Ceļojam, atpūšamies, svinam. Kā labāk un veselīgāk ēst vasarā 0
Vasaras pilnbriedā ir iespēja baudīt sauli, ūdens priekus, D vitamīnu un dažādus sezonālus gardumus. Tomēr atpūtas un vasaras labumu ķeršanas iespaidā var gadīties piemirst par veselību. Pat atvēsinoši dzērieni vakaros vai spirdzinoši kokteiļi draugu lokā var novest pie nevēlamām, bet prognozējamām veselības problēmām. Par to, kam jāpievērš uzmanība, veidojot savu vasaras ēdienkarti, vairāk stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Ceļojums ārzemju ēdienkartēs
Vasara ir ceļojumu laiks – iespēja iepazīt jaunas kulinārās tradīcijas. Mainot ierasto vidi, mainās arī ēdienreižu skaits, ēšanas paradumi un to sastāvdaļas. Katrā gremošanas trakta posmā izdalās noteikti fermenti. Šos fermentus visvairāk satur aizkuņģa dziedzeris un divpadsmitpirkstu zarnā esošā gremošanas sula. Tās izdalītais ferments amilāze šķeļ cukurus, tripsīns – olbaltumvielas, savukārt lipāze šķeļ taukus.
Vadoties pēc tā, kāds ēdiens tiek lietots, gremošanas dziedzeris izdala noteiktus fermentus. “Ēdienkartei strauji mainoties, fermenti var netikt pietiekamā daudzumā izstrādāti, kas var radīt diskomforta sajūtu. Lai novērstu smaguma sajūtu un vēdera pūšanos, vēlams īsi pirms maltītes ieturēšanas lietot pankreatīna pulveri saturošus farmakoloģiskos līdzekļus. To sastāvā ietilpt tripsīns, ailāze un lipāze, kas veicinās barības vielu pārstrādi,” stāsta Ieva Zvagule.
Sezonālie dārzeņi un augļi – jo vairāk, jo labāk
Īstā sezona, kad augļu un dārzeņu piedāvājums ir pietiekami plašs pat viskaprīzākajam ēdājam. Vasara ir piemērotākais laiks dabīgo vitamīnu un minerālvielu rezervju uzņemšanai, jo sezonas augļi, ogas un dārzeņi ir bagātākais uzturvielu avots. Sezonālie labumi satur lielu daudzumu vērtīgo vielu un vitamīnu, kā arī to lietošana uzturā veicina optimālās zarnu mikrofloras uzturēšanu – kuņģa un zarnu trakta darbība tiek uzlabota dabīgā veidā.
“Karotinoīdi, kas atrodami vairāk nekā 600 dažādu augu dabisko krāsu pigmentos, pārsvarā ir sastopami spilgto krāsu zaļumos, dārzeņos un augos. Vairāki no šiem produktiem ir spējīgi pārveidoties A vitamīnā, kas ir svarīgs ādas un gļotādas veselības uzturēšanā. Savukārt citiem karotinoīdiem piemīt spēcīgas antioksidējošas īpašības”, tā farmaceite.
Ādas veselībai un starojumam
Nevienam nav noslēpums, ka vasarā par ādas veselību un aizsardzību ir jārūpējas īpaši – kaitīgie UV stari, sausa āda un citas ādas problēmas ir tikai dažas no vasaras kaitīgās puses vēstnesēm. “Lai uzturētu ādas mitrumu, elastību un mirdzumu, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību uzturam. Gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir nepieciešamas ādas atjaunošanās procesos.
Organisms pats neveido olbaltumvielu uzkrājumus, tādēļ katru dienu ir jāparūpējas par gaļas, zivju un skābpiena produktu iekļaušanu ēdienkartē. Tāpat rekomendējama ir pākšaugu kā uzkodu lietošana – rieksti, sēklas. Cilvēka organismam dienas laikā ir nepieciešams 60 – 80 g olbaltumvielu jeb vidēji viens grams uz 1 kg ķermeņa svaru. Tikpat svarīgi ir lietot daudz šķiedrvielu un šķidruma, kā arī rūpēties par taukskābju omega-3 un omega-6 klātesamību uzturā,” skaidro farmaceite.
No kā izvairīties?
Pašsajūtu un veselības stāvokli ietekmē uzturā lietoto vitamīnu un uzturvielu daudzums, vai, tieši otrādi, – to trūkums. Tādi ātrie ogļhidrāti kā saldumi, baltie milti, baltie rīsi un saldinātie produkti (tajā skaitā brokastu pārslas, ātri pagatavojamās putras u.c.) negatīvi atsaucas ne tikai uz slaido līniju un labsajūtu, bet arī rada dziļas grumbas ādā.
“Proti, insulīna līmenim paaugstinoties, rodas hronisks iekaisums ādas vidējā slānī, un tas rada kolagēna sairšanas procesu. Bet tieši kolagēns ir tas, kas nodrošina ādas elastību un tvirtumu,” tā Ieva Zvagule. Lai arī vasaras mēnešos populāra ir saldinātu, atvēsinošu ēdienu vai dzērienu baudīšana, pārmērīgs rafinēto cukuru patēriņš ir kaitīgs veselībai.
