Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Gada auto “Suzuki Jimny” pamet Eiropu? Kā mainīsies auto tirgus tuvākajā nākotnē0


Jauns lētākais, vieglākais, askētiskākais, praktiskākais lauku un meža ceļu auto “Suzuki Jimny” Eiropā vairs nebūs nopērkams tā izmešu dēļ.
Jauns lētākais, vieglākais, askētiskākais, praktiskākais lauku un meža ceļu auto “Suzuki Jimny” Eiropā vairs nebūs nopērkams tā izmešu dēļ.
Foto: Atis Jansons

Gadu iesākām ar atskatu – pērno auto pirkumu analīzi. Nu laiks skatīties nākotnē. Ko izvēlēsimies šogad? Lielu, mazu, vēl joprojām vilinoši skaistu lietotu (pārdevējs saka – tikai 183 200 km) vai beidzot kaut ko ar gluži neticamu odometra rādījumu – piemēram, 000 024?

Soda naudas par izmešiem

Iespējams – dažu vispār nebūs. Jā, jā. Arī tā zaļo vēju un vētru laikā jau gadās. Nebijis notikums – dīleris atsaka klientam, kurš sakrājis naudiņu mūsu pērnā “Gada auto” laureāta “Suzuki Jimny” pirkumam!

Nav vairs “Džima”. Jo tā motoriņš (1,5 l, 102 ZS) katrā kilometrā izmet atmosfērā 152 g ogļskābās gāzes.

Un jaunā ES regula par katru gramu virs jaunās desmitgades mērķa normas (95 g/km) paredz naudas sodu ražotājam – 95 eiro par gramu. Šajā gadījumā tātad nieka 9025… “Suzuki” šādu maksājumu uzskata par nereālu un mazo meža ceļu princi vairs uz Eiropu nevedīs.

Labi, ne­skumstiet – varbūt vēl vedīs kā N1 grupas komercauto (tiem normas krietni reālākas), bez aizmugures sēdekļiem. Vai pamēģinās jau tuvākajā nākotnē tajā ielikt kādu no litrīgajiem trīscilindru motoriņiem, kuri gan sliktiem ceļiem nav tik labi (mazāks griezes moments), bet “eco” regulai tiek tuvāk.

Baigi barga šī norma noteikta. Un diemžēl sadārdzina arī mazākos, vieglākos

.

No vairāk nekā 4000 auto modeļiem, kuri atrodami CSDD 2019./20. gada degvielas patēriņa un izmešu rokasgrāmatā, zem tās palien tikai 120.

Un zem simta vēl apmēram tikpat. To nespēj pat daudzi “litrīgie” auto, kurus līdz šim uzskatījām par zaļas un taupīgas izvēles lētāko iespēju. “Škoda Fabia”, piemēram, ar saviem 106 gramiem nu ir pelnījusi 1000 eiro sodu, “Dacia Sandero” – vēl 700 vairāk, “Suzuki Vitara” (viens lētākajiem no “krosoveriem”) – veselus trīs tūkstošus…

Jaunie būs dārgāki

Nekrītiet gan panikā. Tik liels jau faktiskais cenu lēciens nebūs. Ražotājam maksājums jāveic nevis par vienu atsevišķu auto, bet par savu produkciju kopumā. Ja firmai ir citi pietiekami populāri pilnībā vai daļēji (hibrīdi) elektrificēti modeļi, tie iekšdedzes motoru grēkus var kompensēt.

Bet – “Suzuki”, “Dacia”, “Opel”, “Renault” un vairākām citām līdz šim lētākos produktus piedāvājošām firmām tādu maz. Un tādēļ visai iespējams, ka izvēles priekšplānā nāks tie, kuri ātrāk un veiksmīgāk elektrificējušies. Ja ne pilnībā (kas joprojām ir visai dārgi, pērn lētākais tirgū bija tikai 3,6 metrus garais “VW e-UP!” – 20 550 eiro), tad vismaz rekuperācijas piedevu ieviesušie – hibrīdi.

