30
Ne tikai vienai reizei
Vai vērts ieguldīt tērpos, kuri tiks izmantoti vienu vienīgu reizi? Horeogrāfs Jānis Ērglis apgalvo, ka tērpi būs izmantojami ne vienai vien oriģināldejai, arī visai Agra Daņiļeviča daiļradei, tāpat uzvedumam “Saule lēca no zobena” radītās horeogrāfijas tagad dejo ikdienas koncertos. Taču vai tas nav solis tautas tērpa vienkāršošanā? Jānis Ērglis atbild ar pretvaicājumu: vai mūsu latviešu skatuviskās dejas vispār iespējams nodejot pilnīgi “pareizajā” tautas tērpā? Jau divpadsmit gadus tautas tērpu speciālisti deju nozarei vaicā: kāpēc mūsdienu oriģinālhoreogrāfijas ar mūsdienu, arī pasaules mūziku dejo 19. gadsimta jeb tradicionālajos, etnogrāfiskajos tērpos? Taču priekšlikumi, kādos tērpos tad īsti dejot, nav saņemti, un situācija savā ziņā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
Vai attālinās no saknēm?
Daudzu valstu speciālisti Latviju apskauž tieši skatuviskās dejas attīstības dēļ, un ir taisnība Jānim Purviņam, kurš apgalvo, ka skatuvisko deju nemaz nevar izveidot, ja tā nebāzējas tradicionālajās vērtībās – tautas tērpā, tautas dziesmā, tautas mūzikā, etnogrāfiskajās jeb nacionālajās tautas dejās.
2018. gadā Deju svētku tradīcija svinēs 70 gadus. Ielūkojoties vēsturē, redzam, ka tīrā veidā tautas deja dejota tikai 1937. gadā. Jānis Purviņš nebaidās sacīt, ka tradicionālajai jeb nacionālajai tautas dejai vieta tikai danču klubos, kur, piemēram, neviens nedejos villainēs vai mēteļos, kā tas notiek skatuviskajā dejā. Kopš pēdējiem starpkaru Latvijas gadiem līdz pat mūsdienām skatuviskā deja arvien attīstās, taču runa ir par šīs attīstības tendencēm. Taču tautas deju speciāliste, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle Rita Spalva vaicā: “Vai skatuviskās dejas nav zaudējušas latviskumu, saiti ar identitāti, vai tās netiek radītas atrauti no folkloras materiālu pētniecības?” Vai mūsdienu skatuviskā deja pārāk neattālinās no savām saknēm? Un varbūt ir vērts uzlūkot tradicionālo jeb nacionālo deju nevis kā kaut ko savu laiku pārdzīvojušu, senilu un garlaicīgu, bet saskatīt tās renesanses iespējas un varbūtību līdzāspastāvēšanai ar skatuvisko deju?
SVĒTKU DALĪBNIEKI: varbūt kāds miljonārs varētu ziedot?
Antra Purviņa, Ogres kultūras nama vadītāja: “Horeogrāfu Jāņa Purviņa un Jāņa Ērgļa idejas ir ambiciozas, taču varbūt tādiem arī jābūt, lai sasniegtu labu iznākumu. Iecerētie stilizētie arheoloģiskie tērpi, domāju, “Daugavas” stadionā izskatīties efektīgi. Taču man ir bažas par finansiālām iespējām.”
Elita Simsone, TDA “Lielupe” vadītāja: “Mūsu kolektīvam jau ir īstie arheoloģiskie tērpi ar visām rotām. Tāpat paši meklējām linu audumu, paši šuvām. Arī virsējā kārta ir tāda pati kā Evijas Dāboliņas dizainētajam modelim, vienīgi mūsu tērpam nav spīdīgās uzdrukas. Arheoloģiskajos tērpos ir pat vesels uzvedums. Šādos arheoloģiskos tērpos var dejot visas dejas, kurās nav polka.
Iluta Mistre, Ogres deju apriņķa virsvadītāja, vairāku kolektīvu vadītāja: “Esmu par jauno un radošo, un pliki jau “Daugavas” stadionā nestāvēsim. Kad konferencē nofotografēju tērpus ar zibspuldzi, ieraudzīju to, ko nevarēju saskatīt ar aci, šie latvju raksti izskatījās spilgti, kas “Daugavas” stadionā īpašā apgaismojumā varētu izskatīties tiešām ļoti skaisti. Varbūt kāds Latvijas miljonārs varētu ziedot naudu tērpu šūšanai.”
