“Darba devēji parasti baidās, tāpat kā visa pārējā sabiedrība…” Balodis par invalīdu iespējām darba tirgū 0
Darba devēji bieži vien neuzdrošinās pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo nezina, ko sagaidīt, TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Darba devēji parasti baidās tāpat kā visa pārējā sabiedrība, ja viņi nezina, kas tas tāds ir, ko tas nozīmē un ko var sagaidīt, piemēram, no cilvēka, kuram ir šīs invaliditātes attīstības traucējumi. Viņš arī nezina kā ar viņu runāt, kā uzticēs kaut ko, vai tas tiks izpildīts vai neizpildīts, vai es viņu varēšu atlaist pēc tam vai arī nevarēšu, vai man būs tik daudz jāvelta uzmanība un laiks viņa apmācībai, ka tas jau kļūst man neizdevīgi, stāsta Balodis.
“Vieglāk ir paņemt studentu vai pensionāru, vai arī cilvēku, kurš jau ir apguvis šīs prasmes un iemaņas, un viss ir kārtībā, jo nav jāpatērē papildus laiks un tev nav jābūt sociālam uzņēmumam, kurā speciāli pieņem cilvēkus ar invaliditāti,” piebilst Balodis.
Nav resursu tik daudz mūsu uzņēmējiem, lai viņš varētu veltīt laiku arī to sociālo problēmu risināšanai, kas bieži vien arī parādās šajā jomā, norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs.
“Visi jautājumi ar to, vai viņš varēs strādāt pilnu darba dienu, vai tur būs darba nespējas lapas, tik daudz nezināmu jautājumu, par kuriem jāuztraucas darba devējam, ka liekās labāk šo nē. Nākamajā reizē varbūt padomāšu, un tad es pieņemu darbā cilvēku, ar kuru varu rēķināties un kurš man nes darba augļus vai dara to ko es gribu,” skaidro Balodis.
Pēdējā laikā man liekas, ka situācija diezgan krasi mainās, jo tas, ka tev pietrūkst finansējuma un nav pietiekami daudz monetārā atbalsta no pašvaldības vai valsts puses. Tas parāda to, ka cilvēki grib strādāt un mēģina atrast vietu, kur var kaut ko darīt, uzsver Balodis.
Un tad ir cilvēki ar divām augstākajām izglītībām, bet viņi nav strādājuši desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadus, un tad saka: jā, es gribu būt par kaut ko – apsargu, dežurantu vai vēl par kaut ko, piebilst Balodis.
Ambīciju līmenis ir drusku zems, reizēm tu vienkārši nezini, nemāki, neproti strādāt. “Es domāju, ka ne visi aiziet līdz Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai iekļūtu bezdarbnieku statistikā, ja paskatāmies reāli, tad procentu skaits būs nevis trīspadsmit procenti, bet krietni vien augstāks”, secina Balodis.
