ES komisāre Marija Gabriela: “Priecājos, ka Latvijas izglītības sistēmas rādītāji joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus. Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvija faktiski jau ir sasniegusi ES līmeņa mērķi: 45% attiecībā uz to jauniešu īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība.”
ES komisāre Marija Gabriela: “Priecājos, ka Latvijas izglītības sistēmas rādītāji joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus. Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvija faktiski jau ir sasniegusi ES līmeņa mērķi: 45% attiecībā uz to jauniešu īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība.”
Foto: Mikko Stig/ES

Eiropas izglītības telpas būvēšana – viens no svarīgākajiem būvniecības procesiem 23

Marija Gabriela, Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatni atbildīgā ES komisāre, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Lasīt citas ziņas

 

Mēs strādājam pie tā, lai izveidotu tādu izglītību, kura atbilst izglītojamo vajadzībām un interesēm, nodrošina kvalitatīvus rezultātus un nevienu neatstāj novārtā. Izglītību, kas ļauj izglītojamajiem atrast savu aicinājumu, apgūt pareizās prasmes un dot ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. Izglītību, kas iedvesmo cilvēkus turpināt mācīties visu mūžu.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Tomēr izcila izglītība un apmācība ir ne tikai personiska vēlme. Tā ir arī sabiedrības, valsts un Eiropas mērķis. Ja vēlamies, lai Eiropas Savienība un tās iedzīvotāji attīstītos, baudītu labklājību un būtu līderpozīcijās noturīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomiku vidū, mums jālikvidē šķēršļi mācībām un jāuzlabo piekļuve kvalitatīvai izglītībai. Mums jāļauj izglītojamajiem vieglāk pāriet no vienas izglītības sistēmas uz citu dažādās valstīs, lai viņi varētu mācīties un atrast darbu visā Eiropā.

Šis kopīgais redzējums pēdējo gadu laikā ir bijis mūsu darba plāns kopā ar dalībvalstīm. Mēs būvējam Eiropas izglītības telpu kopā ar izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citiem partneriem. Tas ir īsts būvniecības process ar darbu pabeigšanas termiņu 2025. gadā. 2023. gadā mēs sasniegsim pusceļu, kas ir labs brīdis, lai atskatītos atpakaļ, palūkotos uz panākto un apspriestu, kā kopā varam virzīties uz priekšu.

Izglītības telpas pamati tiek veidoti, izmantojot kopīgus norādījumus politikas reformām ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās. Šie norādījumi attiecas uz tādiem tematiem kā mācību rezultātu uzlabošanas veidi skolu līmenī, iekļaujošas mācību vides radīšana un noturīgu skolu sistēmu veidošana, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, sadarbības stiprināšana starp augstskolām un mācīšanās, kā arī mācīšanas mobilizēšana ilgtspējīgas attīstības atbalstam.

Uz šiem pamatiem top vairākas konkrētas iniciatīvas, kas jau tagad ietekmē izglītojamos un skolotājus. To vidū ir “Eiropas universitātes”, kas paceļ ES augstāko izglītību jaunā līmenī, skolotāju akadēmijas, kas testē jaunus pārrobežu skolotāju izglītības modeļus, profesionālās izcilības centri, kas virza reformas profesionālajā izglītībā un apmācībā, un Klimatizglītības koalīcija, kas ir vietējā līmeņa izglītības kopiena, kuras uzmanības centrā ir zaļās prasmes.

Jūs varētu jautāt – kurš investē šajās lielajās iniciatīvās. Papildus dalībvalstu finansējumam, kas paredzēts politikas reformēšanai, tiek ieguldīti ievērojami ES līdzekļi – no programmas “Erasmus+”, Atveseļošanas un noturības mehānisma kā programmas “NextGenerationEU” galvenā instrumenta un ES kohēzijas politikas fondiem. Tiek lēsts, ka kopējie ES izdevumi izglītībai un prasmēm laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam trīskāršosies salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu. Tas ir apbrīnojami! Turklāt, pateicoties jaunajai mācību laboratorijai, kas veltīta kvalitatīvām investīcijām izglītībā un apmācībā, mēs sniedzam papildu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu veikt efektīvu, lietderīgu un uz pierādījumiem balstītu izvēli attiecībā uz izglītības finansējumu un lai katrs eiro tiktu ieguldīts tur, kur tas var sniegt vislielāko vērtību.

