“Swedbank Latvija” galvenā ekonomista v. i. Agnese Buceniece.
“Swedbank Latvija” galvenā ekonomista v. i. Agnese Buceniece.
Publicitātes foto

Buceniece: “Ja šobrīd pārāk dāsni un visiem tiks celtas algas, varam ievārīt vēl lielākas inflācijas ziepes” 50

Agnese Buceniece, Swedbank Latvijā galvenā ekonomista v.i., LA.LV

Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists
Pēteris Apinis. Par Līgu Meņģelsoni veselības ministra amatā un Armanda Pučes grāmatu par Raini
Lasīt citas ziņas

Darba tirgū darbiniekam joprojām ir diezgan liela teikšana, un to redzam arī algu kāpumā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī samazinājās līdz 6.6%. Tas gan ir nedaudz augstāk nekā pirms pandēmijas, bet tāpat skaudri iezīmē faktu, ka rezerves, kur pasmelties jaunas darba rokas, ir nelielas.

Aptaujas rāda, ka aptuveni piektajai daļai uzņēmumu darbaspēka trūkums kavē biznesa attīstību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Droši vien ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem darbinieku atlasē ir sastapies teju ikkatrs uzņēmums vai iestāde. Vēlme piesaistīt un noturēt labus speciālistus mudina darba devējus paaugstināt atalgojumu.

Darba samaksas kāpumam var būt arī citi iemesli, piemēram, darbinieka darba slodzes palielināšanās vai paaugstinājums amatā, darba algu izmanto arī kā instrumentu darbinieku mainības mazināšanai.

Vislabākais algu paaugstināšanas iemesls ir uzlabojums darba sniegumā, kā arī taisnīga atalgojuma nodrošināšana.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka otrajā ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1362 eiro un bija par 8.3% lielāka nekā gadu iepriekš. Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas pieauga par 7.5% un nu jau ir vien trīs eiro attālumā no 1000 eiro. Tomēr šis kāpums ir jāskata kopā ar patēriņa cenu izmaiņām.

Inflācija otrajā ceturksnī pakāpās līdz 16.4%. Lai gan iedzīvotāji kopumā par darbu saņem vairāk, nopirkt par šiem eiro var mazāk.

Iedzīvotāju pirktspēja aprīļa-jūnija periodā samazinājās par 7.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nav pārsteigums, ka iedzīvotāji ir nobažījušies par savu finanšu situāciju, it īpaši apkures sezonas gaidās. Protams, ka inflācijas ietekme uz dažādām ienākumu grupām atšķiras.

Mazāk turīgi iedzīvotāji ir spiesti ļoti būtiski mainīt savus iepirkšanās paradumus.

Savukārt tie, kas var savilkt galus kopā, izskatās, vēl daudzos gadījumos nesteidzas mainīt savus paradumus, drīzāk izvēloties uzkrāt mazāk.

Redzam, ka uzkrājumi aug lēnāk nekā neto algas fonds. Paradumu maiņa un pielāgošana augošajām cenām nenotiek ātri. Tomēr jau šobrīd redzam, iedzīvotāju tēriņi knapi tiek līdzi inflācijas sprintam, un šur tur jau pārdoto preču un pakalpojumu vienībās vērojams kritums.

Pirktspējas mazināšanās un iedzīvotāju raizes par rudens un ziemas rēķiniem palielina spiedienu uz darba devējiem palielināt darbinieku atalgojumu, lai kompensētu cenu lēcienu.

Ne visi darba devēji to augušo izmaksu laikā var atļauties un ne visi to vēlēsies darīt, ņemot vērā šī brīža augsto nenoteiktību un bažas par pieprasījuma mazināšanos.

Tomēr arī tiem, kas var, pret šo spiedienu būtu jāizturas uzmanīgi un algas jāpārskata atbildīgi. Ja šobrīd pārāk dāsni un visiem tiks celtas algas, varam ievārīt vēl lielākas inflācijas ziepes. Tas no kā būtu jāizvairās ir algu-cenu spirāles veidošanās.

Ja uzņēmums spēj pārnest izmaksu kāpumu uz pircēju, tad tas visbiežāk varēs atļauties paaugstināt darbinieku atalgojumu. Tomēr, ja darbinieku ražīgums nebūs audzis, tad augstākas darbaspēka izmaksas nozīmēs, ka uzņēmums atkal palielinās cenas.

Tas savukārt atkal radīs spiedienu celt algas un tā uz priekšu, līdz atdursimies pārkarsušā ekonomikā un daudz dziļākā krīzē, nekā šobrīd gaidāms. Šādu spirāli jau redzējām pirms 2008.-2009. gada krīzes.

Tāpēc svarīgi, ka darba devēji algas paaugstina galvenokārt jau izvērtējot darba rezultātus. Augstās inflācijas apstākļos atbildīgi būtu parūpēties arī par mazāk atalgotajiem darbiniekiem, kuriem inflācijas nasta ir grūtāk panesama.

