Homoseksuālisma propagandas aizliegums 3
Runa ir par konkrētu britu pašvaldības likuma punktu, kas bija spēkā no 1988. līdz 2003. gadam. Mārgareta kaismīgi iestājās par to, lai aizliegtu homoseksuālisma kā pieņemamas parādības idejas izplatīšanu, un vispirms jau tieši LGBT (akronīms, ar kuru apzīmē starptautisko lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kustību) aktivitātes valsts izglītības sistēmā un publiskajās bibliotēkās, kā arī panāca to, ka ārpus likuma izsludināja jebkāda veida publisku šā jautājuma apspriešanu, par īpaši nepieņemamu pasludinot homoseksuālu attiecību kā ģimenes surogāta savienības pasniegšanu, mēģinot to ne tikai pielīdzināt heteroseksuālajām laulībām, bet pat sludināt kā kaut kādā ziņā labāku.
Tiesa, šis likuma projekts bija izstrādāts jau agrāk, un jau 1987. gadā pēc apstiprinājuma Lordu palātā to mēģināja apstiprināt arī parlamentā. Tad tas neizdevās. Taču gada beigās šo normu piedāvāja atkārtotai izskatīšanai, tikai šoreiz kā labojumu pašvaldību aktā. Tam par iemeslu kļuva lielu skandālu izraisījusī bērnu grāmatiņa “Dženija dzīvo ar Eriku un Martinu”, ko nejauši atrada kādas leiboristu partijas kontrolētas vietējās pašvaldības bibliotēkā. Grāmatiņas autori bija dāņu rakstniece Sjūzena Boše un mākslinieks Andreass Hansens, un tā vēstīja par mazu bērnu, kurš spiests dzīvot kopā ar diviem tēviem jeb geju pāri.
Šim ar tiešu Mārgaretas iniciatīvu tapušajam likumam bija ļoti pozitīva iedarbība, jo vietējās padomes un izglītības iestādes pret LGBT izplatīto produkciju sāka izturēties ar paaugstinātu piesardzību, skolotāji izvairījās no šīs tematikas apspriešanas, savukārt varas iestādes vairs nepakļāvās LBGT organizāciju masveida spiedienam un atklāti nesadarbojās ar tām, vienlaikus būtiski ierobežojot attiecīgās informācijas izplatīšanu bērnu un skolēnu vidē. Labi var iedomāties, ka atsevišķi subjekti šo likumu pārkāpa, tomēr neviens tā darbības laikā nebija pakļauts vajāšanai.
Analītiķi gan pauž, ka kopumā likums nesasniedza tos mērķus, kādus bija lolojusi Mārgareta. Protams, vislielākos protestus Mārgaretas iniciētais likums izraisīja pietiekami labi organizētajās LGBT starptautiskajās aprindās, jo šis likums tām bija draudīgs signāls vispārējā līmenī, un tās “pa saviem kanāliem” aicināja Eiropas Padomi īstenot spiedienu uz Britāniju nolūkā atcelt šo homoseksuālisma propagandu bērnu vidū iegrožojošo likumu. Līdz 2000. gada jūnijam LGBT starptautiskās aprindas spēja panākt, ka Skotijas parlaments, izmantojot savas autonomās tiesības, īpaši gan to neafišējot, vismaz savā teritorijā atcēla šā likuma darbību. Anglijā un Velsā tas bija spēkā vēl līdz 2003. gadam.
Saistībā ar šo likumu izraisījušās kultūras un politiskās batālijas kļuva ne tikai par britu, bet visas Eiropas lakmusa papīriņu, kas parādīja attieksmi pret homoseksuālisma propagandu. Skatoties no mūsdienu skatupunkta, var sacīt, ka šajā jautājumā Mārgareta tomēr cieta sakāvi.