Tāpat kā visi nopietni būvniecības procesi, arī šis process ir un būs pārskatāms. Esam noteikuši skaidrus ES mērķus un par tiem ziņojam katru gadu, izmantojot Izglītības un apmācības pārskatu, kas ir pieejams tiešsaistē. Priecājos, ka Latvijas izglītības sistēmas rādītāji joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus. Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītājs Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, savukārt terciālās (jeb – augstākās) izglītības iegūšanas līmenis ir viens no augstākajiem. Latvija faktiski jau ir sasniegusi ES līmeņa mērķi: 45% attiecībā uz to jauniešu īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība. Priecājos arī, ka sistēma ir salīdzinoši taisnīga – sociālekonomiskajām atšķirībām ir ierobežota ietekme uz izglītības rezultātiem, lai gan mācību rezultātu atšķirības pilsētās un laukos joprojām ir problēma. Esam sekojuši tam, kā 2022. gadā valdība pieņēma tiesību aktus, ar kuriem ievieš un regulē attālinātu mācīšanos kā formālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu, lai nodrošinātu izglītojamajiem diferencētu, personalizētu un starpdisciplināru mācīšanās un studiju procesu. Tie visi ir pozitīvi un iedvesmojoši notikumi.

Atgriežoties pie Eiropas līmeņa, ir skaidrs, ka kopumā mums vēl daudz jāpaveic, lai pabeigtu veidot Eiropas izglītības telpu – tas noteikti attiecas uz politikas reformu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, līdzekļu kvalitatīvu ieguldīšanu un panākumu stabilu uzraudzību. Mums arī jāveic pasākumi, lai izglītību un apmācību padarītu vienlīdzīgāku un kvalitatīvāku, kā arī novērstu arvien lielāku skolotāju trūkumu. Mums jāpadara digitālā izglītība gan efektīva, gan iekļaujoša, nodrošinot izglītojamajiem digitālās prasmes darbam un dzīvei. Jāiesaista vairāk meiteņu un sieviešu zinātnē, tehnoloģiju jomā, inženierzinātnēs, matemātikā un īpaši – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. Jo, ja ES vēlas pilnībā izmantot tehnoloģiju potenciālu, mums jāiesaista visi.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visbeidzot mēs nedrīkstam aizmirst par Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi un pašreizējo Krievijas iebrukumu Ukrainā – šie notikumi pēdējos gados likuši ES izglītības sistēmai izturēt daudzus pārbaudījumus un mobilizējuši dalībvalstis ātri rast risinājumus kopā.

Tātad – jā, Eiropas izglītības telpa ir būvēšanas procesā. Skaistais šajā procesā ir – tas nenozīmē, ka mums tajā kaut kas jānojauc. Gluži pretēji – Eiropas izglītības telpa palīdz visu dalībvalstu izglītības sistēmām augt, veikt reformas un attīstīties pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pilnībā pārvalda šo procesu. Eiropas Komisija palīdz tām sadarboties, mācīties vienai no otras, nākt klajā ar kopīgu interešu iniciatīvām un nodrošina finansējumu – tas viss ir kā saistviela, kas palīdz turēt kopā labu struktūru. Izglītojamo un skolotāju, mūsu ekonomikas un sabiedrības, kā arī Eiropas Savienības nākotnes labā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
1923. gada 8. februāris avīzēs. Par kuģu reģistrēšanu un Latvijas flagas ­patentes izdošanu
23:20
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 12
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju 37
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības