Dīķsaimniekus aicina aktīvāk izmantot ES fondu finansējumu 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lapmežciemā notikušajā ikgadējā zivsaimnieku konferencē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aicināja zivsaimniekus un dīķsaimniekus aktīvāk izmantot ES fondu finansējumu, lai palielinātu nozares konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos.
Prioritāšu vidū – klimata neitralitāte
Ieguldījumu rezultātā zivsaimniecībā nākamjos gados jāsasniedz gan klimata neitralitātes mērķi, gan atkritumu samazināšana, jāstimulē bioloģiskā daudzveidība un jāstiprina nozare dažādās krīzes situācijās. Zivsaimniecības nozarē ik pa laikam iestājas dažādas negaidītas krīzes, ko nozare spējusi pārvarēt.
ZM Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa atklāj, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda programmās ir trīs prioritātes. Viena virzīta uz zvejniecības ilgtspēju un ūdens bioloģiskajiem resursiem, otra saistīta ar akvakultūru un zvejas produktu apstrādi, bet trešā – ar zilās ekonomikas attīstību piekrastes un iekšzemes teritorijās, ko īsteno ar zvejniecības un akvakultūras kopienu palīdzību.
Lai stiprinātu ilgstspējīgas zvejas darbības, efektīvu zvejas kontroli un ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu, pirmajai prioritātei tiks atvelēti 67,3 miljoni eiro, akvakultūrai, zvejas un akvakultūras produktu pievienotās vērtības veicināšanai un šo produktu apstrādei būs pieejami 71,9 miljoni eiro, bet trešajai prioritātei – 42,6 miljoni eiro.
Arī turpmāk projektu īstenotājiem būs jāizvirza sasniedzamie rezultāti un jāplāno darbības savu mērķu īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta komunikācijas pasākumumiem, proti, informācijai par atbalsta saņēmēja projektu būs jāiekļauj gan oficiālā tīmekļvietnē, gan jāizvieto publiskajā telpā. Tāpat kā līdz šim atbalsts būs jāatmaksā tiem, kuru darbībās konstatēti nopietni pārkāpumi.
Pasākumi zvejai un inovācijām
Jau šomēnes bija atvērts pasākums atbalstam piekrastes zvejniekiem, kur zvejnieki varēja pieteikties kopumā uz vienu miljonu eiro. Edīte Kubliņa zina teikt, ka decembra sākumā bija iesniegti seši projekti. Viens pretendents var saņemt līdz 30 tūkstošiem eiro savu plānu īstenošanai piekrastes zvejā, veicot būvniecību, iegādājoties lietotu zvejas laivu vai jaunus pamatlīdzekļus. Savukārt pasākumā “Inovāciju pilotprojekts sadarbībā ar zinātni” varēs iesniegt gan akvakultūras, gan zvejniecības un zvejas apstrādes projektus.
Atbalstu varēs saņemt inovācijas, jauni produkti, uzlabots aprīkojums, metodes, ievērojami uzlabotas produktu funkcionālās īpašības vai izmaiņas tehnoloģiskajos procesos. Atbalsta intensitāte plānota no 70–100%, bet maksimālā atbalsta summa – 200–400 tūkstoši eiro. Valdības noteikumi jau izstrādāti, provizoriski iesniegumus varēs iesniegt nākamā gada sākumā, un tiks izsludināts finansējums četru miljonu eiro apjomā.
Tāpat zvejniecības jomas uzņēmumi varēs pieteikties pasākumā “Resursu efektivitāte un pievienotās vērtības radīšana zvejas produktiem”, kur finansējums būs pieejams piecu miljonu eiro apjomā. Konkursa kārtu izsludinās līdz nākamā gada 1. martam, bet tajā atbalsts pagaidām paredzēts tikai ražotāju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, savukārt nākamajās kārtās varēs pieteikties arī komersanti.
