“Daudzi cilvēki attiecībās meklē “taureņus”, taču attiecību kvalitāte ir atkarīga no kā pavisam cita” – Jāņa pieredzes stāsts
29
Kāpēc dažiem cilvēkiem izdodas izveidot attiecības, kurās dzīvot gadu desmitiem ilgi, bet citi pāri izšķiras jau salīdzinoši pavisam drīz? Vai tā ir “ķīmija” vai “taureņi”? Kas nosaka to, kāpēc dažiem cilvēkiem izveidojas saderība, bet citiem ne?
Jau iepriekš LA.LV esam rakstījuši par Jāņa Riņķa atziņām par attiecību veidošanu. Jānis dalījās pārdomās gan par to, kāpēc vīrieši sievietēm pirmajā randiņā nedāvina ziedus, gan arī par to, kāpēc sievietēm, kam jādodas uz randiņiem, regulāri saslimst bērni.
Šoreiz kopā ar Jāni aizdomājāmies par “taureņu” meklēšanu attiecībās, kā arī to, vai tādi “taureņi” vispār eksistē. Un mūsu sarunai pievienoto vērtību palīdzēja piešķirt Evija Čeprova, cilvēku tipu un attiecību eksperte socionikā, kurai arī ir ko teikt par “taureņu” meklēšanu attiecībās.
Jānis “taureņiem” netic
Jānis, kurš šobrīd ir brīvs un attiecībām atvērts vīrietis, šo dēvē par sieviešu tipu – “taureņu meklētājas”. Viņam pašam šī šķiet nepareiza pieeja.
“Gan sievietes, gan vīrieši mēdz meklēt attiecībās “taureņus” vai daži to sauc arī par “ķīmiju”. Es pilnīgi nenoliedzu, ka eksistē cilvēku saderība, bet es nevaru saprast to šausmīgo vēlmi izdzīvot milzīgās iepazīšanās emocijas.”
Daudzi cilvēki, viņaprāt, meklē “taureņus”, ar to saprotot pēkšņu un spilgtu emociju uzvirmojumu, taču vienlaikus apgalvo, ka meklē ilgtermiņa attiecības, kas patiesībā balstās uz pavisam citām kvalitātēm. Esot jānodefinē, ko tad īsti meklējam – pārejošas, spilgtas emocijas, seksu, kaisli vai tomēr ilgtermiņa partneri.
“Bieži cilvēki, kuri kopā nodzīvo 20-30 un vairāk gadus, atzīst, ka sākumā nemaz nav sajutuši “taureņus”, taču viņi patiesi mīl viens otru. Tā secinu, ka kaisle bieži tiek jaukta ar pilnvērtīgu attiecību veidošanos. Bez tam agrāk par “taureņiem” biežāk runāja sievietes, bet nu dzirdu, ka arī vīrieši tos meklē. Lai izbeigtu attiecības jau sākumposmā, arī viņi aizbildinās, ka nav sajutuši “taureņus”.”
Un te pamatoti rodas jautājums, kāda tad ir “taureņu” loma? Vai tā īpašā sajūta pakrūtē ir kāda garantija tam, ka attiecības būs ilgas un mīlestības pilnas? Jeb patiesībā kvalitāte slēpjas kur citur?
Kā samazināt “loterijas sajūtu”?
Otrs jautājums, kas Jānim, meklējot viņa īsto sievieti, šobrīd šķiet interesants: kā samazināt “loterijas sajūtu”, meklējot atbilstošu partneri?
“Es sev jautāju, vai nav iespējams samazināt “loterijas biļešu” skaitu, ejot uz randiņiem. Reizēm uz randiņiem jau eju kā uz darbu, taču gribētos labāk saprast, kā atrast īsto cilvēku, lai nav jātiekas ar cilvēkiem, ar kuriem man, iespējams, nav pilnīgi nekādas saderības.”
Jānis vienu no atbildēm uz šo jautājumu ir radis socionikā, sadarbojoties ar jau pieminēto Eviju Čeprovu, ar kuru iepazinās filmējoties “STV Pirmā!” televīzijas šovā “Kā mīlēt ar galvu”.