Un te nu mūsu neapšaubāms līderis ir “Toyota”, kurai šajā jomā ir milzu pieredze (tieši japāņi jau pagājušajā gadsimtā padarīja gluži vai mēmus mūs, “Prius” prezentācijā ielūgtos žurnālistus, ļaujot pirmo reizi dzīvē izbaudīt beztrokšņa un bezdūmu startus), kurai jau ir plašs divējas, pilsētas kustības biežos palēninājumus rekuperējošas piedziņas auto klāsts.

Sākot no 395 cm garā “Yaris” (cena zem 20 000 sliekšņa), turpinot ar krosoveriem – mazāko, stilīgāko “CH-R” (no 23 500 eiro) un lielo (garums 460 cm) “RAV 4”, kuram pat īsta un ļoti efektīva pilnpiedziņa pieejama par 31 tūkstoti.

Un tas viss iepriekš par baigi bargām nosaukto jauno CO2 normu robežās. Daudz neatpaliek “Hyundai/KIA” bloks, kuram visai pievilcīgas hibrīda versijas jau ir “Ioniq”, “Kona” un vairākiem citiem modeļiem. Cenas – no 25 000.

No šīm normām necietīs arī dārgus, greznus un ātrus auto pirkt spējīgie un gribošie. Hibrīdpiedziņas modeļus jau paspējušas sagatavot visas “premium” markas. Pat “Bentley”, par “Porsche”, “Mercedes”, “Audi”, “BMW “un “Volvo” nemaz nerunājot. Cenas? Pat visai pārtikuša vidusslāņa uztverē – kosmoss vai nezinātniska fantastika. No lietotas tehnikas purva lielāku auto pircēju daļu varētu izvilkt vien uzplaukums cenu diapazonā līdz 20 (vēlams 15 vai vēl mazliet mazāk) tūkstošiem. Bet…

Mazo un lēto drīz nebūs vispār?!

Tādu prognozi pēdējā laikā pauž nevis šādi tādi “eksperti” un “apskatnieki”, bet autobūves vadoņi un speciālisti. Mazos gabarītos, svarā, cenā kļūstot neiespējami un nerentabli ietilpināt visu drošības un ekoloģijas prasībām nepieciešamo. Un “VW” tādēļ neturpināšot “Up!” līnijas iekšdedzes atzaru, “Renault” nebūvēs “Twingo”, “Opel” – par “Corsa” mazāko “Adam”.

Mazo automobiļu piedāvājums kļūs mazāks. Un dārgāks.

Nez vai Latvijā tas tiks uztverts ar masveida nožēlu. Mūsu gaume ir citāda. Mums patīk džipveidīgie. Kuri nebūt nav tik ekonomiski un ekoloģiski kā mazie. Smagāki, sliktāka aerodinamika. Un tādēļ tie šajā ekorevolūcijā arī lētāki nekļūs. Drīzāk otrādi. Un, ja arī piekritēju skaitu nezaudēs, tad neizbēgama ir to pāreja uz tādiem piezemētākiem un parastai “kompaktklasei” tuvākiem auto kā “Kia Xceed” un “Hyundai Kona”, “Škoda Kamiq”, “Nissan Juke”.

Kāda būs importa lielākā daļa?

Joprojām lietoti auto no Eiropas. Galvenokārt no Vācijas, protams. Nav gaidāms, ka šis piedāvājums tuvākajā laikā mazināsies. Gluži otrādi – to palielinās un veicinās bagātāko kaimiņu aizvien straujāka pāreja uz jaunajām normām atbilstošiem braucamrīkiem. Iespējams neliels cenu kritums. Atšķirībā no jauno tirgus striktas regulēšanas šajā jomā nekādu ierobežojošu izmaiņu Eiropā pagaidām nav. Ne eksportētājam, ne importētājiem. Esam vienoti…

Kā citur pasaulē? Biju pārsteigts kādā ANO dokumentā par lietotu auto apriti pasaulē atrodot ziņas par visai skarbiem ierobežojumiem, kas šajā jomā šur tur pastāv. Indonēzijā, Čīlē, Dienvidāfrikā, arī daudz tuvāk – Turcijā – lietotus auto ievest vispār nedrīkst. Vēl tuvāk – Ukrainā – nedrīkst ievest automobiļus, kuri vecāki par 8 gadiem un neatbilst vismaz “Eiro 3” (2001. gads) izmešu normām. Ha – Kenija ir bargāka! Tā prasa “Eiro 4” (2005.)…

Daudzviet nav tikai aizliegumi, bet ir arī papildu nodokļi.