Atbalstu saņems ieguldījumi būvēs, tehnoloģijās, aprīkojumā, iekārtās un tehnikā, bet jārēķinās, ka individuālajiem projektiem finanšu ierobežojums būs 700 tūkstoši eiro. Nākamajā periodā tiks atbalstītas arī investīcijas akvakultūrā, konkursa kārta atvērta līdz 1. martam ar kopējo finansējumu septiņi miljoni eiro. Arī šajā pasākumā tiks atbalstīti ieguldījumi iekārtās, tehnikā, ražošanas būvēs. Vēl viens svarīgs pasākums – “Kompensācijas zivsaimniecībā ārkārtas gadījumos”, kas jau sācis darboties un paredz atbalstu par energoresursu un citu izejvielu sadārdzināšanos.
Pasākuma “Investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē” kārta tiks atvērta tikai nākamā gada pirmajā pusē, jo tikko noslēgusies iepriekšējā plānošanas perioda kārta. Drīzumā gaidāma arī “Zvejas flotes modernizācijas” pasākuma atvēršana, kur zvejnieki varēs iegādāties ES reģistrētu lietotu zvejas kuģi. Tiesa, noteikumi šajā pasākumā būs ļoti strikti, un drīzumā ZM pārstāvji sola nozarei detalizētāku informāciju.
Bilance – pozitīva
Kā veicies ar līdzšinējo ES finansējuma apguvi? ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš kopumā ir apmierināts ar sasniegto iepriekšējā plānošanas periodā. Lielākoties nozarei atvēlētie 183,5 miljoni eiro ir apgūti, taču daļa projektu vēl tiek īstenoti, un jācer, ka resursu sadārdzināšanās šo procesu būtiski neaizkavēs. Līdz šim lielākie ieguldījumi bijuši zvejas ostās, kur izveidotas jaunas ēkas zvejas produktu un aprīkojuma glabāšanai, gan pārbūvētas piestātnes, izveidots zivju pieņemšanas un šķirošanas komplekss un veikti citi darbi par 28,7 miljoniem eiro.
Lai radītu pievienoto vērtību nozarei, uzbūvēta jauna zvejas blakusproduktu pārstrādes ēka, kā arī zivju proteīna un eļļas rūpnīca. Tāpat realizēti 14 inovāciju projekti. Priecē tas, ka pērn pieauga ieņēmumi no realizētās akvakultūras produkcijas, pārsniedzot 31 tūkstoti eiro. N. Riekstiņš norāda, ka akvakultūrā tiek audzētas aizvien vērtīgākas zivis un tas ceļ saražotās produkcijas vērtību. Tiesa, bijusi cerība uz lielākiem ieguldījumiem šajā nozarē, bet finansējums netika pieprasīts un bija jāpārdala citām programmām. Ar saviem rādītājiem iepriecina arī zivju apstrāde – pērn saražotas 47,7 tūkstoši tonnu zivju konservu, kas ir ievērojami vairāk nekā 2020. gadā, bet saražotā vērtība pārsniegusi 184 miljonus eiro.
Tieši pandēmija veicināja pieprasījuma lēcienu pēc šiem produktiem, un jāsaka – arī visvairāk ES projektu realizēti zvejas apstrādē – 49 projektos veikti ieguldījumi pievienotās vērtības radīšanai – iegādātas jaunas kūpināšanas krāsnis, pakošanas un šķirošanas līnijas, 29 projektos iegādāta speciāla tehnika, bet 11 projektos veikta būvniecība. Jauns virziens – saules paneļu izmantošana ražošanā, kas varētu turpināties arī jaunajā periodā. N. Riekstiņš vērš uzmanību – lai arī eksports pērn būtiski palielinājies, pieaudzis arī imports, taču ārējā tirdzniedzības bilance kopumā ir pozitīva. Kopumā Latvijas zivju produkcija nonāk vairāk nekā 47 valstīs, to skaitā par būtisku partneri kļuvusi Ukraina, bet Krievija no “skatuves ir pazudusi”.
