Drosmīgas audžumammas pieredze: Ar vīru runājām, ko mēs divi vien darītu? Tagad mums ir pilna māja, pašiem sava futbola komanda 1
Dzintra Rabkeviča, ilggadēja Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja, TV24 raidījumā “Dr. Apinis” dalījās pārdomās par darbu un dzīvi, kas pārsniedz slimnīcas vadības pienākumus, proti, par audžumammas lomu.
Viņa atzīst, ka sabiedrībā nereti valda vienaldzība pret stāstiem par bērniem, kuri nonāk dažādās palīgskolās vai institūcijās. “Es nezinu, vai cilvēkiem tas vispār īsti interesē — kas notiek ar tiem, kuri kaut kur paliek vai aizbēg,” viņa saka, piebilstot, ka lielākoties tie ir zēni, kurus dažkārt dēvē par palaidņiem vai pat maziem bandītiem. Tomēr Dzintra šos vārdus uztver ar vieglu smaidu, jo viņas dzīvē šie puiši ir kļuvuši par neatņemamu daļu.
Daudzu gadu garumā Dzintra ir rūpējusies ne vien par slimnīcu, bet arī par svešiem bērniem, kuri pie viņas nonākuši kā ģimenes locekļi. Viņa pati stāsta, kā izaudzinājusi piecus puišus, kuri tagad ir pieauguši, apprecējušies, kļuvuši par tēviem un strādā dažādās profesijās.
“Jā, tā ir sagadījies, ka mums ir tikai puiši — lieli, ne gluži bandīti, bet dzīvi, normāli puikas ar visiem darbiem un nedarbiem,” Dzintra smaidot atceras. Viņa uzsver, ka šos zēnus paņēmusi ap 12 vai 13 gadu vecumu — bāreņus vai tādus, kuru vecāki bijuši alkohola varā. “Dažiem ir mammas, dažiem nav, bet pa lielam viņi visi ir izveidojuši savas ģimenes,” viņa piebilst ar lepnumu.
Lielākais prieks Dzintrai ir redzēt, kā izaudzinātie puiši atbrauc ciemos, piezvana vai vienkārši uztur saikni. “Mājās mums bija pieci puiši, divi tagad tūlīt būs astoņpadsmitgadīgi — mācās Kuldīgā,” viņa stāsta.
Kopā ar vīru viņi pārrunā, ko darīt tālāk, taču Dzintra ar humoru atzīst: “Pilna māja, un mums ir ko darīt — mums ir pašiem sava futbola un basketbola komanda!” Viņa uzsver, ka puiši pie viņiem apguva ne vien vīrišķīgas prasmes — metināšanu, zāģēšanu un citas dzīves prasmes —, bet arī ikdienas iemaņas.
“Pēdējo reizi neatceros, kad vakariņas gatavoju — viņi māk veļu izmazgāt, ēst uztaisīt un pat man pienest,” Dzintra smejas.
Stāsta beigās raidījuma vadītājs Pēteris Apinis velta Dzintrai Rabkevičai sirsnīgus vārdus: “Dzintra, tu esi patiesais Latvijas Lepnums. Mēs lepojamies ar Tevi, mums ir gods un cieņa atrasties tavā klātbūtnē un strādāt kopā ar tevi 20 gadus Latvijas medicīnas sistēmā. Paldies tev!” Viņas darbs slimnīcā un mīlestība, ko viņa veltījusi bērniem, ir stāsts, kas iedvesmo un apliecina cilvēcības spēku.
