Tagad Svētes palienes pļavas pa jauno pastaigu taku var izstaigāt sausām kājām arī palu laikā.
Tagad Svētes palienes pļavas pa jauno pastaigu taku var izstaigāt sausām kājām arī palu laikā.
Publicitātes foto

Cilvēk, netraucē putnam! Inspektori Svētes palienē fiksējuši dažādus sezonālā lieguma pārkāpumus 2

Lai novērstu pavasarī migrējošajiem putniem cilvēku radīto traucējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem no 1. marta līdz 1. jūnijam veica regulārus reidus dabas parkā “Svētes paliene”, kurā ik gadu tiek noteikts sezonālais liegums apmeklējumam. Salīdzinot ar pērno gadu pārkāpumu skaits ir mazinājies, taču joprojām uzskatāms par augstu – izteikti 63 brīdinājumi un izrakstītas 6 soda kvītis (par automašīnām).

Reklāma
Reklāma
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
Kokteilis
Kādas attiecības pārī būtu ideālas katrai zodiaka zīmei? Kurš meklē kaisli, bet kuram nepieciešams komforts?
Jaunlatvijā, kur solīja dzīvi kā paradīzē, patiesībā paveroties baiss skats – mājai izdauzīti logi un nolupis apmetums… Kā postažu skaidro Ernests Rieksts?
Lasīt citas ziņas

“Fiksēto pārkāpumu skaits liecina, ka cilvēki neizprot lieguma mērķi un sava traucējuma ietekmi uz to. Pavasaros migrējošie putni veic vairākus simtus kilometru, ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, uzņemtu barības vielas un pārlaistu nelabvēlīgus laikapstākļus. Svētes palienē pavasaros pulcējas pat vairāk nekā 20 tūkstošu caurceļojošo ūdensputnu un bridējputnu vienlaikus.

Putni cilvēku klātbūtni uztver kā apdraudējumu, tāpēc ceļas spārnos vēl izsalkuši un neatpūtušies. Lai remdētu izsalkumu, tie var pārlidot uz jauniem barības laukiem, tādējādi nodarot kaitējumu lauksaimniecības zemēs,” skaidro Pierīgas reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Ilze Vītola.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dabas parks “Svētes paliene” ir putnu vērošanas pērle – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, kur dienas laikā var saskaitīt teju tūkstoti ziemeļu un mazo gulbju un vienlaicīgi pat 16 tūkstošus zosu. Kopumā te novērojamas 45 īpaši aizsargājamās putnu sugas, taču jo īpaši daudz te redzami ziemeļu gulbji un sējas un baltpieres zosis, kā arī starptautiski nozīmīgā skaitā konstatēti garkakļi. Par piemērotu ligzdošanas, barošanās vai uzturēšanās vietu šo teritoriju izvēlējušās arī griezes, ķikuti, laukirbes, lielais dumpis, pļavu lija, ormanītis un vēl virkne citu putnu sugu.

Visa dabas parka teritorija ir vienota ekoloģiskā sistēma, ko veido upe un tās ieleja. Parkā dominē zālāji, pļavas un atmatas, kamēr vecupju klātbūtne sekmē bioloģisko daudzveidību, kas savukārt rada putniem, bezmugurkaulniekiem un augiem tik nepieciešamo dažādību. Ūdensputni šo vietu iecienījuši samērā dabisko un nepārveidoto, regulāri applūstošo palieņu pļavu dēļ.

Dabas parka “Svētes paliene” apsaimniekošanu un uzraudzību nosaka “”Dabas parka “Svētes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 134). Uzturēšanās aizliegums neattiecas uz Lielupi, kā arī gadījumiem, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai vai zinātnisko pētījumu veikšanai, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem.

Daļā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir noteikti liegumi. Informāciju par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu var aplūkot pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub), bet sezonālie liegumi apkopoti arī https://www.daba.gov.lv/lv/sezonalie-liegumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.