Kas tad ir socionika? Evija skaidro: “Tā palīdz attiecībās saprast – būs vai nebūs. Tā ir tehnoloģija vai metode, ar kuras palīdzību saprotam, kā ir iekārtota cilvēka psihe. Psihe ir svarīgs orgāns, kas nosaka cilvēkam pilnīgi visu – kā uzvedamies, kādas ir mūsu vērtības un varēšanas. Ja zini, kā strādā tava psihe, un uzzini, kā darbojas otra cilvēka psihe, jūs vienkārši varat noskaidrot, vai saderat kopā. Un runa šeit nav tikai par mīlestību, bet arī par jebkurām citām attiecībām.”
Šī metode īsti nav psiholoģija, drīzāk tā balstās uz informātikas un matemātikas principiem. Psiholoģijā cilvēki vairāk meklē personīgās grūtības, raksturu, bet socionika savukārt vairāk meklē kopīgo visiem viena tipa pārstāvjiem.
Vai pretējie poli pievelkas?
Kopā socionikā ir 16 cilvēku tipi, katram no tiem ir savas stiprās un vājās puses. Zinot savu tipu, top skaidrs, kādas prasmes sevī vairāk attīstīt, bet kas ir vājie punkti. Evija norāda, ka attiecībās vislabākais variants ir, ja partneri viens otru papildina. Ja viņi ir nevis līdzīgi, bet ja vienam ir tādas īpašības, kādu nav otram: “Tad attiecības ir kā braukšana ar divriteni, kuram katrs min vienu pedāli. Ļoti laba sadarbība, kas noved pie ilgtermiņa attiecībām.”
Ko socionikas izpratnē nozīmē jau iepriekš pieminētie “taureņi”, par kuriem Jānis ir skeptisks? Evija atbild: “Par “taureņiem” socionika nezina neko. Vairāk mūsu stāsts ir par savstarpējo saderību, par to, lai otrs cilvēks tev ilgtermiņā nekrīt uz nerviem, lai viņš ir pieņemams dažādos aspektos, lai pareizi “elpo”, pareizi dara lietas. Tas strādās ilgtermiņā, nevis tikai attiecību sākumā, ko parasti apzīmējam ar “tauriņiem”. Socionika nav par klikšķi starp diviem cilvēkiem, bet vairāk par īstā otrā cilvēka atrašanu, ar kuru dzīvot kopā ilgi.”
Vienlaikus gan Evija arī nenoliedz, ka attiecību sākumā var būt šī “taureņu” sajūta, taču tā noteikti nav izšķirošā tam, lai starp cilvēkiem izveidotos ilgstoša saikne.
Īsto var atrast veikalā
Te pamatoti var rasties jautājums, ko tad cilvēkiem vajadzētu darīt vai nedarīt pirmajā randiņā, lai saprastu, vai starp viņiem ir jau pieminētā saderība.
Evija saka: “Pirmais, ko vajadzētu atmest, ir vizuālais iespaids, uz to nevajag koncentrēties. Vairāk ir jāieklausās sajūtās. Ja ar kādu ir viegli sarunāties, ja gribas to darīt, ja it kā atslābināmies otra cilvēka tuvumā, jūtamies brīvi un nenosodīti, tad tā ir pareizā sajūta. Saderība lielā mērā ir stāsts par informācijas apmaiņu – par to, lai to, ko tu pasaki, otra puse nepārprot. Sakrīt humora izjūta, vērtības, mērķi, uz ko dzīvē ejat. Bet galvenais ir šī ķermeņa sajūta – dažreiz nepareizi gaidām “klikšķi”. Taču patiesībā ir jāmeklē nevis “taureņi” un “klikšķi”, bet gan miera un drošības sajūta, atrodoties līdzās.”
