“besakūkā laimis daudz”. Latgaliešu dzejnieces Ingridas Tāraudas dzeja 0
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
2018. gada rudenī “Kultūrzīmju” lasītājus iepazīstinājām ar latgaliešu dzejnieci Ingridu Tāraudu, kura jau septīto gadu dzīvoja Īrijā. Toreiz autore bija pārliecināta, ka jau pavisam drīz atgriezīsies Latvijā un, iespējams, šoreiz uz palikšanu. “Diemžēl nebiju izrēķinājusi visus mīnusus un plusus.”
Sirds un bērns bija priecīgi, bet prāts…
Protams, mans sirdsdarbs – strādāt skolā – bija atkal piepildīts, pateicoties Ogres 1. vidusskolas brīnišķīgajam direktoram Igoram Grigorjevam, kurš noticēja man un pieņēma darbā.
Laiks, ko pavadīju lieliskajā skolā ar lielisku komandu – skolotājiem un maniem skolēniem – paliks manā sirdī un atmiņās vienmēr,” stāsta Ingrida, atklājot, ka tomēr bijuši apstākļi, kas 2019. gada janvārī likuši atgriezties atpakaļ Īrijā.
“Protams, sapnis par atgriešanos tiek sapņots. Trīs reizes – labas lietas. Plānojam jaunajā mācību gadā būt mājās, lai beidzot noslēgtu šo riņķa ciklu un bērns septembrī sāktu mācīties skolā Latvijā,” atklāj Ingrida.
Dzejnieces pirmā lielākā publikācija – latgaliešu jaunās paaudzes dzejnieku kopkrājumā “Pagrauda” (1999), viņa ir publicējusies arī kopkrājumos un laikrakstos.
Autore ir izdevusi piecas dzejas grāmatas – “Vīgla byušonys ironeja” (2000), “Izdadzynuota sirds” (2001), “Boltais šokolads/ Baltā šokolāde” (2012), “Bisers zam kuoju/ Pērlītes zem kājām” (2017) un “Pajautys” (2019).
Par pērno dzejas krājumu tika nominēta latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2019” (balvai tikusi nominēta četras reizes). “Šī balva ir nozīmīga, jo ir jāpateicas tiem, kas rada Latgali saglabājošus un popularizējošus darbus.
Tikai gribētos, lai balvu saņēmēji neapstātos pēc balvas saņemšanas,” uzsver dzejniece, kura sola šogad savus lasītājus iepriecināt ar jaunu dzejas krājumu “Drupanenis”.
I. Tārauda ir Latvijas Rakstnieku savienības un Īrijas Rakstnieku savienības biedre, latviešu autoru Īrijā klubiņa “Baltie vārti” dibinātāja un vadītāja. Ir dažādu interesantu iniciatīvu autore, piemēram, kopā ar Aiju Mežali šogad 2. maijā īstenoja lielisku ideju ar nosaukumu “Pasaules latgaliešu tikšanās online”.
– Pastāsti, lūdzu, nedaudz vairāk par topošo latgalisko haiku krājumu “Drupanenis”, kas noteikti būs jauks pārsteigums tavas daiļrades cienītājiem!
I. Tārauda: – Ir sakārtots jauns krājums, kurā apkopoti japāņu haiku stilā tapuši darbi latgaliešu rakstu valodā. Darbu uzrakstīšanas laiks ir gana ilgs, jo piecu–septiņu–piecu zilbju koncentrācijā ir jāpasaka viss, ko vajag pateikt sevis izrakstīšanās brīdī. Latgaliešu haiku jeb dzejis drupanenis ir slīpētas smalki, lai doma tiešām būtu mirklī notverama. Tas ir izaicinājums autoram, un man gribējās sevi izaicināt. Vai izdevies, to droši var pateikt lasītājs, jo autors, lai cik paškritisks vai arī sevi attaisnojošs būtu, objektīvs tomēr nekad nebūs.
Uzskatu, ka autoram visu laiku ir jātiecas uz kādu interesantumiņu savā daiļradē, lai šodien nebūtu tā kā vakar un rīt nebūtu tā kā šodien. Iespējams, šis interesantumiņš manā daiļradē ir tieši latgaliešu haiku.
