VIDEO. Dronu uzplaukums palīdzējis izgaismot cilvēku un haizivju mijiedarbību, kas ir ciešāka, nekā domājam 2
Dronu uzplaukums ir palīdzējis izgaismot tumšo okeānu, cilvēku un haizivju mijiedarbību, kas ir ciešāka, nekā ierasts domāt, vēsta “BBC“.
50 gadus vecā Džoanna Steidla kādā dūmakainā jūlija rītā palaida savu dronu virs Atlantijas okeāna. Viņa meklēja haizivis. Steidla uzauga Ņujorkas štata Sauthemptonā, viņa bieži devās uz pludmali, vēloties uzzināt vairāk par to, kas dzīvo zem okeāna virsmas. Viss mainījās, kad viņa 2015. gadā iegādājās dronu.
Kopš tā laika viņa ir filmējusi kuprvaļus, kas iznirst no dziļumiem, lai aprītu upuri, un haizivis, kas viņai šķiet visizraujošākās. Vairākos viņas videoklipos redzams, kā šie lielie plēsēji medī zivju barus kā ūdens vilku bars. Pārsteidzošie attēli ir piesaistījuši pat “National Geographic” uzmanību.
“Tas, kā tās pārvietojas un mijiedarbojas ar apkārtējām sugām, ir aizraujoši,” viņa teica.
Beidzamajos gados amatieri, fotogrāfi, daži zinātnieki un pat tiesībaizsardzības iestādes ir izmantojušas dronus kā veidu, lai pētītu un izsekotu haizivis, sniedzot mums unikālu skatu uz vienu no pasaulē bēdīgi slavenajiem, bet vismazāk izprastajiem plēsējiem.
Tehnoloģija ir radījusi satriecošus aerofotoattēlus — lielas baltās haizivis plosa kuprvaļa līķi vai mierīgi peld tikai dažu metru attālumā no sērfotājiem. Taču bezpilota lidaparāti arī atklāj ainas, kas rada satraukumu. Ir radušās diskusijas, kā šīs ierīces vislabāk izmantot, lai aizsargātu pludmales apmeklētāju drošību, jo palielinās tikšanās iespējamība ar šiem ūdens iemītniekiem.
Jaunais normālais
Pie Ņujorkas Longailendas krastiem peld apmēram ducis haizivju sugu, tostarp smilšu tīģerhaizivis, un šajos ūdeņos ir pamanīti arī balto haizivju mazuļi.
Cilvēki ēdienkartē nav iekļauti. Taču šovasar dažas haizivis peld pārāk tuvu.
Ūdens ap Longailendu klimata pārmaiņu dēļ ir sasilis, kļūstot patīkamāks haizivīm. Jaunie likumi ir aizsargājuši haizivju primāro barības avotu – bunkura zivis, aizliedzot kaitīgas zvejas metodes. Tas nozīmē, ka arvien vairāk haizivju dodas tuvāk krasta līnijai, lai medītu bunkura zivis, un tās var kļūdaini “apgrauzt” cilvēkus, kas viņiem traucē.
Haizivju uzbrukumi ir reti. Ņujorkas štatā 2022. gadā reģistrēti 8 kodumi, un neviens no tiem nebija nāvējošs.
Taču nesenajā 4. jūlija nedēļas nogalē Longailendā piefiksētas vismaz četras tikšanās ar haizivīm.
Gubernatore Ketija Hočula nosūta bezpilota lidaparātus, lai ar tiem fiksētu haizivis krasta tuvumā un vajadzības gadījumā pavēlētu peldētājiem izkļūt no ūdens. Taču daži eksperti teica, ka tehnoloģija nav īpaši efektīva haizivju uzraudzībai, jo tā uztver zivis tikai ierobežotā to kustību laikā, kad tās peld tuvu virsmai.
Dronu filmētie materiāli arī var izraisīt bailes par sugu, kurai cilvēki ir peldējuši līdzās jau gadiem ilgi, uzskata Frenks Kvevedo, Longailendas Sautforkas Dabas vēstures muzeja (SOFO) izpilddirektors: “Ikviens, kurš tagad redz haizivi, to dokumentē un var to izplatīt sociālajos medijos, un miljoniem cilvēku to var redzēt.”
Cilvēki demonizē haizivis, sakot: “Ak, viņi ir mūsu ūdeņos, viņi nogalinās cilvēkus.”
Vismaz vienu reizi šovasar drons krasta līnijā ir uzjundījis liekas raizes. Šā mēneša sākumā viens drona operators, kurš lielu zivju baru sajauca ar 50 haizivju baru. “Tas izraisīja paniku,” sacīja Kvevedo kungs.
Fotografēšanas ar dronu uzplaukums
Pateicoties 1975. gada grāvējam “Jaws”, kurā haizivis apdraudēja peldētājus pie Masačūsetsas krastiem, sabiedrības iztēle par haizivīm joprojām ir mainīga. Ir bijuši nepieciešami gadu desmiti, lai mēģinātu mainīt sabiedrības uztveri par haizivīm un apturēt īpaši Lielo balto haizivju medības, sacīja Kvevedo kungs.
Daži amatieru dronu entuziasti uzskata, ka, iemūžinot haizivju attēlus, kas mierīgi pastāv mums līdzās, tie var palīdzēt kliedēt mītus.
Karloss Gauna, kura hobijs ir uzņemt video ar dronu Kalifornijas Malibu piekrastē, ir iemūžinājis daudzus attēlus, kuros redzami Lielo balto haizivju mazuļi, kas peld tikai dažu soļu attālumā no sērfotājiem un nevienu neaiztiek. Viņš ievieto videoklipus savā “YouTube” kanālā, cerot parādīt citu skatījumu.
Džons Dods, Atlantijas haizivju institūta dibinātājs, uzskata, ka droni ir kļuvuši par noderīgu rīku dzīvnieku pētīšanai. “Tie nemaina šo haizivju kustības, tāpēc jūs patiešām varat izpētīt, ko viņi dara dabiskā vidē,” viņš teica.
Šonedēļ saulainā dienā Hamptonsas Kūperbīčas iedzīvotāji jau bija redzējuši, kā virs galvas policisti lidina dronus. Pludmales apmeklētāji sacīja, ka pastiprinātā bezpilota lidaparātu novērošana nav likusi viņiem vairāk baidīties no haizivīm.
Šteidlas kundze, haizivju fotogrāfe, pastāstīja, ka “tehnoloģija ir palīdzējusi viņai atklāt Atlantijas okeāna dabu un haizivju un citu jūras radību skaistumu. Mēs šeit neesam vieni. Mēs dalām vietu.”