Neziņa par nākotni, bažas par iespējamajiem COVID-19 ierobežojumiem, bažas par ekonomikas krīzi gan vietējā, gan ārvalstu tirgū mudina darba devējus piesardzīgāk raudzīties uz darbinieku skaita palielināšanu.

Gaidāms, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā pusē pieaugs, pietuvojoties 8% nākamā gada sākumā. Tas, visticamāk, neļaus algu kāpumam pārlieku daudz ieskrieties. Gaidāms, ka šogad bruto vidējā alga augs vidēji par 8%.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas nozīmē, ka gada otrajā pusē inflācijas spiediena ietekmē algu kāpums varētu nedaudz pakāpties, bet būtiski virs 9% diez vai uzkāps.

Pirktspējas kritums gada otrajā pusē būs vēl lielāks un pārsniegs 10%. Būtiskāka inflācijas atkāpšanās un pirktspējas uzlabošanās gaidāma nākamā gada otrajā pusē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists
Pēteris Apinis. Par Līgu Meņģelsoni veselības ministra amatā un Armanda Pučes grāmatu par Raini
Snigšana nerimsies – tikai pieaugs! Braukšana apgrūtināta. Kad tas mitēsies? 2
VIDEO. Sāk palikt nopietni! Milovs draud Latvijas politiķiem sakarā ar “Doždj” slēgšanu: “Ja jūs paši to nesaprotat, biedri jums paskaidros” 224
Lasīt citas ziņas
Mājsaimniecībām nākamgad nepieaugs maksājums par apkurē izmantojamo gāzi
ASV ģenerālis: Putins karā pret Ukrainu cietis zaudējumus visos virzienos
Vai snigšana turpināsies? Laika prognoze piektdienai
VIDEO. Deputāts Kulbergs demonstrē, kā ir strādāt Saeimā cilvēkam, kurš pārvietojas ratiņkrēslā
ASV ģenerālis: Putins karā pret Ukrainu cietis zaudējumus visos virzienos
17:22
Māra Libeka: Ždanoka nevarētu aizstāvēt Kremļa intereses Eiropā, ja mūsu valsts politiķiem būtu bijis stingrs mugurkauls
17:21
Mājsaimniecībām nākamgad nepieaugs maksājums par apkurē izmantojamo gāzi
17:16
FOTO. Smalkās vakariņās Megana Mārkla žilbina ar juteklisku vakarkleitu un princeses Diānas gredzenu pirkstā 6
NEPLP lēmums par “Doždj” apraides atļaujas anulēšanu pieņemts vienbalsīgi. Āboliņš skaidro notikumu attīstību
Solovjovs vāciski izmēda ukraiņus un krīt histērijā: “Atriebt mūsējos vajag, raudāsiet pēc tam!” 8
“Sveiks un vesels braucu uz darbu!” Juris Savickis atbild medijiem par viņa nāves viltus ziņām 22
FOTO. No Skroderdienu Ieviņas līdz Antonijai, no aktrises līdz režisorei! Saruna Ditu Lūriņu
Gada inflācija nemainās – novembrī tā joprojām ir 21,8% 5
ASV un Krievija vienojušās apmainīt Graineri pret ieroču tirgoni Viktoru Butu
Visā Krievijā kaut kas sprāgst un deg. Slaidiņš vieš skaidrību: “Tur darbojas grupējums” 22
Kariņš akceptējis visus ministru kandidātus
“Kliba kāja pielikta klāt naudas pelnīšanai!” Kreituse nosauc bezjēdzīgāko amatu valsts pārvaldē 20
Putins: Karš Ukrainā “prasīs kādu laiku” un nepiemirstiet par kodolriskiem! 27
Taisi ragavas ziemā… Eksperti prognozē – cenu kritums kurināmajam nebūšot uz ilgu laiku 4
Arī Igaunijā pārtrauc “Doždj” raidīšanu; tāpat Lietuvā anulēta apraides atļauja 56
Latvijā strādā jau 11 000 Ukrainas iedzīvotāju un aktīvi apgūst latviešu valodu 1
Cipule turpinās darbu NMPD direktores amatā vēl piecus gadus
Bunkus slepkavības lietā celtas apsūdzības trim personām, arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā
Sārts: No “Doždj” slēgšanas lielākais ieguvējs ir Kremlis. Iespējams, komandā ticis iefiltrēts aģents 136
Dzedulis: Pārsteigumi VID ģenerāldirektores lietā
“Mēs varam būt vispievilcīgākā valsts,” ekspertu pārdomas par naudas nākotni un kriptovalūtām
Krievija bija plānojusi anektēt visu Ukrainu līdz šā gada augustam 53
Īlons Masks uz brīdi zaudējis pasaules bagātākā cilvēka statusu “Forbes” sarakstā
VIDEO. “Stress atkal ir mans sabiedrotais…”: TV personība Baiba Sipeniece-Gavare pastāsta, kāpēc decembris rada satraukumu
VIDEO. “Pilna laika tētis esmu jau vairāk nekā trīs gadus”: režisors Miks Ozoliņš uzņēmies rūpes par meitu
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote