Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Pixabay.com

Olafs Zvejnieks: Varētu jautāt, kāpēc valsts politika banku uzraudzības jomā kustas pa dzērājiem raksturīgo trajektoriju? 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana 139
Lasīt citas ziņas

Premjers Krišjānis Kariņš paziņojis, ka “Latvijas bankām jābeidz tikai meklēt “melno naudu” – tas atbaidot investorus”.

“Bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar “netīro naudu” ir iebraukušas otrā grāvī un pašlaik nevis ķer blēžus, bet apgrūtina dzīvi arī godīgiem uzņēmējiem, un tas nav pieļaujami,” televīzijā pauž Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visas šīs situācijas kulminācija ir muļķīgais un pazemojošais stāvoklis, kurā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piesaistījusi Latvijai divpadsmit Baltkrievijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumus, bet izrādījies, ka kontus viņiem Latvijā strādājošās bankas atvērt nevēlas.

Situ­āciju risināt uzņēmies pats finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, un tagad nu visi cer, ka viņš spēs iztīrīt šos “Augeja staļļus”.

Vispār jau kustības trajektorija no viena grāvja otrā ir vairāk raksturīga dzērājiem, un varētu jautāt, kāpēc valsts politika banku uzraudzības jomā kustas pa tādu pašu trajektoriju.

Taču nesāksim apcerēt šo analoģiju, bet mēģināsim atdalīt banku uzraudzības graudus no pelavām.

Pirmkārt, banku sistēmas “kapitālā remonta” mērķis bija izvairīties no “Moneyval” pelēkā vai melnā saraksta, un tas arī tika panākts ar samērā ātrām un enerģiskām metodēm: likumiem, lielas naudas padzīšanu no banku sistēmas un dažādiem nepatīkamiem jautājumiem to klientiem.

Ir stipri jāšaubās, ka Latvija tagad dosies pretējā virzienā, sākot atcelt likumus un klientu pārbaudes procedūras – to, ka tā nenotiks, jau minētais FM padomnieks I. Dālderis ir paziņojis arī publiski.

Otrkārt, banku un to klientu attiecības regulē nevis politiskie paziņojumi, lai cik augstu neatrastos pašu paziņotāju krēsli, bet gan likumi un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvie dokumenti un instrukcijas.

Tajos nekādas izmaiņas pagaidām nav vērojamas. Tika cerēts, ka šī gada jūlijā iznākusī FKTK riskos balstītās pieejas rokasgrāmata daudzas neskaidrības atrisinās, taču tā nav noticis.

“Mēs joprojām īsti nesaprotam, ko nozīmē “riskos balstītā pieeja”,” šo rindu autoram atzina kāds baņķieris.

“Bez tam – var jau pasludināt dažādas pieejas, bet šobrīd burtiski jebkura naudas atmazgāšanas novēršanas pārbaude bankā beidzas ar kāda pārkāpuma atrašanu un naudas soda uzlikšanu. Naudas sodi un to lielums ir kļuvuši par banku uzraudzības efektivitātes rādītāju, ar tiem publiski lielās. Kamēr turpināsies šī prakse, mana banka izvairīsies no klientiem un riskiem, kas varētu radīt šādus sodus, esam jau saņēmuši, mums pietiek,” teica baņķieris.

Reklāma
Reklāma

Te jāatzīmē, ka savulaik tieši tas, ka Latvijā neviens nav notiesāts par naudas atmazgāšanu un uzlikti pārāk mazi sodi bankām, bija svarīgs kritērijs tam, ka banku uzraudzība Latvijā bijusi neefektīva, tādēļ šeit uz straujām pārmaiņām cerēt nevajadzētu.

Arī FKTK vadītāja Santa Purgaile vairs necer, ka problēma atrisināsies ātri.

“Nākamā pusgada laikā konkrētas lietas tiks izdarītas un taustāms rezultāts būs sasniegts. Gada laikā sistēma būs nostabilizējusies, lai saprastu, kā mums visiem dzīvot tālāk,” viņa nesen paziņoja Latvijas Radio.

Proti, banku sistēmas sakārtošanās termiņi šobrīd tiek atvirzīti uz 2021. gada februāri–martu un tālāk uz 2021. gada septembri.

Vienlaikus S. Purgaile arī atzina, ka pārmaiņām ar rokasgrāmatu nepietiek un jāmaina arī vairāki likumi, tostarp Kredītiestāžu likums un likums par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Visbeidzot, treškārt, kādēļ tad bankas nevēlas atvērt kontus tiem baltkrievu uzņēmumiem? Tādēļ, ka viņi darbojas augsta riska valstīs un viņu darbības uzraudzība prasa lielus resursus.

“IT ir riskanta darbības nozare, tā ražo netaustāmu preci, izvērtēt, vai tiešām ir kaut kas saražots un pārdots, vai arī veiktais pārskaitījums ir naudas atmazgāšana, ir sarežģītāk nekā ar fiziskajām precēm. Sarežģītāk, tas praksē nozīmē – dārgāk, jo jāalgo naudas atmazgāšanas novēršanas speciālisti, jāabonē dažādas datubāzes, jātērē laiks.

Bankas ieņēmumi no šādu uzņēmumu apkalpošanas – dažiem pārskaitījumiem, par kuriem tiek iekasēti pāris eiro, un dažiem simtiem eiro gada maksas par kontu apkalpošanu – tos nesedz. Kāpēc gan bankām būtu labprātīgi jāuzņemas zaudējumi un risks iedzīvoties sodos?” saka tas pats baņķieris.

Vai finanšu ministra padomnieks spēs šo situāciju atrisināt? Jā, ja ir brīnumdaris. Bet visādi citādi – situācija mainīsies tikai pamazām.

Bankas pamazām apgūs riskos balstīto pieeju. FKTK pamazām labos dažus likumus un ar laiku atgriezīsies pie “konsultē vispirms” attieksmes.

Banku klientiem pamazām būs jāakceptē, ka, ja tie darbojas ne tikai Eiropas Savienības “smilšu kastē”, bet arī augstāka riska valstīs, tad viņu kontu apkalpošana gadā maksās nevis dažus simtus, bet dažus tūkstošus eiro – tieši uzraudzības dēļ.

Baltkrievu uzņēmumi, kuriem risinājums vajadzīgs šeit un tagad, šajā bildē vienkārši “neierakstās” – lai gan izveidota darba grupa situācijas risināšanai, nekāds risinājums panākts nav.

Un, pat ja tiks panākts, ko par šādu īpašo attieksmi teiks pašas Latvijas uzņēmēji?
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.