Virsnieks par to, cik “raganu” ir Latvijā: Šeit ir pietiekami daudz “Putina olas” iedētas 90

Kāds TV24 raidījuma “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skatītājs izmanto iespēju  raidījuma laikā uzdot savus jautājumus NBS majoram, Zemessardzes štāba virsniekam Jānim Slaidiņam. Viņu interesē NBS majora domas divos jautājumos.

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
Kokteilis
15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni 8
Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 34
Lasīt citas ziņas

Pirmais ir saistībā ar Krievijas paziņojumiem, ka viņi nekādā gadījumā negrasās uzbrukt Baltijas valstīm, taču tieši pirms uzbrukuma Ukrainai, Krievija teica tieši to pašu par Ukrainu.

Otrs jautājums saistīts ar Krievijas paziņojumu, ka Latvijā ir sākušās “raganu medības”, izskanot informācijai par Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamo saistību ar Krievijas FSB virsniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Cik mums daudz tādu “raganu” vēl ir Latvijā?” viņš jautā.

Atbildot uz pirmo jautājumu, NBS majors saka, ka Krievijas paziņojumi, ka viņi nekādā gadījumā netaisās uzbrukt Baltijas valstīm, ir tikai runāšanas pēc: “Mēs zinām Krievijas patiesos nodomos, tās agresivitāti, impērijas atjaunošanas mēģinājumus.”

Viņš aicina nepievērst šiem paziņojumiem īpašu uzmanību, bet turpināt stiprināt un attīstīt bruņotos spēkus, nodrošināt sabiedroto klātbūtni: “Tad viņiem noteikti nebūs nekādas patikas uzbrukt.”

Runājot par iespējamo “raganu” daudzumu Latvijā, NBS majors atzīst, ka viņam to ir grūti pateikt, jo tas ir valsts drošības iestāžu kompetences jautājums: “Cerams, ka viņu paliks arvien mazāk, jo ir skaidrs, ka šeit ir pietiekami daudz “Putina olas” iedētas.”

Viņaprāt, tāpēc šim jautājumam būtu jāpievērš uzmanība.

Kā ziņots, krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas “The Insider” izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, liecina, ka Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.

Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola “ļoti nopietni” uztver apsūdzības pret Ždanoku.

Reklāma
Reklāma

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka “Re:Baltica” neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa “redzamais” uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja “novērotājus” no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā “efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā”.

Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā “antifašistisko darbību”.

“Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,” teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka “es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem”.

VDD ir paziņojis, ka izvērtēs informāciju par EP deputātes iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, vienlaikus norādot, ka par to informācija esot bijusi jau iepriekš, bet sarakstē ietvertajā laika posmā šī rīcība neesot bijusi klasificējama kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama.

VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot “mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai”. VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.