Sanita Eglīte, Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja: “Esmu pārdomās. Ar katriem Dziesmu un deju svētkiem ieceres Deju lieluzvedumam aug, un tas ir ļoti labi. Ir ļoti patīkami, ka diviem spēcīgajiem horeogrāfiem – Jānim Ērglim un Jānim Purviņam – ir šīs lielās ambīcijas. Tas būtu izcils uzvedums, ārkārtīgi skaists un neatkārtojams. Viss patiešām būtu brīnišķīgi, ja vien nemaksātu tik lielu naudu. Runājot par mūsu, Alūksnes, pašvaldību, esam tālu no Rīgas, un svētki mums liek iespringt tieši finansējuma ziņā. Pašvaldībai tāpat jau diezgan daudz jāiegulda transportā, lai kolektīvi tiktu uz Rīgu, tāpat piemaksā par ēdināšanu. Jau trīs gadu garumā pašvaldība piešķir finansējumu amatieru goda tērpu atjaunošanai. Patlaban apgūti 60 tūkstoši eiro, taču tas ir vienreizējs ieguldījums un jaunie tērpi kalpos vēl vismaz 20 gadus. Runājot par iecerētajiem stilizētajiem tērpiem, man ir bažas, vai jau nav nedaudz par vēlu, jo pašvaldības savus budžetus plāno ļoti laikus. Man liekas, ka šie svētki ļoti lielā mērā ir valsts kompetence un tādēļ valstij un pašvaldībai vajadzētu būt sadarbībā tērpu radīšanas procesā. Pašvaldībām šie svētki tāpat izmaksā apmēram 60 – 70 tūkstoši eiro.”
OFICIĀLI: šūs Latvijā, audumu pasūtīs ārzemēs
Dace Melbārde, kultūras ministre: “2018. gadā Deju svētku lieluzvedumu “Māras zeme” veido ļoti pieredzējusi komanda. Aicinu viņiem uzticēties un viņus atbalstīt. Dziesmu un deju svētku tradīcija vienmēr līdzsvaroti apvienojusi gan tradicionālas izpausmes, gan māksliniecisko jaunradi. Šī noteikti būs apjomīgākā un vērienīgākā deju izrāde, kāda līdz šim tapusi. 16 000 dejotāju no Latvijas un tautieši no dažādām valstīm kopā izdejos mūsu tautas un valsts daudzslāņaino rašanās stāstu. Šobrīd ir izstrādāts tērpu dizains, taču konkrēts risinājums vēl nav apstiprināts – tiek apzinātas iespējas un meklēts saimnieciski izdevīgs piedāvājums to ražošanai.”
Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore: “Jau vēsturiski Dziesmu un deju svētku tradīcijā vienmēr līdzās pastāvējušas divas nozīmīgas formas: tradicionālais un jaunrade. Runājot par konkrētiem tērpiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma kontekstā, jāuzsver, ka esam darba procesā – apzinām un izpētām situāciju. Tērpu mākslinieces Evijas Dāboliņas pieredze un izpratne par dejas specifikai piemērotu tērpu ir rezultējusies idejā, kas palīdzēs izstāstīt uzveduma veidotāju saturisko ieceri saskaņā ar scenogrāfiju, horeogrāfiju, gaismām. Tērpi tiks darināti Latvijā, bet audums zināmu iemeslu dēļ tiks ražots ārpus Latvijas – tāpēc ka, izpētot mūsu valstī pieejamos resursus, secināts, ka audumu, kas būtu atbilstošs šādai iecerei, pašu mājās ražot nav iespējams.”
UZZIŅA
Kam 2017. gadā tiks mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
545 tautas deju kolektīviem, kuru dibinātājs ir pašvaldība.
23 tautas deju kolektīviem, kuru dibinātāji nav pašvaldības*.
* To augstāko izglītības iestāžu kolektīvi, kuru dibinātāju juridiskais statuss ir biedrības, atvasinātas publiskas personas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību u. c. – piemēram, LU deju ansambļi “Dancis” un “Dancītis”, RTU deju ansamblis “Vektors”, RSU deju ansamblis “Ačkups” u. c.