– Cik tālu savā procesā – līdz nonākšanai pie lasītājiem – ir šis dzejas krājums? Vai haiku viegli devās rokā?
– Krājums ir gatavs. Vajag tikai izdevēju sarunāt, kurš būs gana riskējošs, jo izdot grāmatu vienmēr ir riskants process. Un, ja tā ir latgaliski un latgaliešu haiku grāmata, droši, ka vēl riskantāks. (Smaida.) Bet – es esmu ļoti ērta sadarbībai, varbūt tāpēc, ka pēdējos gados nav bijis problēmu ar izdevējiem un nav bijuši iebildumi pret to, kā viņi strādā, kaut kā tā sagadījies, ka esmu tikai piekritusi visam, ko izdevēji piedāvā, jo parasti visas idejas ir profesionālas un skaistas.
Haiku devās rokā pasmagi. Teksta ietilpība tik minimāla, lai varētu izteikties. Bet cerams, ka lasītājs novērtēs. Ja piecas–septiņas–piecas zilbes viņu varēs uzrunāt, tad tas nozīmē, ka esmu izdarījusi visu, ko varēju izrakstoties.
– 27. aprīlī atzīmējām Latgales kongresa dienu. Kā tu svinēji šos svētkus?
– Latgales diena mums ir visu gadu, jo mājās mēs runājam latgaliski, domājam latgaliski. Šogad Latgales kongresa dienu svinējām ar Latgales karogu. Tas ir izprintēts, bet – no sirds! Nākamreiz gan jau dabūsim īsto karogu. Šogad šī diena tika aizvadīta arī latgaliskās aktivitātes sociālajos tīklos. Vairojam svētku sajūtu latgaliski.
– Līdz 13. maijam latviešu diasporas bērni un jaunieši tiek aicināti piedalīties literārās daiļrades konkursā diasporas bērniem un jauniešiem “Modinot ziedoni”, kuras idejas autore esi tu un latviešu autoru klubs Īrijā “Baltie vārti”.
– Man patīk būt aktīvai un cenšos aktivitāti attīstīt arī savā bērnā, tāpēc iedomājos, ka šis daiļrades konkurss varētu būt labs ierosinājums būt aktīviem visiem, kas gribētu tādi būt, bet nevar izvēlēties īsto jomu, kurā izpausties. Rakstīšana ir skaists sevis izteikšanas process, kas, ja piedalās dažādos konkursos, var nest arī balvas. Pagaidām gan izskatās, ka bērni un jaunieši izvēlas vieglākas aktivitātes. (Smaida.) Savukārt tiem, kas tikai plāno piedalīties šajā konkursā, novēlu nepaslinkot, neatlikt, bet pacensties noķert iedvesmu un pastrādāt ar to! Lai veicas!
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam unikālu iespēju ielūkoties Ingridas Tāraudas nepublicētajās haiku latgaliešu valodā no topošā dzejas krājuma “Drupanenis”.
kreit šlivu boltums
pagluob zaļmaiguo zuole
tauryna elpu
***
satymsnuota nakts
besakūkā laimis daudz
meditaceja
***
vaļā dabasi
suleigi uobeli byukš
tovi pādi te
***
kolni snīgsnuoti –
klauvej durovuos pasauļs
bolts klusums manī
***
putyns nūkryta –
taida gaisme nu zemis
pret dabasu punkts
***
Īrejis kolnūs tai –
vacu būreibu laiki
nūbyrzuļoj leits
***
muna upe myglā –
aizver laika gruomotu
pakryutē pukstoj
***
vokora rūžains
pavasara vieja auks
nav cyta dzeive
***
streipoj laiks vysu
aizslāgtu bazneicu stop
klaudzoj cik gribi
***
taurynim dag reits
kruosu dzeislenuos ritums
jurginis kruosoj
***
violets pazylgons
kolnu viersyunēs snīgs bolts
japuoņu vīšnis
***
pyrma laika tī
zyrgi auļuoja prūjom
pazuda saule
***
pa kolnim pļovom
breiveibys samuļsmē tu
vejūle spolga
***
boltys vierbys sylst
marta vibracejis jau
atkušņam laiks ir
