Latvijas armijas parāde Uzvaras laukumā. 1939. gada 15. maijs.
Latvijas armijas parāde Uzvaras laukumā. 1939. gada 15. maijs.
Foto no Kara muzeja krājuma

FOTO: Militārās parādes Latvijā cauri laikiem 0

Par godu Latvijas proklamēšanas 100. gadadienai valstī norisināsies simtiem pasākumu. 18. novembrī tradicionāli būs arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) parāde 11. novembra krastmalā. Savukārt šosvētdien, Lāčplēša dienā, NBS un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde notiks Rīgā pie Brīvības pieminekļa.

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Militārās parādes cilvēce pazīst kopš sirmas senatnes. Sekojot šai militārajai tradīcijai, parādes rīkoja arī Latvijas Republikā kopš tās pastāvēšanas sākuma. Kāda ir militāro parāžu vēsture Latvijā?

Militārās komandas pirmo reizi latviešu valodā

1918. gada novembra beigās Baltijas jūrā ieradās Lielbritānijas jūras kara flotes eskadra kontradmirāļa Edvīna Aleksandra Sinklēra vadībā. 17. decembrī eskadra, kas sastāvēja no apmēram 20 karakuģiem, pietauvojās Daugavas grīvā.

Cita starpā britu kara jūrnieki patrulēja arī Rīgas ielās, palīdzot uzturēt sabiedrisko kārtību pilsētā. Latvijas Pagaidu valdībai bija tikai dažas uzticamas nacionālā karaspēka vienības, un karavīru skaits tajās bija nepietiekams.

Pilsētā atklāti darbojās lielinieku aģitatori, bet no austrumiem Latvijas galvaspilsētai tuvojās Padomju Krievijas karaspēks.

“Angļu patruļas vakar vakarā parādījās uz Rīgas ielām un pa nakti apstaigāja pilsētu,” 1918. gada 28. decembrī rakstīja “Jaunākās ziņas”.

Bet vēl dienu iepriekš – 27. decembrī – Latvijas Pagaidu valdība, vēloties demonstrēt Lielbritānijas un Francijas militārajiem pārstāvjiem, ka ne visi latvieši ir lielinieku propagandas saaģitēti un ka Kārļa Ulmaņa valdībai ir arī uzticamas karaspēka vienības, Brīvības un Stabu ielas stūrī sarīkoja pirmo tai lojālo vienību parādi.

Šajā parādē piedalījās Instruktoru rezerves rota un daļa Studentu rotas, parādi komandēja Instruktoru rezerves rotas komandieris kapteinis Jānis Balodis – vēlākais ģenerālis un kara ministrs.

Parādi noorganizēja lielā steigā. Šī 23. decembra parāde bija iezīmīga arī ar to, ka Rīgas ielās pirmo reizi skanēja militārās komandas latviešu valodā, kuras iepriekšējā dienā bija steidzīgi no krievu valodas pārtulkojis kapteinis Aleksandrs Plensners (vēlākais pulkvedis), kas pildīja Ģenerālštāba priekšnieka funkcijas.

Plensners savos memuāros “Divdesmitā gadsimta pārvērtības” (izdoti 1978. gadā trimdā) raksta: “Lai rādītu kā Sabiedrotajiem, tā citiem, ka mums jau dažas vienības pietiekami labi organizētas, bet tām lieli apgādes un apbruņojuma trūkumi, valdība pavēlējusi (1918. gada) 27. decembrī Instruktoru rezerves rotas un Studentu rotas (“parādi”) Baloža vadībā.”

“Apsardzības ministrijā par šo rīkojumu (vismaz es un daži citi) uzzinājām tikai dienu iepriekš, un tūlīt radās jautājums, kādā valodā komandēs? Latviešu, saprotams. Bet kas zina latviešu komandas? Strēlniekos bija komandējuši krieviski (kaut varētu arī latviski), krieviski arī vēl joprojām komandēja arī sarkano strēlnieku vienībās.”

