļi, kuri to vien vēlas kā nonākt Latvijā. Varēs izvēlēties labākos un gudrākos. Taču varbūt būs tā, ka valstīm, kuras šobrīd negribīgi piekritušas bēgļu uzņemšanai, beigās būs jāpierunā uz tām doties?

– Tā var būt, taču nevajadzētu aizmirst, ka ir runa par cilvēkiem, kuriem tiešām nepieciešama aizsardzība. Viņi ir ieradušies Eiropā, lai to saņemtu. Viņi cer uz dzīvi drošībā, kas nav iespējama viņu dzimtenē. Un daudzi no tiem, kam nav nekādas saiknes ne ar vienu Eiropas valsti, būs vienkārši priecīgi un pateicīgi saņemt aizsardzību jebkur Eiropā. Nav jāpieņem, ka neapmierināto noteikti būs ļoti daudz. Mēs to nezinām. Ja politiķi centīsies savu valsti vismaz nedaudz reklamēt, vienlaikus mēģinot panākt arī pozitīvu attieksmi savā sabiedrībā, tad ir labi priekšnosacījumi tam, ka šis mehānisms darbosies. Ja valstis jau pašā sākumā izrādīs pretestību un neieinteresētību, tad iecere var arī neizdoties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
Lasīt citas ziņas
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
IZM rosina vēl vairāk samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Cepts jāņusiers ar sēnēm – sātīga un garda uzkoda
23:14
Vai var izmazgāt pieneņu traipus?
22:34
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
21:15
Vai latviešu brīvprātīgie karavīri Ukrainā svinēja Jāņus? “Par mājām atgādina pie sienas pieliktais Latvijas karogs”
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Atis Klimovičs: Savienība starp Lielbritāniju, Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm – nav peļama ideja!
Jūlijā un augustā ar gāzes pieejamību būšot lielas problēmas. Vai tā ir patiesība? Atbild ekonomikas ministre
Kā Jāņu nakts pagāja ugunsdzēsējiem un glābējiem?
ES piekrīt piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu
Pieci eiro dienā vai mēnesī? Kā jauniešus radināt pie finanšu pratības?
Sestdien laiks kļūs karstāks
Vai no alus tiešām var izaugt “alus vēders”?
VIDEO. Ko par latviešiem ārzemēs stāsta mirušo piemiņas kultūra?
Latvijas uzņēmumi neprasa striktu darbinieku atgriešanos birojos, tā vietā izvēloties jauktu modeli
Pirmajā svētku brīvdienā policija apturējusi 31 autovadītāju alkohola reibumā
4 gardu ēdienu receptes pāri palikušajam Jāņu sieram
Inga Akmentiņa-Smildziņa: Skolotājiem un vecākiem jāmācās veidot cieņpilnas attiecības
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs