Kad jūs bijāt ministre, tika pieņemts politisks lēmums Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu priekšmetu, atdalot to no pasaules vēstures. Iespējams, ka tagad, veidojot kompetencēs balstītu mācību saturu, vēsturi atkal apvienos. 8
Kā saprotu, jaunais saturs ne tik daudz koncentrēsies uz konkrētiem mācību priekšmetiem kā uz to, kas jāzina skolēniem noteiktās vecuma grupās. Arī šādā modelī zināšanas par Latvijas vēsturi var atrast savu vietu. Svarīgi šajā saturā akcentēt to, kas Latvijai ir būtisks, kopt un kultivēt patriotismu. Man ļoti svarīgi šķiet uzsvērt to, kas bērnam tuvāks, – viņa pilsētu, viņa novadu.
Šķiet, ka izglītības ministra amats jau ilgstoši ir viens no smagākajiem valdībā un bieži vien šo ministru neatbalsta pat viņa paša partijas biedri. Kāpēc tas tā notiek?
To pašu var teikt par veselības ministru. Šie amati ir smagi tāpēc, ka izglītības un veselības nozares darbu uz savas ādas izjūt katrs. Līdz ar to ministra darbība nevar būt visiem laba. Lēmumi ir smagi un sarežģīti, tāpēc neviena partija negrib ar to saistīties. Izglītības jomā pareizo lēmumu sekas redz tikai pēc gadiem. Politikā tas parasti neder, vajag ātrus rezultātus. Atceros, ka toreizējam finanšu ministram Repšem reiz teicu: ja es prasītu naudu tiltam, saruna būtu konkrētāka, jo jau pēc gada tilts būtu, bet izglītībā pēc gada vēl rezultāts nav redzams.
Valdības amatus dalot, izglītības ministra krēsls nav tas pieprasītākais. Es biju ministre visu krīzes laiku – no 2007. gada decembra līdz 2010. gada novembrim, jo neviens jau šo amatu negribēja, citādi sen būtu nomainīta. Tomēr man par paveikto ir gandarījums: ļoti daudz no manis uzsāktā ir turpināts, tātad lēmumi tika pieņemti objektīvi. Lēmumi nebija populāri, taču neviens no tiem netika pieņemts pret manu pārliecību.
Taču tagad esmu prom no aktīvās politikas. Darbs RSU man bija jauna joma, arī te daudz kas bija jāapgūst, bet te rezultāts ir redzams ātrāk.