Un patiesībā randiņš nemaz nav dabīgākais veids, kā novērtēt vienam otru un mēģināt veidot attiecības – tā ir sintētiska vienam otra apskatīšana, būtībā nedabisks stāvoklis, kurā neizbēgami ir jūtams mulsums. Arī Jānis piekrīt: “Es tāpēc neeju pirmajā randiņā uz kino, operu vai citām vietām, kur sēdi otram blakus, bet skaties citur, nemaz nekomunicējot.”
Evijai te ir ieteikums, kā pavadīt pirmo randiņu: “Man nāk prātā kopīgs gājiens uz veikalu. Piemēram, dodieties piknikā, bet pirms tam kopā veikalā nopērciet gardumus. Veikalā labi varēs redzēt, vai pārim izdodas sadarboties, vai viens otram palīdz, noskaidro vēlmes utt.
“Napoleons” un “Balzaks”
Lai labāk izprastu socionikas būtību, arī turpmāk izmantosim Jāņa piemēru. Jānis pēc sava tipa ir “Napoleons” – ļoti enerģisks, komunikabls cilvēks ar jaudu, bezbailīgs, var brīvi jebkuram pieiet klāt un sarunāt, vienlaikus arī saimniecisks un praktisks, labs organizators.
Taču viņa ideālā saderība būtu sieviete, kas socionikā tiek dēvēta par “Balzaku” – gudra, zinātniece un pētniece, kurai ir grūtības ar komunikāciju, reizēm ir pat grūti kādam pa telefonu piezvanīt. Līdz ar to “Napoleona” un “Balzaka” tipa cilvēki lieliski viens otru papildinās. Viens ir jaudīgs un bezbailīgs, bet otrs – pievelk pie zemes, aicina padomāt, nesasteigt lēmumus. “Balzaka” tipa sieviete no “Napoleona” tipa vīrieša iegūs enerģiju, drosmi, viņš būs saimniecisks, kuram nav problēmu uzvārīt zupu un sarīkot ballīti, tikmēr viņa tiks iedrošināta vairāk iet sabiedrībā. Attiecībās ir nepieciešams šis balanss, kad viens dod enerģiju, bet otrs mieru, viens – lidojumu, bet otrs – piezemēšanos.
Iespējama arī “otrā” un “trešā” izvēle
Vai tiešām katram cilvēkam ir tikai viens ideāli atbilstošais tips? Vai katrs no mums var būt kopā tikai ar tieši šo cilvēku?
Evija skaidro: “Mēs satiekamies ļoti dažādos dzīves posmos un ar dažādām attiecību vajadzībām. Pamata principi saderīgumam ir īpaši svarīgi, ja runājam par jaunu pāri, kas kopā gatavojas būvēt ģimeni, radīt bērnus, iekārtot māju. Viņiem ir svarīgi, lai katram ir kādas stiprās puses, lai viens ir ārlietu, bet otrs – iekšlietu ministrija, lai abi var audzināt bērnus un darīt kopīgas lietas.”
Taču dzīvē nereti notiek tā, ka pirmās attiecības kaut kādu iemeslu dēļ izirst, nāk otrās, trešās… Tajā brīdī bērni, iespējams, jau ir, “ligzdas” būvēšana vairs nav tik aktuāla. Tad var izvēlēties arī citus tipus. Jau pieminētajam “Napoleonam” kā otrā labākā izvēle ir “Džeks”. Abi šie tipi ir ekstraverti, enerģiski, starp viņiem notiek lieliska enerģijas apmaiņa, ir plašs redzējums, liela aktivitāte.
“Šādās attiecībās ļoti daudz var viens otram iemācīt. Ja pirmajā variantā cilvēki viens otru papildina, tādējādi reizēm otru izlutinot un neliekot viņam darīt to, kas viņam nepadodas, tad otrajā izvēlē būs svarīgi trūkstošo mācīties darīt pašiem. Tā var iegūt sev blakus esošu “kouču”, kas palīdzēs sakārtot lietas. Socionika palīdz arī saprast, ko tu vari gaidīt no otra cilvēka, bet ko no viņa nekad nesagaidīsi. Tādēļ “Napoleona” un “Džeka” attiecībās miera nebūs, taču to var atrast arī citur, piemēram, draugos.”
