Guļ starp kukaiņiem un strādā 18 stundas dienā – Ziemeļkorejieši atklāti stāsta par savu verdzību Krievijai 0
Tūkstošiem Ziemeļkorejas pilsoņu tiek sūtīti uz Krieviju, lai strādātu verdzībai līdzīgos apstākļos, aizpildot milzīgu darbaspēka trūkumu, ko pastiprina Krievijas turpinātā iebrukuma Ukrainā sekas, informē medijs “BBC”.
Maskava vairākkārt vērsusies pie Ziemeļkorejas ar lūgumu palīdzēt tai karot, izmantojot tās raķetes, artilērijas lādiņus un karavīrus.
Tagad, kad liela daļa Krievijas vīriešu ir krituši, iesaistīti karadarbībā vai aizbēguši no valsts, Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersonas “BBC” atklājušas, ka Maskava arvien vairāk paļaujas uz Ziemeļkorejas strādniekiem.
Ziņu aģentūra intervēja sešus Ziemeļkorejas strādniekus, kuri pēc kara sākuma izbēga no Krievijas, kā arī valdības amatpersonas, pētniekus un cilvēkus, kuri palīdz glābt šos strādniekus.
Viņi detalizēti aprakstīja, kā vīrieši tiek pakļauti “nožēlojamiem” darba apstākļiem un kā Ziemeļkorejas varas iestādes pastiprina kontroli pār strādniekiem, lai novērstu bēgšanu.
Viens no strādniekiem “BBC” stāstīja, ka tad, kad viņš ieradies Krievijas Tālajos Austrumos, viņu no lidostas līdz būvlaukumam pavadījis Ziemeļkorejas drošības aģents, kurš pavēlējis nerunāt ar nevienu un ne uz ko neskatīties.
“Ārējā pasaule ir mūsu ienaidnieks,” viņam teicis aģents. Vīrietis uzreiz ticis ielikts darbā debesskrāpju būvniecībā, strādājot vairāk nekā 18 stundas dienā.
Visi seši strādnieki, ar kuriem runāja “BBC”, aprakstīja vienādi smagas darba dienas — modināšana 6 no rīta, darbs pie augstceltnēm līdz 2 naktī, tikai divas brīvdienas gadā.
“Mosties bija biedējoši, apzinoties, ka atkal jāpārdzīvo tā pati diena,” stāstīja cits celtnieks, kurš pērn izbēga no Krievijas. Viņš atcerējās, ka no rīta viņa rokas bija sastingušas un nespēja atvērties — paralizētas no iepriekšējās dienas darba.
“Daži cilvēki darba laikā aizgāja gulēt vai pat aizmiga stāvot kājās, bet uzraugi viņus atrada un piekāva. Tas bija patiešām tā, it kā mēs mirtu,” sacīja vēl viens cits strādnieks.
“Apstākļi ir patiešām nožēlojami,” teica Kangs Dongs-vans, Dienvidkorejas Dong-A Universitātes profesors, kurš vairākkārt devies uz Krieviju, lai intervētu Ziemeļkorejas strādniekus.
“Strādnieki tiek pakļauti ļoti bīstamām situācijām. Naktīs izslēdz gaismu, un viņi strādā tumsā ar minimālu aizsargaprīkojumu.”
Bēgļi stāstīja, ka strādnieki tiek turēti savos būvlaukumos gan dienu, gan nakti, kur viņus uzrauga Ziemeļkorejas valsts drošības departamenta aģenti.
Viņi guļ netīros, pārpildītos konteineros, kas ir pilni ar kukaiņiem, vai nepabeigtu ēku stāvos, aizsedzot durvju ailes ar plēvēm, lai aizturētu aukstumu.
Viens strādnieks sacīja, ka kādreiz nokritis no četru metru augstuma un smagi sasitis seju, tāpēc vairs nevarējis strādāt. Pat tad uzraugi nav ļāvuši viņam pamest būvlaukumu, lai dotos uz slimnīcu.
Agrāk desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas strādnieku strādāja Krievijā, nopelnot miljoniem mārciņu gadā Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam un viņa finansiāli grūtībās nonākušajam režīmam. 2019. gadā ANO aizliedza valstīm izmantot šos strādniekus, lai liegtu Kimam pieeju līdzekļiem kodolieroču būvniecībai, un lielākā daļa tika atsūtīti mājās.
Taču pērn vairāk nekā 10 000 strādnieku tika nosūtīti uz Krieviju, stāstīja anonīma Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersona. Tiek prognozēts, ka šogad ieradīsies vēl vairāk, un kopumā Ziemeļkoreja varētu nosūtīt vairāk nekā 50 000 strādnieku.
Pēkšņais pieplūdums nozīmē, ka Ziemeļkorejas strādnieki tagad ir “visur Krievijā,” piebilda amatpersona. Lielākā daļa strādā liela mēroga celtniecības objektos, bet citi tiek nodarbināti apģērbu fabrikās un IT centros — pārkāpjot ANO aizliegumu izmantot Ziemeļkorejas darbaspēku.
