Fogelmanis par nākamā gada budžeta veidošanu: Uzņēmējdarbība brauc pa vienu ceļu, valdību veidojošie brauc pa citu ceļu 0
Uzņēmējs un SIA “Ecolead” izpilddirektors Kaspars Fogelmanis TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja valsts budžeta veidošanas principus un to, kā tie atšķiras no realitātes uzņēmējdarbībā. Viņš uzsver, ka uzņēmēji nevar paļauties uz aizņēmumiem un cerībām, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis.
“Tas agrāk vai vēlāk, bet parasti diezgan ātri beidzās. Ir jādzīvo no saviem līdzekļiem, kurus tu vari nopelnīt. Visu laiku aizņemties un tikai dzirdēt, ka tas parāds tikai pieaug… viņš jau būs jāatmaksā atpakaļ,” skaidro Fogelmanis, uzsverot, ka uzņēmējdarbībā šāda pieeja nav ilgtspējīga.
Viņš arī skeptiski raugās uz birokrātijas samazināšanu un tukšajiem valdības solījumiem: “Ilgstoši ir runāts par birokrātijas samazināšanu, es nejūtu, ka birokrātija ir samazināta un kaut kas paliek labāk. Izklausās, ka uzņēmējdarbība brauc pa vienu ceļu, bet valdības veidojošie darboņi brauc pa citu ceļu. Ir skaidri dotas rekomendācijas, kuras vajadzētu izdarīt uzņēmējdarbības labā, bet nekas netiek ņemts vērā, un ir tikai tukši solījumi.”
Jau iepriekš vēstījām, ka parlamentārieši 16. oktobrī skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.
2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