“Vai angļu un iedzīvotāju priekšā drīkstētu komandas izkliegt krieviski? Tā ar Ramatu-Lejgalieti stājāmies pie komandu latviskošanas, gribēdami no krievu valodas komandām attālināties, cik vien var. Mums likās labāk un kareivīgāk varbūt drusku paslīdēt vācu paraugā.”

“Tāpēc steigā pārtaisījām nepieciešamākās komandas, pamēģinājām pēc priekšniecības piekrišanas, pavairojām un aizsūtījām vienībām. Mums likās, ka tās bija skanīgākas un labākas nekā tās, ko vēlāk, burtiski krievu paraugā, pieņēma pēc abu brigāžu (domāts 1. Atsevišķās latviešu brigādes un Ziemeļlatvijas brigādes. – J. C.) apvienošanas.”

“Tā “Uz labo!”, “Uz kreiso!” utt. vietā mums bija: “Lab-up!”, “Kreis-up!” utt. Skate notika Stabu un Brīvības ielas krustojumā, un ar to varēja būt mierā. Angļi pēc tam mūsu vienībām atļāva iepazīties uz saviem kuģiem ar automātiskajiem ieročiem, tos vēl neizsniedzot. Likās, ka nevainīgā skate bija ļoti nokaitinājusi Vinnigu un citus vācu lielvīrus, jo rotas maršējušas gar vācu logiem. [..]”

Pirmo Latvijas karavīru iznācienu vēlākais kara ministrs un šīs parādes komandieris Jānis Balodis atceras kā ne sevišķi rožainu: “1918. gada decembra beigās (27. vai 28.) saņēmu apsardzības ministra pavēli ar savu vienību, t. i., Virsnieku rezerves rotu, ierasties mūsu karaspēka vienību skatē, kas notikšot Stabu ielā (pie Brīvības ielas). Karavīri nostājās ierindā ar fronti uz Daugavas pusi.”

“Skatē gaidīja angļu admirāļa Sinklera ierašanos, kas pieņemtu parādi. Vēlāk uzzināju, ka parādi, ja šo skati vispār tā varam nosaukt, uzdots komandēt vairākiem virsniekiem (kādiem trim vai četriem), bet tie viens pēc otra bija atteikušies, dažādi aizbildinoties.”

“Tādēļ pēdējā brīdī komandēšanu uzdeva man. Šī skate notika negaidot, tādēļ bija labi, ka ierindas mācībās komandas apguvām jau latviešu valodā. Trūcīgais apģērbs un apbruņojums, kā arī mazais dalībnieku skaits nevarēja izraisīt labu iespaidu mūsu Pagaidu valdības locekļos, nemaz jau nerunājot par angļu viesiem.”

 

Parādes Esplanādē

18. novembra parāde Esplanādē. 20. gs. 30. gadi.
Foto no Kara muzeja krājuma

Mūsu karavīrus militārajā ierindā Rīga redzēja arī 1919. gada 8. jūlijā, kad pēc uzvarētām Cēsu kaujām un vācu karaspēka atkāpšanās galvaspilsētā ar tvaikoni “Saratov” atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.

Toreiz parādi komandēja ģenerālis Dāvids Sīmonsons, kurš pēc divām dienām tika oficiāli iecelts par Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku. Karavīru solis Rīgā skanēja arī tā paša gada 12. novembrī, dienu pēc P. Bermonta komandētās Rietumu Brīvprātīgo armijas izdzīšanas no Pārdaugavas.

Abas šīs parādes notika toreiz lielākajā laukumā turpat pie Rīgas centra – Esplanādē.

Protams, arī Neatkarības kara noslēguma mūsu valsts lielākajās gadadienās notika armijas parādes. 1920. gada 20. maijā sakarā ar Latvijas Kara skolas pirmo izlaidumu Esplanādē notika karaspēka parāde ar Latvijas valdības vīru, armijas virspavēlniecības un ārzemju militāro pārstāvju piedalīšanos.

Esplanādē parādes tika rīkotas arī turpmākajos gados – Esplanāde toreiz vēl nebija pārveidota par parku, tas bija laukums, kuru lieliski varēja piemērot militārā varējuma demonstrēšanai.

