Salmu mājas diskrētais šarms 2
Patiesi “zaļi” dabas draugi konsekventi realizē principu – būvmateriālus no mājoklim tuvas vietas. Par mājas būvmateriāliem var kalpot praktiski viss – salmi, niedres, žagari, akmeņi, pudeles, būvgruži utt. Galvenais, ievērot likumā noteiktās celtniecības normas. Salmu māju Latvijā šobrīd jau ir ducis, un tas liecina par to cēlēju uzņēmību un neatlaidību.
Jauna salmu māja šobrīd top Vecsvirlaukos. Vēstures zinību maģistrs Krišjānis Lange savu vēsturnieka erudīciju un studenta gados iegūto celtniecības pieredzi nolēma apvienot alternatīvās celtniecības projektā. “Mans mērķis bija, vadoties no pasīvo māju veidošanas principiem, no vietējiem ekoloģiskajiem materiāliem uzbūvēt energoefektīvu dzīvojamo māju. Lai siltuma uzturēšanai nebūtu jācīnās ar dabu, bet varētu likt lietā tās spēku, izmantoju pasīvi solāro dizainu, kurā saule ir viens no mājas siltuma un komforta pamatelementiem, bet mājas dienvidu pusei raksturīgi ir lielāki logi nekā ziemeļu pusei. Kā nekā, mūsu planēta barojas no saules enerģijas!
Jāņem vērā Latvijas stipri uz ziemeļiem izvirzītais stāvoklis, esot desmitajai vistuvāk ziemeļpolam izvietotajai zemei. Turklāt Latvijā ir vējains un mitrs klimats ar gada vidējo 81% mitruma līmeni. Izvēlējos veidot “hibrīdmāju”, izmantojot labākos risinājumus no pagātnes mantojuma un no zinātnes novitātēm. Celtnieka pieredzi papildināju, strādājot būvniecībā gan Dānijā, gan Francijā, gan Spānijā. Gadu nostrādāju Dānijas ekociematā “Fri og Fro” ( “Brīvs un laimīgs”), kurā no 15 mājām deviņas bija salmu būves. Sapratu, ka t. s. Nebraskas salmu māju variants neder Latvijas klimatam. Mājā jutu vēsmas, neskatoties uz biezo apmetumu, un, sākoties ziemai, vienā mājā sāka birt nost apmetums. Izrādās, kondensāts netika ārā no ziemeļu sienas, pret kuru nepārtraukti trīs nedēļas pūta ass vējš. Sapratu, ka jāizmanto arī būvinženierijas modernie sasniegumi – pretvēja plēve un ventilējamā fasāde,” savu izvēli pamato Krišjānis.
Pēc pāris gadiem, kad ekobūvniecības entuziastam parādījās līdzekļi, viņš izdomāja jaunu, nebijušu salmu mājas variantu. Proti, izmantot dubultkarkasa māju ar salmu siltinājumu, kas no ārpuses apšūta ar pretvēja plēvi un ventilējamu fasādi. Tam vajadzēja māju aizsargāt pret aukstuma tiltiem un kondensāta sasalšanas.
“Fasāde apšūta ar fibrolītu un apmesta ar kaļķi. Iekšpusē fibrolīts un māla apmetums. Pie griestiem izvietotā alumīnija folija atstaro siltumu, nelaiž iekšā kondensātu un uzlabo ugunsdrošību. Uz jumta sabērta zeme ar sukulentiem, līdzīgi kā pirtij, kurai jau deviņus gadus ir zaļais jumts. Materiālu izvēlē priekšroku devu Zemgales ražojumiem – salmi tika savākti 100 m attālumā no mājas, daļēji izmantoju paša kokmateriālus, daļu iepirku no Jelgavas novada zāģētavām. Nesošajām sienām izmantoti Iecavas “Fibo” bloki termomasai un skaņas izolācijai. Fibrolīta plāksnes ņemtas no Jelgavas rūpnīcas atgriezumiem, putuplasts betona grīdai no Dobeles “Tenapora”, elektrības kabeļi no Ozolniekiem, māls no Ānes. Apkurei izmantoju malku, kas vētrās un citādi dabiskā veidā 1 ha meža saražo pat vairāk, nekā mājai nepieciešams. Centrālapkures katls “Viadrus” apsilda vējtvera un vannasistabas grīdas, bet pārējās caurules iet gar sienām uz sieta, kas piestiprināts pie fibrolīta un apmests ar mālu, līdz ar ko radiatora masa ir ap 8 tonnām!” Tehniskā virtuālā ekskursijā pa jaunbūvi izvadā Krišjānis.
“Ceļot salmu māju, gribu pierādīt, ka no salmiem var veidot ļoti efektīvas un ekonomiskas mājas un tas pat var kļūt par labu biznesu uzņēmīgiem un ekoloģiski domājošiem ļaudīm. Gribu, lai, pabeidzot māju, tās siltumizolācijas parametri tuvojas pasīvās mājas rādītājiem,” savu mērķi iezīmē Krišjānis Lange.
