Iepriekšējos septiņos gadu desmitos 1
Gaiziņkalna tornis tika nodedzināts 1944. gadā, pēc Otrā pasaules kara armija uzbūvēja jaunu trigonometrisko torni, ko izmantoja arī kā skatu torni. 1976. gadā Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija izdeva pavēli par jauna un moderna Gaiziņkalna skatu torņa projektēšanu un būvniecību. Un līdz ar to nonākam pie laikmeta bez torņa Gaiziņkalnā.
Torņa pasūtītāja funkcijas tika deleģētas mežu pētīšanas stacijai “Kalsnava”, bet celtniecības darbi uzticēti Rēzeknes vispārējam celtniecības trestam. Skatu torni būvēja ar mērķi, lai tas kalpotu tūristu un mežu ugunsdzēsēju vajadzībām. To plānoja uzbūvēt 51 metru augstu, ar dzelzsbetona divlaidu kāpnēm, tika plānots arī lifts ērtākai nokļūšanai uz augšējo skatu platformu.
1981. gada 4. augustā svinīgā pasākumā tika ielikts pamatakmens jaunajam Gaiziņkalna skatu tornim, un Madonas rajona kompartijas pirmais sekretārs Leo Bērziņš ievietoja kapsulu ar celtniecības uzsākšanas aktu pamatakmeņa būvbedrē.
Taču būvmateriāli un būvdarbi bija tik zemā kvalitātē, ka celtniecība tika pārtraukta. Jaunbūve tapa līdz 40 metru augstumam un tā arī netika pabeigta. Nepabeigtais tornis kropļoja Gaiziņa virsotni, līdz 2012. gada decembrī, sadarbojoties Madonas novada pašvaldībai ar zemes īpašnieci, LR Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona vīri torni uzspridzināja.
Un, lai cik krāšņus stāstus varēja stāstīt ceļā uz Gaiziņu, bija kauns turp vest tūristus.