1920. gada 11. novembrī pirmo reizi parāde bija rīkota par godu gadadienai kopš Bermonta padzīšanas no Rīgas. Parādes laikā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste apbalvoja arī pirmos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. Vēlākajos gados 11. novembri sāka atzīmēt kā Lāčplēša Kara ordeņa un Armijas gada svētkus.

Protams, šajā dienā militārās parādes notika ne tikai Rīgā, bet saskaņā ar kara ministra ikgadējām pavēlēm arī visās tajās pilsētās, kur bija izvietoti armijas garnizoni: Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Vecgulbenē, Cēsīs, Valmierā un Ventspilī.

Rīgā Lāčplēša svētku neatņemama sastāvdaļa bija arī valsts amatpersonu un armijas vadības pārstāvju došanās uz Brāļu kapiem, godinot par Latvijas brīvību kritušos cīnītājus. Ap pusdienas laiku sākās Rīgas garnizona parāde.

Tā 1926. gada Lāčplēša svētkus aprakstīja laikraksts “Jaunākās ziņas”: “Tad sākas parāde. Viena pēc otras brašas un skaisti apģērbtas gar skatītājiem paiet kājnieku un artilērijas pulku vienības ar karaskolu priekšgalā un četriem bruņotiem auto beidzot. Iespaids no karaspēka ļoti labs. Kareivji iet vingri un braši, kā spēlēdamies. Galīgi izzuduse senāk un krievu armijā novērotā nedabīgi sastingusē poza.”

“Pēc parādes karaspēks novietojās Esplanādes vidū divās daļās, kurām pa vidu, visiem pulkiem godam sveicot, ar mūziku un orķestri priekšgalā, jaunapbalvotie karavīri (līdz 1927. gadam pirms parādes notika karavīru apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni. – J. C.) dodas uz viņiem sarīkoto kopmielastu; bet kuplā skaitā sanākusē publika vēl ilgi noskatās, kā viena pēc otras, braši dziedādamas, no Esplanādes aiziet karaspēka daļas.”

Līdz 1934. gadam Esplanādē rīkoja arī 1. maija parādes – Latvija svinēja Satversmes sapulces sanākšanas gadadienu. Pēc 1934. gada svētku militārās parādes sāka rīkot arī 15. maijā – Vienības dienā jeb K. Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma gadadienā.

Pēc 1936. gada Lāčplēša svētku svinīgajiem pasākumiem piepulcējās arī Lielā junda pie Brīvības pieminekļa. Lielā junda bija svinīga paplašinātas goda sardzes maiņa pie pieminekļa. Tradīcija tika atjaunota pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas.

Arī pie Valsts prezidenta pils vārtiem stāvēja latviešu karavīri, tikai toreiz (sardzes dienestu Latvijas armijas karavīri pilī sāka pildīt 1923. gadā) šī sardze nepildīja reprezentācijas funkcijas, bet gan tieši apsardzes pienākumus.

Pirmskara Latvijā Lāčplēša svētkos, 11. novembrī, sardzē pie Brīvības pieminekļa Štāba rotas (vēlāk bataljona) karavīrus nomainīja Kara skolas kadeti, kuriem šajā dienā uzticēja valsts pirmo kaujas posteni: sardze pie Brīvības pieminekļa skaitījās nevis kā goda sardze, bet gan kaujas postenis.

 

18. novembra parāde

Arī Latvijas valsts svētkos 18. novembrī neiztrūkstoša svinību sastāvdaļa bija militārās parādes līdzās svinīgajam dievkalpojumam Māras (tag. Doma) baznīcā ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos, studentu korporāciju gājienam uz Brāļu kapiem, Saeimas svinīgajai sēdei un Valsts prezidenta radio uzrunai.

“Plkst. 10.30 Rīgas garnizona karaspēka daļas svētku tērpā nostājās Esplanādē gar Kalpaka, Valdemāra un Elizabetes ielām, tur nostājās Kara skola, 4. Valmieras, 5. Cēsu, 6. Rīgas kājnieku pulki, Vidzemes artilērijas pulks, tehniskais un aviācijas divizions utt. [..]”

