Par akvārija zivtiņām nav jāmaksā 27
Pavisam cita mēroga tiesvedība notika Daugavpils tiesā. Tur kāda māte bija spiesta tiesāties ar meitas tēvu par valsts noteikto minimumu, par ko bija vienojušies, kad 2007. gada beigās šķīra laulību. Līdz 2010. gada martam alimenti tika maksāti, pēc tam līdz pat 2016. gada augustam – nemaksāti. Bija iekrājies 6835,93 eiro parāds, un meitas māte devās uz tiesu.
Tiesā viņa sacīja, ka ne tikai būtu piedzenams iekrātais, bet pa šo laiku ir mainījušies gan tiesiskie, gan faktiskie apstākļi, kas ir pamats tam, lai grozītu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, to palielinot. Meita ir 9. klases skolniece, līdz ar to ir palielinājušies izdevumi, kas saistīti ar skolas gaitām. Kā arī augusi komunālo pakalpojumu maksa, dārgāki kļuvuši produkti. Meitai pusaudža gados ir sava pusaudža dzīve, kas prasa izdevumus, kuru nebija tad, kad tika parakstīts līgums: kabatas nauda, saviesīgu pasākumu apmeklēšana, savas un draugu dzimšanas dienu svinēšana, kino un citu pasākumu apmeklēšana. Meitai ir hobijs – zivtiņas, kam mēnesī jātērē apmēram 40 – 50 eiro. Mātei meitas uzturēšana mēnesī izmaksā apmēram 430 eiro, no kuriem puse būtu jāsedz bērna tēvam, atbilstoši grozot līgumu un piedzenot no atbildētāja ik mēnesi 215 eiro.
Meitenes tēvs tiesā prasību atzina daļēji. Viņaprāt, pieprasītā bērna uzturlīdzekļu summa ir pārāk liela. Viņš nav spējīgs maksāt pieprasīto uzturlīdzekļu summu, jo saņem mazāk par minimālo darba algu – uz rokas 309 eiro. Viņam jāmaksā komunālie maksājumi, kas Rīgā ir sadārdzinājušies, jāpērk pārtika, jāmaksā par transportu – ceļš uz darbu vien mēnesī izmaksājot 80 – 100 eiro. Tēvs tiesā teica, ka neesot piekritis meitas aizvešanai uz Angliju, mīl meitu un vēlas par viņu rūpēties, audzināt, skolot un izklaidēt. Kad māte kopā ar meitu bijusi Latvijā, ļauts meitai pavadīt laiku pie tēva gadā aptuveni 2 – 6 dienas. Vienīgā komunikācija ar meitu notiekot ar interneta starpniecību. Viņš vēlētos biežāk tikties ar meitu – reizi nedēļā, pats iegādāties viņai apģērbu, vest uz kultūras pasākumiem, piedalīties meitas dzīvē. Vīrietis arī piebildis, ka pircis meitai piederumus zivju akvārijam. Tiesā tēvs lūdza samazināt uzturlīdzekļu summu.
Māte gan tiesas sēdē precizēja, ka kopā ar meitu dzīvo Rīgā, turklāt uzskata, ka reāli meitas tēvs pelna vairāk par minimālo mēnešalgu.
Tiesa konstatēja, ka no mātes iesniegtā uzturēšanas izdevumu aprēķina redzams, ka mēneša izdevumi pārtikas iegādei ir 90 eiro, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem – 110 eiro, atpūtai – 100 eiro, ārstēšanās izdevumi – 20 eiro, higiēnas precēm – 52 eiro, kopā mēnesī – 372 eiro. Sezonas izdevumi – 765 eiro gadā, mēnesī sezonas izdevumi – 63,75 eiro. Kopīgie mēneša izdevumi – 435,75 eiro. Iepazīstoties ar izdevumu aprēķinu, tiesa gan secināja, ka aprēķins nav attiecināms uz bērnu, kuram ir četrpadsmit gadi, bet gan uz pirmsskolas vecuma bērnu, proti, aprēķinā bija iekļautas tādas preces kā bērnu vasaras ratiņi, ragaviņas, bērnu pūderis, attīstošas, izglītojošas, didaktiskās spēles, kancelejas preces dārziņam, cirks, karuseļi, vienreizējie autiņi, biezeņi, bērnu biezputras. Tāpēc tiesas ieskatā samērīgi izdevumi pārtikai mēnesī ir 90 eiro, pakalpojumu samaksai – 60 eiro (no 110 eiro atskaitot zivtiņu uzturēšanas izdevumus 50 eiro apmērā, kas nav uzskatāms par pakalpojumu).
Tiesa arī norādīja, ka bērna mātei jāpierāda, ka bērna tēvs pelna pietiekami, lai no viņa varētu piedzīt 215 eiro mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecinājuši, ka vīrieši mēneša ienākumi ir 450 eiro.
Rezultātā tiesa 2016. gada 11. novembrī nolēma, ka no vīrieša piedzenams iekrājies uzturlīdzekļu parāds 6835,93 eiro un viņam turpmāk ik mēnesi jāmaksā 30% no minimālās mēnešalgas – 111 eiro (no šā gada 1. janvāra – 114 eiro).
Kā nosaka uzturlīdzekļu lielumu?
Civillikums noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, kas nozīmē vecāku tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Galvenie principi, no kuriem jāvadās, nosakot uzturlīdzekļus, ir: 1) vecāku mantiskais stāvoklis; 2) bērnam nepieciešamo izdevumu apmērs. Uzturlīdzekļu piedziņas prasībās, iekļaujot bērna garīgajām un fiziskajām vajadzībām nepieciešamo izdevumu apmēru, tas samērojams ar bērna reālajām vajadzībām, iekļaujot tādus izdevumus, kas apstiprināmi ar pierādījumiem lietā un tieši un faktiski attiecināmi uz bērna uzturēšanu. Nepieciešamā uzturlīdzekļu summa jāsadala proporcionāli katra vecāka mantas stāvoklim un ieguldījumam bērnu uzturēšanā.
