“Elēna un Jeļena…” Jurists Strāķis uzskata par absurdu VVC piedāvājumu, kā latviskot meitenes vārdu 68
TV24 raidījumā “Preses klubs” jurists Ainārs Strāķis pastāstīja par, viņaprāt, absurdu gadījumu, kas saistīts ir ar viņa asinsradinieces personvārdu un Valsts valodas centru (VVC).
Aptuveni pirms četriem, pieciem gadiem jurists Strāķis bijis pie tiesībsarga. “Tiesībsargs izdeva man skaistu, jauku dokumentu, ka šis mans asinsradinieka vārds un uzvārds nerada drošības riskus Latvijas valstī. Ieteica man vērsties Saeimas Juridiskajā komisijā. Es biju aizgājis uz Saeimas Juridisko komisiju – man teica tieši to pašu: man ir dokuments, ar zīmogu, parakstījām. Smukas veidlapas, kad man attiecīgās asinsradinieces, šajā gadījumā, kurai ir 7 gadi, vārds un uzvārds nerada nekādus tātad riskus Latvijas valstij, tās drošībai un tā tālāk. Pats šis fakts jau ir absurds! Tas nav noslēpums, runa ir par vārdu Helēne,” tā TV24 raidījumā stāstīja jurists Strāķis.
Turklāt VVC valsts valodā esot izdevis Strāķim dokumentu, kurā vārdu “Helēne”, kas, pēc Strāķa domām, ir absolūti normāls vārds Latvijā, Francijā, pat Austrālijā piedāvājis divas versijas. “Elēna un Jeļena – to man izdeva VVC. Tad, kad es ar visu šo absurdu jau piekto reizi aizgāju atpakaļ pie VVC, kura direktors bija un šobrīd ir, viņa uzvārds ir publiski zināms [Māris Baltiņš – red.], viņš bija neizpratnē, viņš nesaprata, ko es īsti gribot…Viņu vispār Saeimas Juridiskā komisija maz inteteresējot…Par Tiesībsargu vispār viņam bija diametrāli pretējs viedoklis, – ko vispār var atļauties Tiesībsargs?! Un tā arī tas pasākums beidzās,” tā par savu pieredzi ar VVC un absurdo gadījumu TV24 raidījumā “Preses klubs” stāstīja jurists Strāķis.
Taču “absurdums visā šajā lietā ir” sekojošs, piebilda jurists. “Mēs elementāri vienkāršu vārdu vēlamies latviešu valodas dēļ modificēt pilnīgi nesaprotamā formā. Manā skatījumā tās ir tikai un vienīgi privātas ambīcijas. Tas pats VVC direktors publiski divkārši vai pat trīs reizes, es gribētu teikt, izķengāja Latvijas tiesu sistēmas augstāko līmeni – senatorus saistībā ar slaveno, nu jau hrestomātisko stāstu par vārdu Oto. Viņš publiski atļāvās pateikt par senatoriem, ka viņi vispār neko nesaprot. Kā tā var būt? Viņš saka, ka ir viens “t”, bet senatori saka, ka drīkst būt divi “t” [Otto – red.] burti. Tas taču ir absurdi!” uzskata Štrāķis, stāstot par VVC darbību un lēmumiem saistībā ar privātpersonu vārdu pareizrakstību latviešu valodā.
Cik vēl ir līdzīgi gadījumi, bez konkrētā gadījuma par vārdu Helēne? “Pirmkārt, man ir divi gadījumi! Asinsradinieki. Vienai ir 7 gadi, otrai – pieci, seši mēneši šobrīd ir, bet tādu ir ļoti daudz,” pieļauj jurists Strāķis, būdams neizpratnē par VVC rīcību.