“Orķestris spēlē maršu, tad Valsts prezidents griežas pie karavīriem ar īsu uzrunu, kurā sveic armiju valsts gada svētkos un aicina to joprojām stingri un nelokāmi stāvēt par brīvu un neatkarīgu Latviju. No Bastejkalna un kara kuģa “Virsaitis” atskan 21 artilērijas zalve, pār galvām lido Latvijas kara aviācijas lidmašīnas,” tā 1924. gadā “Jaunākās Ziņas” apraksta 18. novembra parādi.

Militārās parādes šajās dienās rīkoja arī visās tajās valsts pilsētās, kur atradās Latvijas armijas garnizoni, bet vērienīgākās tomēr bija galvaspilsētā.

 

Uz 11. novembra krastmalu

Divas reizes līdz 1940. gadam militārās parādes pieredzēja arī Brīvības piemineklis. 1931. gada 18. novembrī, kad tika iesvētīts pieminekļa pamatakmens, gar topošo monumentu soļoja Latvijas armijas karavīri, un 1935. gada 18. novembrī, pieminekļa atklāšanas dienā.

Šajos valsts svētkos pirmo reizi Valsts prezidents Alberts Kviesis pieņēma militāro parādi, stāvot Brīvības pieminekļa pakājē.

Vēlākajos gados, kad mūsu valsts jau bija okupēta un latviešu tauta ierauta vēstures likteņa virpuļos, gar simbolu kļuvušiem vārdiem “Tēvzemei un brīvībai” parādes maršā soļoja arī svešos šineļos tērpti karotāji – 1941. gadā vācu armijas vienības, bet 1944. gadā – padomju karaspēka sastāvā esošie latviešu gvardes divīzijas karavīri.

Pēc Brīvības pieminekļa atklāšanas Latvijas armijas militārās parādes atkal notika Esplanādes laukumā, līdz kamēr 1939. gadā svinīgo notikumu atzīmēšanai veltītās militārās parādes pārcēla uz Pārdaugavā esošo Uzvaras laukumu.

Tur 1940. gada 15. maijā notika pēdējā Latvijas armijas parāde pirms padomju okupācijas. Šodien laukumā atrodas piemineklis padomju karavīriem, un tur reizi gadā notiek cita veida demonstrēšanās.

Latvijas Jūras spēku pārstāvji parādē pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1992. gada 23. augusts.
Foto no Kara muzeja krājuma
CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Brīvības piemineklis savā pakājē atkal piedzīvoja Latvijas nacionālo bruņoto spēku parādes. 1992. gada 23. augustā šeit notika pirmā Latvijas Aizsardzības spēku militārā parāde, kurā mūsu valsts karavīri atkal soļoja savos formas tērpos zem saviem karogiem.

Lāčplēša dienas un Valsts proklamēšanas dienas svētku parādes atkal atgriezās pie Brīvības pieminekļa, līdz 1998. gadā valsts proklamēšanas gadadienās militārie pasākumi tika pārcelti uz pulcēšanās un demonstrēšanās ziņā daudz ērtāko 11. novembra krastmalu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 3
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 24
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 11
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 21
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
15:00
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 11
14:49
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
13:34
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 3
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
5 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 30
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 9
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 59
19 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Kas restorānu ēdienkartēs slēpjas zem ieraksta ­”Izģērbies, māsa Veronika!”? 1
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 3
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotājus aicina pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu: atcelti vairāki reģionālo maršrutu autobusu reisi 1
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairāk tūkstoši – cik lielas būs vakcinācijas projekta biroja darbinieku algas? 26
22 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši
4 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 73
1 diena
SK
Skaties.lv
Veselam
Fizioterapeite: “Kustība svaigā gaisā ir kvalitatīvāka!” Dabas “sporta zāles” iespējas tiem, kuri ilgojas pēc fitnesa kluba
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 47
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Notārei un uzņēmējam katram 100 000 eiro par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
moderni iekārtot mājokli: šī gada 6 aktuālākās tendences
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sunītim rotaļlietas var nopirkt, bet bērnam gan nevar.” Armands Krauze par aizliegtajām precēm un trūkstošo loģiku 9
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
6 stundas