Publicitātes foto

JOVITS GURČUS, būvniecības koncerna “Matthai” uzņēmumu vadītājs Latvijā: Latvijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība godīgai konkurencei, tai skaitā dempinga apkarošanas jautājumiem un negodprātīgu pretendentu izslēgšanas iespējām.

Par dempingu būvniecībā sauc pakalpojumu pārdošanu par cenām, kas ir zemākas par attiecīgajā valstī vai nozarē esošajām izmaksām. Dempings ir cenu diskriminācijas veids, kas ļauj būvkomersantiem piedāvāt zemāko cenu, iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un realizēt darbus ar zaudējumiem vai izpildīt darbu daļu un atkāpties no iepirkuma līguma. Šajā gadījumā komersants formāli cieš zaudējumus – maksā līgumsodu, bet faktiski gūst peļņu realizēto darbu apjomā, kas pārsniedz līgumsoda apjomu.

Šāda rīcība laika periodā no 2012. gada vidus līdz 2014. gada beigām bija plaši sastopama Latgales reģionā. Dempings ir ļoti grūti pierādāms, jo, gadījumā, ja komersants izpilda līgumu, būvdarbu izpildes dokumentācija tiek sakārtota tā, ka nevar konstatēt, ka pakalpojuma sniedzēja faktiskās izmaksas pārsniedz tāmēs norādītos izdevumus. Savukārt, ja gadījumā komersants izpilda darbu daļu un atkāpjas no līguma, kā atkāpšanās iemesls tiekot minēts tas, ka pasūtītājs esot noteicis nepareizus darba apjomus.

Dempings kropļo konkurenci. Citi komersanti, kas būtu gatavi realizēt objektu par pamatotām izmaksām, nesaņem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, ko normālos apstākļos gūtu. Savukārt gadījumos, kad būvkomersanti atkāpjas no noslēgtiem iepirkumu līgumiem, dempinga dēļ rodas būtiski zaudējumi valsts un pašvaldību budžetam, kā arī Eiropas Savienības budžetam.

Risinājums dempinga apkarošanai ir vienkāršāks, nekā sākotnēji varētu likties. Publisko iepirkumu likums jau paredz procesuālu mehānismu, kura ietvaros pasūtītājs var izslēgt pretendentu no konkursa, ja pretendents nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis tiesības atkāpties no līguma izpildes. Minētā norma būtu jāpapildina, nosakot, ka pretendents ir izslēdzams no konkursa, ja tas atkāpies no publisku būvdarbu līguma tā iemesla dēļ, ka nevarēja realizēt būvdarbus par paša piedāvāto cenu. Attiecīgi valsts mērogā būtu jāizveido īpaša datubāze, kurā publisko iepirkumu pasūtītāji varētu iekļaut ziņas par šādiem pretendentiem. Šāds izslēgšanas noteikums varētu būt spēkā piecus gadus no brīža, kad attiecīgas ziņas iekļautas minētajā datubāzē.

Tāpat publisko būvdarbu procedūrās nevar ļaut piedalīties būvkomersantiem, kuru profesionālās darbības dēļ neatkarīgi no darba nozares, ekspluatējot būvobjektu, radīts būtisks kaitējums valsts vai privātpersonu interesēm u.c. Tas pats būtu arī jāizdara ar projektētājiem, arhitektiem, konstruktoriem, kas arī ir vistiešāk atbildīgi par būvobjektu kvalitāti.

Ja jau Publisko iepirkumu likums aizliedz piedalīties konkursā pretendentam, kura amatpersonas ir sodītas, piemēram, par krāpšanu, tad pavisam noteikti konkursos ir jāaizliedz piedalīties pretendentam, kura amatpersonas sodītas par daudz smagākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šādus pretendentus varētu iekļaut vienotā datubāzē, veidojot to pēc Vācijas parauga kā uzņēmumu pirmskvalifikācijas datubāzi. Tajā var iekļaut informāciju par pretendentiem, kas automātiski kvalificējas noteiktu darbu un to apjomu izpildei, kā arī par uzņēmumiem, kuru dalība publisko iepirkumu procedūrās nav pieļaujama.