Krievijas valdības dati rāda, ka 2024. gadā valstī ieceļojuši vairāk nekā 13 000 ziemeļkorejiešu — 12 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Gandrīz 8 000 no viņiem ieradās ar studentu vīzām, taču, pēc amatpersonu un ekspertu domām, tā ir Krievijas taktika, lai apietu ANO aizliegumu.
Dienvidkorejas amatpersona sacīja, ka ir “ļoti iespējams”, ka drīzumā daļa ziemeļkorejiešu tiks nosūtīti uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, lai strādātu rekonstrukcijas projektos.
“Krievijā šobrīd ir milzīgs darbaspēka trūkums, un ziemeļkorejieši ir ideāls risinājums. Viņi ir lēti, strādīgi un nesagādā problēmas,” sacīja Andrejs Lankovs, Seulas Kookmin Universitātes profesors un atzīts Ziemeļkorejas–Krievijas attiecību eksperts.
Darbs ārzemēs celtniecībā Ziemeļkorejā tiek uzskatīts par ļoti iekārojamu, jo tas sola labākas algas nekā mājās. Lielākā daļa dodas, cerot izrauties no nabadzības un nopirkt māju ģimenei vai sākt biznesu pēc atgriešanās. Tikai uzticamākos vīriešus, kas iziet stingru pārbaudi, atlasa darbam, un viņiem jāatstāj ģimene mājās.
Taču lielākā daļa viņu ienākumu tiek novirzīta Ziemeļkorejas valstij kā “lojalitātes nodeva”. Atlikusī daļa — parasti 100–200 ASV dolāru mēnesī — tiek atzīmēta uzskaites žurnālā, un strādnieki to saņem tikai pēc atgriešanās mājās. Tas ir jaunākais veids, kā atturēt viņus no bēgšanas.
Kad vīrieši saprot skarbo realitāti un niecīgo atalgojumu, tas ir satriecoši. Viens no strādniekiem sacīja, ka juties “kaunā”, uzzinot, ka citi celtnieki no Centrālāzijas saņem piecas reizes vairāk par trešdaļu darba apjoma. “Es jutos kā darba nometnē, cietumā bez restēm,” viņš teica.
Cits strādnieks vēl joprojām dusmojas, atceroties, kā citi strādnieki viņus saukuši par vergiem. “Jūs neesat cilvēki, tikai runājošas mašīnas,” viņi zobojās. Kādu brīdi viņa priekšnieks viņam sacīja, ka viņš varētu vispār nesaņemt algu pēc atgriešanās Ziemeļkorejā, jo valstij nauda ir vajadzīga vairāk. Tad viņš nolēma riskēt ar dzīvību un bēgt.
Viņš pieņēma lēmumu dezertēt pēc tam, kad bija redzējis “YouTube” video par to, cik daudz pelna strādnieki Dienvidkorejā. Vienu nakti viņš salika mantas atkritumu maisā, zem segas ielika segu kaudzi, lai izskatītos, ka viņš guļ, un klusi aizlavījās no būvlaukuma. Viņš izsauca taksometru un ceļoja tūkstošiem kilometru pāri valstij, lai satiktos ar juristu, kurš palīdzēja nokļūt Seulā.
Pēdējos gados neliels skaits strādnieku spējuši izbēgt, izmantojot aizliegtus lietotus viedtālruņus, kurus viņi iegādājušies, taupot nelielo ikdienas pabalstu cigaretēm un alkoholam. Lai novērstu šādas bēgšanas, vairāki avoti stāsta, ka Ziemeļkorejas varas iestādes tagad vēl vairāk ierobežo strādnieku jau tā niecīgo brīvību.
Pēc profesora Kanga teiktā, pēdējā gada laikā režīms cenšas kontrolēt strādniekus, biežāk rīkojot ideoloģiskās apmācības un pašrefleksijas sesijas, kurās viņi spiesti apliecināt lojalitāti Kimam Čenunam un atzīties savos “trūkumos”.
Arī retās iespējas atstāt būvlaukumus ir samazinātas. “Agrāk viņi devās ārā grupās reizi mēnesī, bet nesen šie izbraucieni samazinājušies līdz gandrīz nullei,” piebilda Kangs.
Aktīvists Kims Sjong-čols no Seulas, kurš palīdz glābt Ziemeļkorejas strādniekus no Krievijas, teica, ka šie izbraucieni tiek stingrāk kontrolēti. “Agrāk viņi drīkstēja iziet pa diviem, bet kopš 2023. gada viņiem jāstaigā piecu cilvēku grupās un tiek pastiprināti uzraudzīti.”
Lankovs, Ziemeļkorejas–Krievijas attiecību eksperts, sacīja, ka pastiprinātā kontrole, visticamāk, ir sagatavošanās vēl lielākam strādnieku pieplūdumam.
“Šie strādnieki būs Kima un Putina kara laika draudzības ilgstošais mantojums,” viņš teica, prognozējot, ka strādnieki ieradīsies vēl ilgi pēc kara beigām, kad karavīru un ieroču nosūtīšana būs pārtraukta.