Moldāviem, piemēram, neder nekas vecāks par 10 gadiem, bet ievešanas nodoklis krasi aug jau no piecu gadu vecuma. Un – skat tikai! – Krievijā visiem par pieciem gadiem vecākajiem ievestajiem auto ievešanas nodeva esot pat pieci eiro par katru dzinēja tilpuma cm3!

Mums? Ne liegumu, ne paaugstinātu ievešanas nodokļu pat pagājušā gadu tūkstoša darinājumiem, kas nereti nobraukuši vairāk nekā pusmiljonu kilometru. Ir tikai ekspluatācijas ikgadējā nodeva, kura nu jau graduēta (manuprāt, visai maigi) pēc viena vienīga rādītāja – CO2 izmešiem. Un to daudzums vairākumam sirmo dīzeļu nemaz nav lielāks kā nelaimīgajam un baigi kaitīgajam “Suzuki Jimny”…

Tādēļ Latvijas autoparka papildinošā (nevarētu teikt – atjaunojošā…) daļa nez vai šogad un tuvākajā nākotnē būtiski mainīsies. Lielāko lietotu auto importa daļu jo­projām veidos 10 un vairāk gadus veci prāvi dīzeļi. Tā diemžēl būs – ja vien nenotiks neiespējamais un Vācija neaizliegs vai neierobežos savas valsts pilsoņiem tik izdevīgo utilizācijas paņēmienu. Ja vien mēs paši pēkšņi un krasi nekļūsim bagāti… Nekļūsim. Bet braukt gribas. Un vajag. Arī lai pelnītu.

 

Krāsim vai lienēsim?

Krāt nākas, kājām staigājot. Vai ar kādu nu jau gauži draņķīgu “spēkratu” mokoties. Nav ne viegli, ne labi. Bet pērn pie sapņa piepildījuma Latvijā tikuši vairāk nekā 50 tūkstoši tieši šo ceļu gājušie.

Tikai 485 lietotu auto pircēji spējuši pierādīt sava finansiālā stāvokļa stabilitāti līzinga devējiem.

218 no tiem – juridiskas personas. Aizdevumus saņēmuši tikai tie, kuri nobrieduši relatīvi jaunu auto pirkumiem. 12 gadu veci auto – tikai ļoti retos gadījumos. Vairākums 2013.–2016. gadā ražoti, proti, saglabājuši labas izredzes izdzīvot vismaz līdz aizdevuma līguma beigu termiņam.

Krietni labāka ir aizdevumu un tūlītēju maksājumu proporcija jaunu auto tirgū. Tur vairāk nekā puse no 20 tūkstošiem pirkumu veikti uz nomaksu. Trešdaļa no tiem – līgumi ar privātpersonām.

Tātad kopā tikai nepilni pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju auto iegādē spējuši saņemt atbalstu no baņķieriem. Maz. Un vēl mazāk ticams, ka šogad un tuvākajā nākotnē naudas glabātāju uzticība valsts un pilsoņu finansiālajām perspektīvām krasi uzlabosies. Mācīsimies pelnīt un krāsim paši?

Saistītie raksti

Laikam jau tā. Ja vien neesat pietiekami drosmīgi un azartiski brauktgriboši, lai dotos uz Rumbulu (var arī virtuālajā vidē). Tur SIA “Rigaauto” (www.autokompleks.lv) piedāvā visai plašu lietotu auto klāstu kopā ar aizdevumiem. Un pat gadu ilgu pirkuma kalpošanas garantiju.

Cenas gan visai augstas. Piemēram, tāds 12 gadus kalpojis “Nissan Qashqai”, kādu nesen palaidu tautās par trīsarpus tūkstošiem, te maksā 5800. Mazliet lētāk var dabūt varenu 5. sērijas “BMW”. Dzimis 2006. gadā. Noskrējis gandrīz 300 000. Sapnis vai neprāts? Lemiet paši.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.