Franču atombumba visai Eiropai? Makrons negaidīti maina spēles noteikumus 0
Francijas prezidenta aicinājumi pēc “stratēģiskās autonomijas” un Eiropas spēku nosūtīšanas uz Ukrainu kļūst arvien skaļāki un redzamāki, raksta The New York times.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau ilgstoši ir uzstājis par Eiropas “stratēģisko autonomiju”, uzsverot nepieciešamību stiprināt kontinenta aizsardzības spējas un samazināt atkarību no ārējiem spēkiem, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šī Makrona vīzija tagad iegūst jaunu nozīmi, ņemot vērā pasaules ģeopolitisko pārmaiņu tempus un ASV ārpolitikas izmaiņas pēc prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā. Kopš savas pirmās prezidentūras sākuma Makrons ir uzsvēris, ka Eiropai pašai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Viņš ir ierosinājis stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, veicināt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm (īpaši Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju un Poliju), kā arī panākt, lai Eiropa varētu aizsargāt savas intereses bez ārējas palīdzības.
Makrona stratēģija kļuva īpaši aktuāla pēc tam, kad ASV samazināja militāro atbalstu Ukrainai un Tramps paziņoja, ka Eiropai pašai jārūpējas par savu aizsardzību. Eiropas Savienības līderi tikās Briselē, lai palielinātu aizsardzības izdevumus un demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu. ES līderi vienojās par līdz pat 150 miljardu eiro aizsardzības fondu un apņēmās stiprināt savu militāro spēku neatkarību no ASV.
Makrons uzsvēra, ka Eiropa nevar paļauties tikai uz NATO un tai jābūt spējīgai aizstāvēties pašai, ja ASV attālinās no kontinenta drošības garantēšanas. Jaunākās ģeopolitiskās izmaiņas ir novedušas pie “Weimar+” iniciatīvas izveides – reģionālās sadarbības starp Franciju, Vāciju un Poliju, kurai tagad pievienojušās arī Apvienotā Karaliste, Spānija, Itālija un Eiropas Komisija.
Šī alianse atbalsta Eiropas suverenitāti un spēju rīkoties neatkarīgi no ASV. Dalībvalstis paziņojušas, ka piedalīsies jebkādās sarunās par Ukrainas nākotni un neļaus ASV un Krievijai vienpusēji pieņemt lēmumus, kā arī šī iniciatīva ir tieši saistīta ar Makrona aicinājumu Eiropai uzņemties lielāku lomu pasaules politikā.
Makrons arī paudis ideju par Eiropas spēku izvietošanu Ukrainā, ja tiks panākta miera vienošanās. “Eiropai ir jāpierāda sava ietekme un jānodrošina stabils un ilgstošs miers Ukrainā,” viņš sacīja tikšanās laikā ar 31 militāro vadītāju no dažādām valstīm. Francija un Apvienotā Karaliste potenciāli varētu vadīt Eiropas kontingentu Ukrainā, lai gan bez tiešas iesaistes kaujas operācijās.
Lai gan Makrona iniciatīvas ir guvušas atbalstu, pastāv vairāki izaicinājumi, proti, Eiropas valstīm vēl ir jāpierāda, ka tās var rīkoties neatkarīgi no ASV. Eiropas integrācijas padziļināšana un lielāki aizsardzības izdevumi var radīt iekšēju pretestību dažādās valstīs. Nākamie gadi rādīs, vai Eiropas stratēģiskā autonomija patiešām kļūs par realitāti.
Kā iepriekš šķietami vājais un norakstītais Francijas prezidents tagad ir kļuvis par Eiropas galveno politisko figūru? Makrons regulāri pulcē Eiropas līderus Parīzē, lai izstrādātu stratēģiju, kā rīkoties bez ASV atbalsta. Viņš devās vizītē uz Vašingtonu un Londonu, lai mēģinātu saglabāt Rietumu vienotību. Viņš kļuvis par Eiropas “de facto” līderi, kas veicina kontinenta mēģinājumus kļūt patstāvīgam aizsardzības un ārpolitikas jomā.
No prezidenta, kura pozīcija Francijā šķita apdraudēta, Makrons pārvērties par līderi, kuram visa Eiropa raugās pēc atbildēm. Viņa politiskā nākotne, kas šķita neskaidra, tagad iegūst jaunu elpu, jo Eiropai nepieciešama vadība laikā, kad ASV attālinās no saviem sabiedrotajiem. Tramps varēja vājināt Eiropu, bet viņš nejauši deva Makronam iespēju nostiprināt savu vietu vēsturē.
“Krīzes ir ļoti labas prezidentiem. Tās liek viņiem atgriezties uzmanības centrā,” saka politologs Vensāns Martinjī no Nicas Universitātes.
Makrons ir kļuvis par Eiropas līderi, jo pārējiem trūkst stabilitātes vai ietekmes: Vācijas nākamais kanclers Frīdrihs Mercs vēl nav izveidojis valdību, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ir tuvinājies ES, bet valsts vairs nav daļa no savienības, bet Itālijas premjerministre Džordža Meloni mēģina stabilizēt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem, bet Tramps par to neizrāda īpašu interesi.
Pēdējā laikā Makrons turpina nostiprināt savu lomu Eiropas drošības jautājumos, uzņemot militāros līderus no aptuveni 30 valstīm Parīzē, kur viņš aicināja uz lielāku apņemšanos aizsardzībai. Viens no viņa drosmīgākajiem soļiem ir diskusiju sākšana par Francijas kodolarsenāla aizsardzības dalīšanu ar Eiropas sabiedrotajiem. Francija un Lielbritānija ir vienīgās Eiropas valstis (izņemot Krieviju), kurām ir kodolieroči. Makrons norāda, ka kodolierobežojuma koplietošana varētu atturēt Krieviju no tālākas agresijas. Viņš vēlas nostiprināt Eiropas drošību laikā, kad ASV uzticamība kļūst arvien apšaubāmāka.
“Mēs ieejam jaunā laikmetā,” Makrons paziņoja televīzijas uzrunā. “Miers mūsu kontinentā vairs nav garantēts.”
Lai gan daudzi tagad atzīst Makrona redzējuma pareizību, viņa agresīvā rīcība dažus sabiedrotos ir nokaitinājusi. Itālijas premjerministre Džordža Meloni Makronu izaicināja telefonsarunā ar Eiropas līderiem, jautājot, kādā statusā viņš vispār devies uz Balto namu. Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto apsūdzēja Makronu, ka viņš piedāvā Eiropas karaspēku Ukrainai bez saskaņošanas ar citām ES valstīm. “Jūs nesūtāt karavīrus tāpat kā nosūtat faksu,” viņš kritizēja sociālajā tīklā X (Twitter).
Francija jau ir otrs lielākais ieroču eksportētājs pasaulē pēc ASV un plāno paplašināt ieroču ražošanu.
